Par konceptuālo ziņojumu "Par pašreizējo situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā un priekšlikumi situācijas risināšanai"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Iespējamās

sekas

Ņemot vērā VK ieteikumus, VMD ir uzlabojis meža ugunsdzēsības

finanšu uzskaiti un plānošanu, pilnveidojis iekšējās procedūras,

izvērtējis ugunsnovērošanas torņu tīklu, iesniedzis priekšlikumu

tiesību normu grozījumiem meža ugunsgrēka vietas uzraudzīšanā,

arī izvērtējis specializētā ugunsdzēsības transporta intensīvākas

izmantošanas iespējas. Neskatoties uz to, funkcijas pildīšanai

finansējums trūkst. Arī VK savā likumības revīzijā, secina, ka

nepietiekama finansējuma dēļ, pastāv augsts risks, ka

paaugstinātas degamības periodā VMD nespēs nodrošināt funkcijas

īstenošanu pilnā apjomā (revīzijas ziņojuma 198.punkts).

Turklāt, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu

(23.pants), valstī ir izstrādāts "Valsts nozīmes nozīmīgāko

risku identifikācija un nozares apdraudējuma novēršanas

plāns". Jāatzīmē, ka meža ugunsgrēki ir identificēti kā

viens no nozīmīgākajiem nozares riskiem ar augstu iestāšanās

varbūtību. Meža ugunsgrēki var radīt katastrofālas izmaiņas

ekosistēmā, izraisot lielākās daļas biocenozi veidojošo

populāciju bojāeju. Ugunsgrēku tiešā ietekmē ugunsgrēka laikā

tiek iznīcinātas vai bojātas mežaudzes un zemsedzes fauna.

Ugunsgrēku netiešā ietekme izpaužas kā dendrofāgo kukaiņu un

parazitāro sēņu izplatīšanās, mežaudžu krājas pieauguma izmaiņas.

Lielie meža un purva ugunsgrēki var radīt draudus vietējo

iedzīvotāju drošībai un veselībai. Meža ugunsdrošība ir

nacionālās drošības sastāvdaļa. Pēdējos gados, ņemot vērā meža

īpašnieku saimnieciskās darbības aktivitāšu pieaugumu meža

atjaunošanas darbos, kopšanas ciršu izpildē, tūrisma un dabas

taku izveidē, medību saimniecības darbu veikšanā, rekreācijas

vietu izveidē un mežizstrādes darbu veikšanā, stipri pieaudzis

meža apmeklētāju skaits un biežums, kas ugunsnedrošajā laikposmā

pastiprina meža ugunsgrēku izcelšanās draudus. Meža ugunsgrēku

izcelšanās draudi pēdējos gados pieauguši arī saistībā ar klimata

izmaiņu radītajām dabas katastrofām. Aizdegšanos un ugunsgrēku

izplatīšanos determinē virkne faktoru, tādi kā mežā esošo

degmateriālu daudzums un veids, to mitruma saturs, temperatūra,

kā arī vēja ātrums un topogrāfiskie apstākļi. Ugunsbīstamība

strauji pieaug, pieturoties karstam, sausam un vējainam

laikam.

Svarīgi apzināties, ka VMD, pildot meža ugunsdzēsības

funkciju, vienlaicīgi pilda arī civilās aizsardzības uzdevumus un

tādejādi ir svarīgi nacionālai drošībai, jo saskaņā ar Civilās

aizsardzības plānu mežu un purvu ugunsgrēki ir apdraudējuma

veids, kam Civilās aizsardzības plānā paredzēti šādi preventīvie

pasākumi - meža ugunsnedrošā laikposma noteikšana katru gadu

aprīlī, meža novērošana no uguns novērošanas torņiem. Gatavības,

reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi ir

ugunsgrēku dzēšana un ierobežošanas darbu veikšana.