8. pants

Rīcība ar atsavinātajiem

nekustamajiem īpašumiem, kuros dažādu iemeslu dēļ vēl nav

iespējams uzsākt būvdarbus

Iepriekš Ziņojumā ir norādīti vidējie sabiedrības vajadzībām

nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas termiņi,

atspoguļojot dažādus faktorus, kas var ietekmēt atsavināšanas

ilgumu. Paredzams, ka daļā gadījumu Rail Baltica projektam

nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana var ieilgt,

aizkavējot būvdarbu uzsākšanu attiecīgajā zemesgabalā, taču

atsevišķos gadījumos var veidoties situācija, ka kāds projektam

nepieciešamais nekustamais īpašums jau ir atsavināts, taču dažādu

iemeslu dēļ (piemēram, finansējuma nepietiekamība, dažādu ar

vides tiesību jautājumiem saistītu procedūru veikšanas

nepieciešamība, tehnisko noteikumu saskaņošanas problemātika,

tehnisko risinājumu precizēšana u.c.) tuvākajā laikā tajā nav

iespējams uzsākt būvdarbus.

Gadījumos, kad Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamajā

nekustamajā īpašumā uzreiz pēc tā atsavināšana nebūs iespējama

būvdarbu uzsākšana, Satiksmes ministrijai būs jānodrošina

attiecīgo nekustamo īpašumu apsaimniekošana.

Vienlaikus var prognozēt, ka daļā aprakstīto gadījumu bijušais

atsavinātā nekustamā īpašuma īpašnieks labprāt turpinātu izmantot

viņam atsavināto nekustamo īpašumu arī pēc atsavināšanas

pabeigšanas. Tādēļ jāizvērtē iespēja noteikt, ka gadījumos, kad

tas netraucē Rail Baltica projekta īstenošanai (ja nekustamajā

īpašumā tuvākajā laikā nav iespējams veikt būvdarbus), attiecīgā

atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam var atļaut

turpināt izmantot viņam atsavināto nekustamo īpašumu. Vienlaikus

jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmā daļa, kas

noteic, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot

privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

Minētā panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka šā panta

pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad citos

likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas

personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā. Savukārt minētā

panta trešā prim daļa paredz, ka tiesību subjekts, kuram manta

nodota bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas

uzturēšanu, kā arī sedz ar to saistītos izdevumus. Izstrādājot

risinājumu aprakstītajai problēmai, būs jāņem vērā arī

potenciālais komercdarbības atbalsta sniegšanas risku, ja

nekustamais īpašums tiktu izmantots saimnieciskās darbības

veikšanai. Līdz ar to gadījumā, ja publiskai personai piederošs

nekustamais īpašums tiek nodots bezatlīdzības lietošanā

privātpersonai, kas to izmanto saimnieciskās darbības veikšanai,

ir jānodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu

piemērošana.