4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Stratēģiskais virziens: atbalsts
ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem
4.1. Tēva lomas ģimenē
stiprināšana
Saskaņā ar pētījumu datiem Latvijas ģimenēs lielākoties mājas
darbu sadalījums joprojām ir tradicionāls, un visai raksturīgs
postpadomju sabiedrībām, kad sieviete gatavo ēst, mazgā veļu,
uzkopj māju, bet vīrietis veic sīkus remontdarbus34.
Vienīgais darbs, kas tiek sadalīts līdzīgi, ir pārtikas iegāde.
Turklāt, kā rāda sieviešu padziļināto interviju rezultāti, bērnu
aprūpe un mājas darbi ģimenēs visbiežāk tiek skatīti kā sievietes
pienākumi. Visai raksturīgi, ka tikmēr, kamēr sieviete atrodas
mājās ar bērnu, lielāko daļu mājas darbu padara viņa, tomēr
nereti, atgriežoties algotā darbā, pienākumu sadalījums mājās
paliek nemainīgs, tāpēc sieviete jūtas hroniski nogurusi, kas ir
iemesls strīdiem.
Lai arī māti liela daļa respondentu uzskata par labāko bērnu
aprūpētāju, tomēr interesanti atzīmēt, ka mātes loma nebūt nav
pārspīlēta, salīdzinot ar tēvu. Tikai 47 % sieviešu un 48 %
vīriešu uzskata, ka tēvs nekad nebūs tik piemērots bērna
audzināšanai kā māte. Uzskatam, ka pirmajā bērna dzīves gadā
tēvam vispār nebūtu jāiesaistās tā kopšanā, piekrīt tikai nedaudz
vairāk par 10 % respondentu.
Risinot tautas ataudzes politikas jautājumus, ģimenē atbalsts
no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes
gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu.
Pētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs
iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk
noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas
daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka
skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic
nepieciešamos darbus35. Turklāt sievietes, kurām
partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā
uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām
attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus.
Savukārt atbalsta trūkums sievietēm lika pārdomāt savu lēmumu
radīt nākamo bērnu.
Savukārt pētījumā, kurā tika analizēti pašu tēvu viedokļi,
redzams, ka vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka
pavada vairāk laika ar saviem bērniem, nekā to darīja viņu
tēvi36. Turklāt gandrīz katrs no tēviem (93 %)
uzsvēris, ka vēlētos pavadīt vēl vairāk laika ar saviem bērniem.
Šī tendence norāda uz notikušajām izmaiņām sabiedrībā, kas,
iespējams, ir pamatā pieaugošajai tēva iesaistei bērnu
audzināšanā, kad tēviem ne tikai ir vairāk laika saviem bērniem,
bet viņi arī paši izjūt nepieciešamību pavadīt ar bērniem vairāk
laika, iesaistoties to aprūpē un audzināšanā.
Kā lielākās grūtības, pildot tēva lomu, respondenti atzīmēja
darba un ģimenes dzīves savienošanu (80%), finansiālās problēmas
(57 %) un bērnu disciplinēšanu (44 %). Ikdienas grūtībās, kas
saistītas ar bērnu audzināšanu, tēvi gūst atbalstu un ietekmējas
no bērnu mātes (61 %) un saviem vecākiem (no mātes - 43 %, no
tēva - 39 %).
DLC risinājums
Citu valstu pieredzes analīze rāda, ka dažādas iniciatīvas
tēva lomas stiprināšanai ģimenē, sākotnēji bijušas visai
izplatītas Skandināvijas valstīs, kuru labklājības valstu modelis
vienlaikus ir t.s. abu vecāku nodarbinātību veicinošais modelis,
mūsdienās kļūst arvien populārākās gan OECD valstīs37,
gan Eiropas Savienībā,38 lai ne tikai stiprinātu
ģimenes saites, bet arī uzlabotu ģimeņu ekonomisko situāciju un
atvieglotu sievietēm atgriešanos darba tirgū.
Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC eksperti piedāvā divus
risinājumus tēva lomas ģimenē stiprināšanai:
1) Izmaiņas valsts sniegtajā atbalstā, palielinot tēvu
iespējas iesaistīties bērnu aprūpē;
2) Sabiedrības informēšanas kampaņu, kas gan vispārīgi
aktualizē tēva lomu ģimenē, gan konkretizē - skaidro jaunās
izmaiņas un iespējamo risinājumu, kas vērsti uz vecāku
līdzvērtīgāku iesaisti arī mazu bērnu aprūpē, tālāku
attīstību.
4.1.1. Tēva kvota
Latvijā šobrīd spēkā esošajā regulējumā t.s. tēvu kvotas, kuru
mērķis būtu dot iespēju tēviem aktīvāk iesaistīties bērna aprūpē,
sākot no tā pirmajām dzīves dienām, un nodrošināt līdzvērtīgāku
pienākumu sadalījumu ģimenē, nav paredzētas. Tēviem piedāvāts
saņemt divu veidu atbalstu:
• Paternitātes pabalstu - šo pabalstu piešķir bērna tēvam
sakarā ar bērna piedzimšanu, un vienam no vecākiem sakarā ar
ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju
(nosacījums spēkā no 2017. gada 1. janvāra). Pabalstu piešķir 80
% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu
algas. Tas jāpieprasa 6 mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma
dienas, kas piešķirts sakarā ar bērna piedzimšanu vai
adopciju.
• Bērna kopšanas pabalstu (BKP)/ vecāku pabalstu (VP) - šo
pabalstu ir tiesīga saņemt persona par bērnu līdz divu gadu
vecumam - viens no bērna vecākiem, aizbildnis vai cita persona,
kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un
audzina.
BKP ir tiesības saņemt gan tiem vecākiem, kuri nav sociāli
apdrošinātās personas (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), gan
tiem - kuri ir sociāli apdrošinātās personas. Ja vecāks nav
sociāli apdrošinātā persona - bērna kopšanas pabalstu piešķir no
bērna dzimšanas dienas datuma, pie nosacījuma - ja vien sakarā ar
šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes
pabalsts, vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu
laikposmu otram vecākam. Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona
(darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) - par viena un tā paša bērna
kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas
pabalstu. Abus pabalstus vienlaikus var saņemt, ja vien sakarā ar
šī bērna piedzimšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to
pašu laikposmu. Būtiski, ka VP un BKP par viena un tā paša bērna
kopšanu, par vienu un to pašu laika posmu piešķir vienai
personai. Tādēļ vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem
pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna
kopšanas pabalstu par viena bērna kopšanu piešķir vienam vecākam
(vienai personai).
Sekojot Ziemeļvalstu pozitīvajam piemēram, DLC ierosina arī
Latvijā ieviest t.s. tēvu kvotas - iespēju bērna tēvam izmantot
viena mēneša apmaksātu atvaļinājumu bērna kopšanai. Līdzīgi kā
citur, šī atvaļinājuma izmantošana vai neizmantošana ir ģimenes
individuāla izvēle, tomēr, ja tēvs to neizmanto līdz bērna
trīs gadu vecumam, šis apmaksātais periods tiek zaudēts. DLC
piedāvā kvalifikācijas kritērijus tēvu kvotai noteikt
līdzvērtīgus vecāku pabalsta saņemšanai, t.i., tēvs ir
nodarbināts un ir veicis obligātās sociālās apdrošināšanas
iemaksas noteiktajā kvalifikācijas periodā.
DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums -
pagarināt par vienu mēnesi bērna kopšanas atvaļinājumu, nosakot,
ka to ekskluzīvi var izmantot tēvi.
4.1.2. Sabiedrības informēšanas
aktivitātes
Kā rāda Skandināvijas valstu pieredze, lai arī, piemēram,
Norvēģijā, t.s. tēvu kvotas tika ieviestas jau pagājušā gadsimta
septiņdesmitajos gados, sabiedrības attieksme mainās samērā
lēni.
Līdz ar to ir nepieciešams pastāvīgs papildus skaidrojošais
darbs. Lai to īstenotu, DLC piedāvā realizēt sabiedrības
informēšanas kampaņu. Finanšu līdzekļu efektīvam izlietojumam
plānots nevis izstrādāt pilnībā jaunu kampaņas konceptu, bet
adaptēt jau līdzšinējos radošos meklējumus, piemēram, plašu
rezonansi sabiedrībā guvušo Nodibinājuma Centrs Dardedze un
Tēvi.lv39 2014. gadā realizēto iniciatīvu par tēvu
lomu ģimenē40, to papildinot ar jauno regulējumu
izskaidrojošām informatīvām aktivitātēm.
Ņemot vērā minēto, DLC plāno aktīvi sadarboties ar minētajām
nevalstiskajām organizācijām mērķa sasniegšanai.
2018. gadā plānots dažādas sabiedrības informēšanas
aktivitātes, popularizējot tēvu lomu ģimenē, īstenot Goda Ģimenes
gada pasākumu ietvarā. Novērojot lielo sabiedrisko ieinteresētību
un atsaucību Tēvu dienas pasākumiem un apzinoties nepieciešamību
pēc informatīvo pasākumu turpināšanas arī 2019, 2020, tādejādi
nepieciešams sagatavot priekšlikumus MK par papildu valsts
budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai
Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu
2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa
budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas
procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu
iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējam.
Valsts pabalstu sistēmas
pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam
atbalstam
4.1.3. Bērna kopšanas pabalsts
Vienošanās protokols par valsts atbalstu dzimstības
veicināšanai un ģimenēm ar bērniem (parakstīts starp Koalīcijas
partneriem un NVO ekspertiem 2012. gada 23. oktobrī) paredzēja -
bērna kopšanas un vecāku pabalsta minimālo apjomu /bāzi/ no bērna
piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam pakāpeniski palielināt
līdz 70 % no minimālās mēnešalgas, sākot ar 2014. gada 1.
janvāri.
2014. gadā pabalsts tika paaugstināts līdz 120 Ls jeb 171
euro, šobrīd 2017. gadā BKP pēc šiem nosacījumiem, bija jābūt 266
euro, bet 2018. gadā - 301 euro. Salīdzinoši Igaunijā šis
pabalsts 2017. gadā bija 430, bet 2018. gadā - 47041
euro, Horvātijā 310 eiro.42
Iespējamais risinājums
Ņemot vērā to, ka valstī noteiktā minimālā alga ir politiski
noteikta vērtība, kas ne vienmēr atspoguļo faktisko ekonomisko
situāciju, objektīvāk būtu saistīt BKP apmēru ar valstī noteikto
minimālo ienākumu līmeni (MIL) iepriekšējā gadā, attiecīgi katru
gadu veicot pabalsta pārrēķinus (piemēram, aprēķinātais MIL 2015.
gadā bija 139 euro, 2016. gadā - 167 euro). Pēc šī principa,
ievērojot to, ka BKP tiek maksāts nestrādājošiem jaunajiem
vecākiem, arī gados jauniem vecākiem, kuriem nav bijusi iespēja
veikt uzkrājumus, tad BKP apmēram šajā situācijā jābūt kā divām
personām mājsaimniecībā - mātei un bērnam (MIL 100 % + 70 %).
Lai nodrošinātu 2012. gada 23. oktobra Koalīcijas partneru un
NVO vienošanās izpildi, DLC ierosina no 2018. gada 1. jūlija
paaugstināt BKP līdz 200 euro mēnesī, pakāpeniski to kāpinot
katru gadu, un no 2021. gada 1. janvāra ieviešot pilnā
aprēķinātajā apmērā (170 %).
4.1.4. Vecāku pabalsts
Vecāku pabalsta palielinājums par
termiņu līdz bērna 1,5 gadu vecumam no 43,75% no vidējām iemaksām
līdz 50%
Vecāku pabalsta apmērs ir nepietiekams: vecākiem izvēloties
patstāvīgi aprūpēt bērnu līdz 1,5 gada vecumam, summējot BKP un
VP, lielai daļai vecāku netiek nodrošināts tāds pats ienākumu
līmenis, kāds bija strādājot (ienākumu atvietojuma kritums -
nulles punkts ir pie bruto algas ap 600 euro mēnesī, ja personai
nav apgādājamo, un pie 450 euro ar vienu apgādājamo bērnu).
Jāpiezīmē, ka LM ieskatā, palielinot vecāku pabalsta apmēru
līdz bērna pusotra gada vecumam no 43,7% uz 50% būtu jāpārskata
obligātā iemaksu likme, jo esošās obligātās iemaksu likmes
ietvars varētu nenosegt papildu izmaksas, vai nepieciešams
pārskatīt sociālā budžeta izdevuma struktūru, vai papildus
dotējot šo pozīciju no valsts pamatbudžeta.
Iespējamais risinājums
Pakāpeniski palielināt koeficientu no pašreizējā 43,75 % līdz
50 % (piemēram, no 2018. gada 1. janvāra 45 %, bet no 2020. gada
1.septembra - 50%), lai panāktu pilnīgāku ienākumu atvietojumu
(Igaunijā ienākumu atvietojums ir 100 % neto algas apmērā, kas
vērtējams kā nodokļu nomaksu sekmējošs un prognozējams ienākums
pēc principa "ko sēsi, to pļausi").
Palielinot līdz 50 % vidējās iemaksas vecāku pabalsta
aprēķinam, iedzīvotāji, kas saņem algu vidējās algas apmērā
Latvijā, nezaudētu savu ienākumu līmeni vai VP atvietotais (kopā
ar BKP) ienākumu kritums būtu jūtami mazāks (atkarībā no
apgādājamo personu skaita).
Savukārt personām ar nelielu atalgojumu, vai jaunajām māmiņām,
kuras nav vēl paspējušas veikt lielākas sociālās iemaksas,
kompleksi kopā ar BKP palielinājumu sniegtu būtisku atbalstu
dzīves kvalitātes uzlabošanai rūpējoties par bērnu, salīdzinot ar
ienākumiem strādājot un nodrošinot iztiku vienai personai.
Ņemot vērā Latvijas pabalstu sistēmas uzbūves īpatnības, šis
jautājums ir skatāms kopsakarā ar BKP paaugstināšanu, tāpat,
risinot jautājumu par sociālajiem pabalstiem maznodrošinātajiem
iedzīvotājiem, nepieciešams noteikt sociālo iemaksu griestus, lai
novērstu nepamatoti lielu pabalstu aprēķināšanu un izmaksu.
DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums -
virzīties uz risinājumu, lai bērna ienākšana ģimenē automātiski
nenozīmētu ģimenes rocības samazināšanos, pakāpeniski paaugstināt
vecāku pabalstu 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam
līdz 50% no veiktajām iemaksām, nosakot maksimālo pabalsta
apjomu, piemēram, trīs vidējās algas valstī iepriekšējā gadā.
4.1.5. Vecāku pabalsta aprēķina
formula strādājošiem vecākiem atkarībā no darba slodzes, iepretim
pašreizējiem 30%
Pašreizējais regulējums paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam
bērna kopšanas atvaļinājuma laikā atsākot darba tiesiskās
attiecības, neatkarīgi, vai tas ir pilnas vai nepilnas slodzes
darbs, tāpat neņemot vērā izpeļņas apmēru, bet balstoties tikai
uz pašu nodarbinātības faktu, vecāku pabalsts tiek samazināts par
70 %, izmaksājot vien 30 % no aprēķinātā pabalsta.
Sekas šādam regulējumam - nelegāla nodarbinātība, kā rezultātā
no ienākumiem vispār netiek maksāti nodokļi. Mainot šo
regulējumu, valstī palielinātos saņemtie nodokļi, un ģimenei
tiktu dota iespēja legāli paaugstināt savus ienākumus.
Šis aspekts ir īpaši kritisks zemo ienākumu ģimenēs papildus
ienākumu nepieciešamības gadījumā (piemēram, aprēķinātais VP ir
zems), vai ģimenēs, kur vērojama ievērojama ienākumu
atšķirība.
Iespējamais risinājums
DLC uzskata, ka gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs atsāk
strādāt, nepieciešams izvērtēt vecāku pabalsta un saņemamās algas
attiecību, izstrādājot formulu, kas ņemtu vērā šos rādītājus, lai
pabalsts netiktu mehāniski samazināts.
Tāpat būtisks aspekts šajā jautājumā ir saņemamā alga -
jānosaka zināms ienākumu līmenis, piemēram, trīs valstī noteiktās
vidējās algas iepriekšējā gadā, kuru pārsniedzot, vecāku pabalsts
strādājošam vecākam vairs netiek maksāts, jo pabalsta mērķis ir
atvietot negūtos ienākumus sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja
persona turpina strādāt un gūt ienākumus, kas pārsniedz noteikto
līmeni, tā ir robežšķirtne un pamats pārtraukt vecāku pabalsta
izmaksu.
4.1.6. Bērna kopšanas atvaļinājuma
laikā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju
kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta
Pašreizējais normatīvais regulējums par sociālās
apdrošināšanas iemaksu veikšanu bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā
ir diskriminējošs pret nodarbinātājām sievietēm, kas godprātīgi
maksājušas nodokļus un veikušas iemaksas, tādējādi sakrājot sev
vecāku pabalstu, jo neatkarīgi no VP saņemšanas fakta, par visām
sievietēm bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas iemaksas
pensiju kapitālā un citiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem
(bezdarbs, slimība, bērna piedzimšana) no konstantas summas 171
euro, nevis no faktiskā ienākumu atvietojuma - vecāku pabalsta un
bērnu kopšanas pabalsta kopsummas. Šāda regulējuma rezultātā
sievietei, kas audzina vairākus bērnus, uzkrātais pensijas
kapitāls un attiecīgi pensija būs mazāka par sievieti, kas bērnu
kopšanas atvaļinājumu nav izmantojusi, tāpat šīs iemaksas ietekmē
bezdarbnieka pabalsta un citu sociālo pabalstu apmēru, kurus
aprēķina pēc veiktajām iemaksām.
Iespējamais risinājums
DLC uzskata, ka šī sistēmiskā nepilnība ir novēršama
visdrīzākajā laikā, jo tā ir netaisnīga pret godprātīgiem nodokļu
maksātājiem un kropļo sociālā atbalsta sistēmu gan īstermiņā, gan
ilgtermiņā. Turklāt noregulējot iemaksu apjoma jautājumu sociālās
apdrošināšanas gadījumiem, tas skartu tieši nodarbinātās ģimenes
ar bērniem, kuru situācija, iestājoties sociālās apdrošināšanas
gadījumam, būtiski uzlabotos salīdzinājumā ar šodienas
situāciju.
4.1.7. Saglabāt vecāku pabalstu tādā
pat apmērā, kā tika saņemts par pirmo bērnu, ja nākamais
piedzimst līdz vecākā bērna 3 gadu vecumam, un persona nav
atjaunojusi darba tiesiskās attiecības.
Šobrīd spēkā esošais regulējums, ka, ja jaunākais bērns
piedzimst līdz vecākā otrajai dzimšanas dienai, tad VP tiek
saglabāts tādā pašā apmērā kā ar vecāko bērnu, lai arī ir
jaunajām māmiņām pretimnākošs, tomēr slēpj sevī zināmu
pretrunību.
Šis regulējums neņem vērā apstākli, ka ģimenes plānošanā mātes
veselības labā dzemdniecības speciālisti rekomendē sievietei
starp grūtniecībām ieturēt vismaz pusotra gada intervālu. Tas
saistīts ar nepieciešamību mātes organismam atgūties no
grūtniecības un dzemdībām, līdz ar to sieviete nav gatava jauna
bērniņa iznēsāšanai ne fizioloģiski, ne
emocionāli.43
Esošajā situācijā ģimene netiek motivēta pašiem vecākiem
rūpēties par bērnu, plānojot kuplāku ģimeni. Šobrīd, ja māmiņa
nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības pēc bērna kopšanas
atvaļinājuma beigām, tad:
1) gadījumā, ja otrs bērns piedzimst pēc vecākā bērna divu
gadu vecuma, vecāku pabalsta apmērs būtiski samazinās;
2) gadījumā, ja ģimenē piedzimst trešais bērns pēc kārtas,
mātei neatjaunojot darba tiesiskās attiecības, vecāku pabalsts
vairs netiek maksāts.
Iespējamais risinājums
DLC rosina pārskatīt kvalifikācijas periodu vecāku pabalstam,
lai mātei tiktu aprēķināts un izmaksāts VP arī tad, ja jaunākais
bērns dzimis līdz vecākā bērna trīs gadu vecumam.
4.1.8. Vecāku pabalsta apmērs paliek
nemainīgs arī gadījumos, kad nākamais bērns piedzimst laikā, līdz
nav izmantots viss bērna kopšanas atvaļinājums.
Vecāki tiek "sodīti", ja otrs bērns piedzimst pirms
pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, vai piedzimst
dvīņi.
Situācija - ja māmiņa ir izvēlējusies saņemt BKP vienu gadu,
tad piedzimstot otrajam bērnam pēc šī gada, viņa būs saņēmusi
visu vecāku pabalstu un saņems jaunu pabalstu pilnā apmērā.
Savukārt, ja māmiņa izvelēsies 1,5 gadu ilgu atvaļinājumu bērna
kopšanai, un nākamais bērns piedzims pēc gada un 2 mēnešiem, par
šo vienu bērnu tiek atņemts pabalsts un tiek maksāts par otru
bērnu (līdz ar to par vienu bērnu netiek maksāts vispār). Izņemot
uz maternitātes pabalsta saņemšanas laiku - 30% no VP.
Arī dvīņu gadījumā tiek izmaksāts tikai viens VP (+BKP par
diviem bērniem). Gadījumā, ja bērni būtu dzimuši secīgi, tad
valsts izmaksātu VP par katru bērnu, bet, ja piedzimst
vienlaicīgi, tad par vienu bērnu nemaksā, kas nav taisnīgi.
Iespējamais risinājums
Jānosaka kāds apmērs, kad vecāku pabalstu turpina maksāt arī
par šo bērnu (30-50%).
4.1.9. Vecāku pabalsta aprēķins tiek
veikts arī gadījumos, ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas
līdz 2 mēnešiem pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma
Pēc esošā tiesiskā regulējuma sociālā netaisnība veidojas
attiecībā uz vecākiem, kuru darba tiesiskās attiecības kādu
iemeslu dēļ ir pārtrūkušas vēl grūtniecības laikā pirms
pirmsdzemdību atvaļinājuma sākuma; darba uzteikšanas iemesls ne
vienmēr ir atkarīgs no darba ņēmēja - darba attiecības var
pārtrūkt arī, piemēram, uzņēmuma likvidācijas gadījumā.
Šobrīd darba ņēmēju tiesības aizsargā 06.11.1995. gada Likuma
"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 8. pants,
kas nosaka, ka sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar
darba devēja likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā
kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne
vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba. Vienlaikus,
neskatoties uz objektīvajiem apstākļiem, ka pirms uzņēmuma
likvidācijas sieviete ir veikusi visas sociālās iemaksas vecāku
pabalsta saņemšanai, vadoties tikai pēc nodarbinātības fakta,
viņai tiek liegtas tiesības saņemt vecāku pabalstu. Vienlaikus
jāatzīmē, ka grūtniecības piektajā - sestajā mēnesī sievietei var
būt objektīvas grūtības sameklēt jaunu darba vietu, lai izpildītu
prasību par atrašanos darba tiesiskajās attiecībās vecāku
pabalsta piešķiršanai.
Iespējamais risinājums
DLC ierosina dot tiesības saņemt vecāku pabalstu arī
sievietēm, kurām darba attiecības izbeigušās pirms maternitātes
atvaļinājuma iestāšanās, bet ne ātrāk kā divus (trīs) mēnešus
pirms. Šajos gadījumos ierosinām vecāku pabalsta aprēķinā
attiecīgo laika periodu (bez darba tiesiskajām attiecībām)
ieskaitīt 12 mēnešu vidējās algas aprēķinā, ienākumus nosakot kā
nulle.
4.1.10. Darba devēja piešķirto bērna
piedzimšanas pabalstu neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli
Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka, ka gadījumos, kad
darba devējs vēlas materiāli palīdzēt saviem darbiniekiem un
piešķir pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek
ieturēts IIN. Tajā pašā laikā IIN likuma 9.pants nosaka, ka
darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba
devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250
euro, netiek aplikts ar IIN.
DLC ierosina šādu atvieglojumu ieviest arī gadījumos, kad
darba devējs vēlas atbalstīt savu darbinieku un piešķirt tam
pabalstu par bērnu piedzimšanu. Tādejādi neapliekot darba devēja
piešķirto pabalstu minimālās (vai darbiniekam noteiktās) algas
apjomā ar IIN un stimulējot arī darba devējus iesaistīties ģimeņu
ar bērniem atbalstā caur valsts nodokļu politiku, tiktu vairots
tādu darba devēju skaits, kas atbalsta darbiniekus saistībā ar
bērna piedzimšanu, un gaida tos atgriežamies darbā.
4.2. Programmas "Ģimenei
draudzīga pašvaldība" attīstība
Jau 2016. gadā DLC eksperti demogrāfiskās situācijas kontekstā
uzsvēra, ka starp Latvijas pašvaldībām pastāv ievērojamas
atšķirības, t.sk., ekonomiskās - atsevišķās pašvaldībās
ģeogrāfiskie apstākļi un labvēlīgā ekonomiskā vide būtiski
palielina pašvaldības ieņēmumus, tai pašā laikā liela daļa
pašvaldību ar saviem budžeta ieņēmumiem nevar nodrošināt savu
funkciju izpildi, kas apdraud Latvijas demogrāfisko situāciju -
teritorijās ar augstāku teritoriālās attīstības indeksu
dzimstības rādītāji ir salīdzinoši augstāki nekā teritorijās ar
zemāku teritoriālās attīstības indeksu. Nenoliedzami, pašvaldību
sniegtais atbalsts ģimenēm ir visai atšķirīgs un lielā mērā tieši
atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām.
Kā norāda pētījumi tautas ataudzē, Latvijas iedzīvotajiem ir
visai ierobežota informācija par visām pašvaldības atbalsta
iespējām, turklāt pašvaldību sociālie dienesti visbiežāk ir
reaktīvi - atbalsts tiek piedāvāts tikai izteiktas krīzes
situācijās, kad iedzīvotāji paši lūdz palīdzību, bet ne izrādot
iniciatīvu proaktīvā veidā no pašvaldības darbinieku
puses44.
Ņemot vērā iepriekšminētos aspektus un to, ka valstiskā līmenī
nebija pieejama apkopota informācija par pašvaldību atbalstu
ģimenēm ar bērniem, tika atbalstīta programmas "Ģimenei
draudzīga pašvaldība" uzsākšana.
Programma ietver konkursa "Ģimenei draudzīga
pašvaldība" organizēšanu, lai vērtētu Latvijas pašvaldības,
nosakot tās pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu,
daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar
bērniem.
Konkursa gaitā tiek noteiktas labākās pašvaldības starp 9
republikas pilsētām, 21 novadu ar reģionālas nozīmes centru
pašvaldībām un 89 novadu pašvaldībām. Konkursa norise notiek
divās kārtās:
• Pirmajā kārtā tiek vērtēts pašvaldību sniegtā atbalsta
apmērs un dzimstības rādītāji, veiktas vecāku aptaujas (mērķis
apkopot 50 000 balsojumu), vērtēti dati un pašvaldību līdzdalība
konkursā;
• Otrajā kārtā trīs labākās pašvaldības katrā no grupām
sniedza savu redzējumu un pamatojumu, kāpēc attiecīgā pašvaldība
ir ģimenei draudzīgākā;
• Papildus programmas ietvaros tiek izveidots ilgtermiņā
funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas
apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar
bērniem, kas sniedz pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām
saņemt atbalstu savā pašvaldībā, izstrādājot un regulāri
aktualizējot tīmekļa vietni, kurā vienkopus ir pieejama
informācija par pašvaldību atbalsta iespējām. Informāciju
ievietošanai vietnē www.vietagimenei.lv sniegušas 100
pašvaldības, 55 pašvaldības piedalījās 2017. gada konkursā. Šāda
vienkopus apkopota informācija nodrošina iespēju vecākiem
vienuviet iegūt informāciju par pašvaldību piedāvāto atbalstu un
sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem.
Konkursā "Ģimenei draudzīga pašvaldība" par laureātu
valsts mērogā tika atzīta Ozolnieku novada pašvaldība. Republikas
nozīmes pilsētu pašvaldību grupā uzvarēja Daugavpils pilsētas
pašvaldība. Reģionālas nozīmes attīstības centru novadu
pašvaldību grupā - Siguldas novada pašvaldība. Savukārt pārējo 89
novadu pašvaldību grupā pirmo vietu izcīnīja Olaines novada
pašvaldība.
Konkursa galvenā uzvarētāja - Ozolnieku novada pašvaldība no
VARAM balvā saņēma 20 000 euro ģimenēm noderīgu pasākumu
veikšanai 2018. gadā. Savukārt konkursa uzvarētājas katrā
pašvaldību grupā saņēma 10 000 euro naudas balvu katra. Papildus
konkursa komisija izcēla arī citu pašvaldību veikumu dažādās
jomās, piemēram, Ventspils pilsētu konkursa dalībnieki atzina par
pašvaldību ar ģimenei draudzīgāko infrastruktūru, Mārupes novadā
dzimis visvairāk mazuļu un tiem pieejams daudzveidīgākais
atbalsts, bet Dobeles novadā ir liels daudzbērnu ģimeņu skaits un
tām tiek sniegts būtisks atbalsts. Konkursa lieldraugs SIA
"Jūrmalas Mežaparki" savu speciālo balvu - rotaļu
laukumu - dāvāja savam favorītam 9 konkursa finālistu konkurencē
- Gulbenes novada pašvaldībai.
Jau iepriekšējā gadā DLC norādīja, ka saskata programmas
"Ģimenei draudzīga pašvaldība" sinerģiju ar jau pašreiz
eksistējošu "Nacionālo veselīgo pašvaldību
tīklu"45, kura mērķis ir sekmēt labās prakses
piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt
pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku atbalstu dažādu
sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu
risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku
izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas
jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un
vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī. Vienlaikus
"Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls" tiek izmantots
kā platforma, lai īstenotu Eiropas struktūrfondu Darbības
programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4.
specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības
veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši
nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem
iedzīvotājiem" aktivitātes vairāk nekā 30 miljonu euro
apmērā.
Papildus, pilnveidojot programmu "Ģimenei draudzīgs
komersants" un, to paplašinot, darba devēju grupā iekļaujot
arī valsts pārvaldes iestādes - un izveidojot iniciatīvu
"Ģimenei draudzīga darbavieta" atbilstoši Skandināvijas
valstu labākajiem piemēriem46, tās darbību varētu
ciešāk saistīt arī ar programmu "Ģimenei draudzīga
pašvaldība". Iepriekš veiktie pētījumi akcentē
nepieciešamību veidot ciešāku pašvaldību un uzņēmēju
dialogu47, lai veicinātu pilnvērtīgāku ģimenes un
darba dzīves saskaņošanu, vienojoties par pagarinātiem kādas no
pašvaldības teritorijā esošo pirmsskolas un sākumskolas
(pagarinātās dienas grupas) izglītības iestāžu darba laikiem,
izvērtējot papildus pašvaldības atbalsta mehānismus uzņēmējiem,
ja tie saviem darbiniekiem nodrošina veselības veicināšanas
pasākumus, kā arī diskutējot par elastīgas nodarbinātības
iespējām, daļslodzes darbu ģimeņu vecākiem un iespējām to
savienot ar citu mērķgrupu atšķirīgajām vajadzībām (piemēram,
vēlamais darba laiks vecākiem apvienojumā ar vēlamo darba laiku
studentiem).
Ņemot vērā iepriekš minēto, programmas darbību nepieciešams
turpināt 2018. gadā un nākamajos gados.
Programmas "Ģimenēm draudzīga
pašvaldība" tiešsaistes satura pilnveidošana
Atbilstoši Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas
pamatnostādņu 2011.-2017. gadam īstenošanai 3.2.12.4. uzdevumam
"Izstrādāt kritērijus ģimenei ar bērniem draudzīgās
pašvaldības noteikšanai, izceļot un atzīmējot pašvaldību
sasniegumus, labās prakses piemērus atbalsta un iespēju sniegšanā
ģimenēm ar bērniem" 2017. gadā, kā arī DLC priekšlikumiem
2017. gadā ģimeņu ar bērniem atbalstam VARAM īsteno programmu
"Ģimenei draudzīga pašvaldība".
Programmas īstenošanas rezultātā tiek veicināta informācijas
pieejamība par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem,
par ģimenēm draudzīgu publisko un privāto infrastruktūru, kā arī
tiek sekmēta pašvaldību sniegto pakalpojumu un infrastruktūras
ģimenēm pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Papildus programmas
ietvaros veidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli
pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto
atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniegs pilnu informāciju
vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā,
izstrādājot un regulāri aktualizējot tīmekļa vietni, kurā
vienkopus ir pieejama informācija par pašvaldību atbalsta
iespējām.
DLC priekšlikums
Būtiski nodrošināt programmas "Ģimenei draudzīga
pašvaldība" ilgtspēju un tās tīmekļa vietnē iekļaut
informāciju par pašvaldību iniciatīvām, kas ir vērstas uz to, lai
motivētu tautiešus ārvalstīs, jo īpaši ģimenes ar bērniem,
atgriezties dzīvei savā pašvaldībā.
Papildus, informācija par pašvaldību remigrācijas
speciālistiem būtu pieejama VARAM izveidotajā tīmekļa vietnē
konkursam "Ģimenei draudzīga pašvaldība", kā arī
pašvaldību īstenotajām iniciatīvām un to rezultātiem (labās
prakses un pieredzes apmaiņas platforma).
4.3. Programmas "Valsts
garantijas nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai
būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība
Cienījams mājoklis ir viena no fundamentālām cilvēka
pamatvajadzībām, tomēr tā iegāde vai būvniecība lielai
iedzīvotāju daļai, īpaši ģimenēm ar bērniem, ir apgrūtināta
sakarā ar finanšu nepietiekamību. Ģimenes ar bērniem bieži vien
nespēj iekrāt pietiekamus naudas līdzekļus pirmās iemaksas
veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai, jo līdzekļi, ko
personas varētu iekrāt, tiek novirzīti, piemēram, dzīvokļa īres
samaksai. Tādējādi jaunās ģimenes nespēj realizēt ieceri par savu
mājokli, un ir spiestas dzīvot īres dzīvokļos vai kopā ar saviem
vecākiem.
Valsts šajā ziņā ir spērusi soli pretī ģimenēm ar bērniem -
2014. gada 5. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.
443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas
iegādei vai būvniecībai"48 (turpmāk - Noteikumi
Nr. 443) paredz iespēju ģimenēm ar bērniem saņemt valsts
garantiju par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā
aizdevuma atdošanu (turpmāk - programma). Noteikumi Nr. 443
izdoti, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā"49 27.1 pantu.
Programmas mērķis ir sniegt valsts palīdzību, nodrošinot, ka tiek
sniegts garantija par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai
ņemtā aizdevuma atdošanu, izveidojot plaši pieejamu valsts
atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 443 9. punktam, garantijas apmērs ir
atkarīgs no apgādībā esošo vai ar personu kopā dzīvojošo bērnu
skaita. Tas ir, ja personai apgādībā vai ar to kopā dzīvo viens
nepilngadīgs bērns, persona ir tiesīga saņemt garantiju 10%
apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 10 000 euro), ja
divi nepilngadīgi bērni - 15% apmērā no aizdevuma summas (bet ne
vairāk kā 15 000 euro) savukārt, ja personai ir trīs nepilngadīgi
bērni - 20% no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 20 000 euro).
Garantiju sniedz un administrē akciju sabiedrība "Attīstības
finanšu institūcija Altum".
Divu gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk nekā 6752
ģimenēm, no tām 61 % ģimeņu ar vienu bērnu, 32 % ar diviem
bērniem un 7 % ar trim un vairāk bērniem50, tikt pie
atbilstoša lieluma mājokļiem (mājokļa iegādei izsniegti 96,5%
garantiju, mājokļa būvniecībai 3,5% garantiju), tādā veidā
nodrošinot vairāk nekā 9000 bērnus ar mājokli, kā arī ir
palielinājusies dzīvokļu pieejamība ģimenēm ar
bērniem.51 Kopējā izsniegto garantiju summa veido 46
miljonus euro. Pirmais aizdevums tika izsniegts 2015. gada
februārī. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, programmā ieguldītais
1 euro ir stimulējis 32 reižu lielāku kredītresursu piesaisti
mājokļu iegādei.
Programmas ietvaros ir palielinājušies mājokļu kreditēšanas
apjomi Latvijā, kā arī darījumu skaits jeb aktivitāte, jo līdz ar
programmas ieviešanu ir būtiski atvieglots jautājums par pirmo
iemaksu. Pašlaik programma palīdz aptuveni 50 % visiem kredītu
ņēmējiem, un garantijas izsniedz 7 kredītiestādes - AS
"Citadele banka", AS "Swedbank", AS "SEB
banka", Nordea Bank AB, AS "DNB banka", AS
"ABLV" un AS ""Baltikums Bank".
Līdz šim programmai valsts budžeta ietvaros ir tikuši
piešķirti finanšu līdzekļi šādā apmērā:
• 2015. gadā - 2 335 295 euro (papildus programmai tika
izmantoti VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka"
pamatkapitālā 2005. gadā ieskaitītie līdzekļi - 332 678, 71 euro
apmērā);
• 2016. gadā - 4 859 386 euro;
• 2017. gadā - 5 349 300 euro.
Problēma
Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība
un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka programma sevi ir
pierādījusi kā ļoti efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem
atbalstam. Tāpēc DLC atzīst nepieciešamību to turpināt arī
turpmāk, taču tieši finansējums ir būtisks priekšnosacījums
programmas turpināšanai un paplašināšanai.
Tāpat DLC eksperti ir konstatējuši, ka programmas tvērums nav
attiecināts uz atsevišķām ģimenēm ar bērniem svarīgām jomām, kas
ietver nepieciešamību piesaistīt finanšu līdzekļus, bet nav
mājokļa iegāde vai būvniecība, tāpat nav paredzēts atbalsts gados
jauno pāru nodibinātajām ģimenēm, kuras vēlas atrisināt mājokļa
jautājumu pirms bērnu laišanas pasaulē.
DLC priekšlikums
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas
lietu apakškomisija 2017. gada 6.jūnija sēdē skatīja jautājumu
par programmas aktualitātēm, sasniegumiem un iespējamiem
attīstības virzieniem.52
Sēdes gaitā Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti
iezīmēja vēl papildus trīs gadījumus un grupas, uz kuriem
programma būtu attiecināma, un līdz ar to paplašināma.
2. tabula
Programmas "Valsts
garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai
būvniecībai" paplašināšanas iespējas
1.
Daudzbērnu ģimeņu paplašinātais loks
Programma paredz garantiju izsniegšanu tikai tām
ģimenēm, t.sk. daudzbērnu ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi
bērni. Tomēr daudzbērnu ģimenēs ietilpst arī bērni, kuri
sasnieguši 24 gadu vecumu un turpina iegūt izglītību. Līdz
ar to regulējums ir pilnveidojams, proti, attiecināms uz
paplašināto daudzbērnu ģimeņu loku.