Par konceptuālo ziņojumu "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.–2020. gadā"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Stratēģiskais virziens: atbalsts

ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem

4.1. Tēva lomas ģimenē

stiprināšana

Saskaņā ar pētījumu datiem Latvijas ģimenēs lielākoties mājas

darbu sadalījums joprojām ir tradicionāls, un visai raksturīgs

postpadomju sabiedrībām, kad sieviete gatavo ēst, mazgā veļu,

uzkopj māju, bet vīrietis veic sīkus remontdarbus34.

Vienīgais darbs, kas tiek sadalīts līdzīgi, ir pārtikas iegāde.

Turklāt, kā rāda sieviešu padziļināto interviju rezultāti, bērnu

aprūpe un mājas darbi ģimenēs visbiežāk tiek skatīti kā sievietes

pienākumi. Visai raksturīgi, ka tikmēr, kamēr sieviete atrodas

mājās ar bērnu, lielāko daļu mājas darbu padara viņa, tomēr

nereti, atgriežoties algotā darbā, pienākumu sadalījums mājās

paliek nemainīgs, tāpēc sieviete jūtas hroniski nogurusi, kas ir

iemesls strīdiem.

Lai arī māti liela daļa respondentu uzskata par labāko bērnu

aprūpētāju, tomēr interesanti atzīmēt, ka mātes loma nebūt nav

pārspīlēta, salīdzinot ar tēvu. Tikai 47 % sieviešu un 48 %

vīriešu uzskata, ka tēvs nekad nebūs tik piemērots bērna

audzināšanai kā māte. Uzskatam, ka pirmajā bērna dzīves gadā

tēvam vispār nebūtu jāiesaistās tā kopšanā, piekrīt tikai nedaudz

vairāk par 10 % respondentu.

Risinot tautas ataudzes politikas jautājumus, ģimenē atbalsts

no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes

gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu.

Pētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs

iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk

noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas

daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka

skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic

nepieciešamos darbus35. Turklāt sievietes, kurām

partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā

uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām

attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus.

Savukārt atbalsta trūkums sievietēm lika pārdomāt savu lēmumu

radīt nākamo bērnu.

Savukārt pētījumā, kurā tika analizēti pašu tēvu viedokļi,

redzams, ka vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka

pavada vairāk laika ar saviem bērniem, nekā to darīja viņu

tēvi36. Turklāt gandrīz katrs no tēviem (93 %)

uzsvēris, ka vēlētos pavadīt vēl vairāk laika ar saviem bērniem.

Šī tendence norāda uz notikušajām izmaiņām sabiedrībā, kas,

iespējams, ir pamatā pieaugošajai tēva iesaistei bērnu

audzināšanā, kad tēviem ne tikai ir vairāk laika saviem bērniem,

bet viņi arī paši izjūt nepieciešamību pavadīt ar bērniem vairāk

laika, iesaistoties to aprūpē un audzināšanā.

Kā lielākās grūtības, pildot tēva lomu, respondenti atzīmēja

darba un ģimenes dzīves savienošanu (80%), finansiālās problēmas

(57 %) un bērnu disciplinēšanu (44 %). Ikdienas grūtībās, kas

saistītas ar bērnu audzināšanu, tēvi gūst atbalstu un ietekmējas

no bērnu mātes (61 %) un saviem vecākiem (no mātes - 43 %, no

tēva - 39 %).

DLC risinājums

Citu valstu pieredzes analīze rāda, ka dažādas iniciatīvas

tēva lomas stiprināšanai ģimenē, sākotnēji bijušas visai

izplatītas Skandināvijas valstīs, kuru labklājības valstu modelis

vienlaikus ir t.s. abu vecāku nodarbinātību veicinošais modelis,

mūsdienās kļūst arvien populārākās gan OECD valstīs37,

gan Eiropas Savienībā,38 lai ne tikai stiprinātu

ģimenes saites, bet arī uzlabotu ģimeņu ekonomisko situāciju un

atvieglotu sievietēm atgriešanos darba tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC eksperti piedāvā divus

risinājumus tēva lomas ģimenē stiprināšanai:

1) Izmaiņas valsts sniegtajā atbalstā, palielinot tēvu

iespējas iesaistīties bērnu aprūpē;

2) Sabiedrības informēšanas kampaņu, kas gan vispārīgi

aktualizē tēva lomu ģimenē, gan konkretizē - skaidro jaunās

izmaiņas un iespējamo risinājumu, kas vērsti uz vecāku

līdzvērtīgāku iesaisti arī mazu bērnu aprūpē, tālāku

attīstību.

4.1.1. Tēva kvota

Latvijā šobrīd spēkā esošajā regulējumā t.s. tēvu kvotas, kuru

mērķis būtu dot iespēju tēviem aktīvāk iesaistīties bērna aprūpē,

sākot no tā pirmajām dzīves dienām, un nodrošināt līdzvērtīgāku

pienākumu sadalījumu ģimenē, nav paredzētas. Tēviem piedāvāts

saņemt divu veidu atbalstu:

• Paternitātes pabalstu - šo pabalstu piešķir bērna tēvam

sakarā ar bērna piedzimšanu, un vienam no vecākiem sakarā ar

ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju

(nosacījums spēkā no 2017. gada 1. janvāra). Pabalstu piešķir 80

% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu

algas. Tas jāpieprasa 6 mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma

dienas, kas piešķirts sakarā ar bērna piedzimšanu vai

adopciju.

• Bērna kopšanas pabalstu (BKP)/ vecāku pabalstu (VP) - šo

pabalstu ir tiesīga saņemt persona par bērnu līdz divu gadu

vecumam - viens no bērna vecākiem, aizbildnis vai cita persona,

kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un

audzina.

BKP ir tiesības saņemt gan tiem vecākiem, kuri nav sociāli

apdrošinātās personas (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), gan

tiem - kuri ir sociāli apdrošinātās personas. Ja vecāks nav

sociāli apdrošinātā persona - bērna kopšanas pabalstu piešķir no

bērna dzimšanas dienas datuma, pie nosacījuma - ja vien sakarā ar

šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes

pabalsts, vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu

laikposmu otram vecākam. Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona

(darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) - par viena un tā paša bērna

kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas

pabalstu. Abus pabalstus vienlaikus var saņemt, ja vien sakarā ar

šī bērna piedzimšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to

pašu laikposmu. Būtiski, ka VP un BKP par viena un tā paša bērna

kopšanu, par vienu un to pašu laika posmu piešķir vienai

personai. Tādēļ vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem

pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna

kopšanas pabalstu par viena bērna kopšanu piešķir vienam vecākam

(vienai personai).

Sekojot Ziemeļvalstu pozitīvajam piemēram, DLC ierosina arī

Latvijā ieviest t.s. tēvu kvotas - iespēju bērna tēvam izmantot

viena mēneša apmaksātu atvaļinājumu bērna kopšanai. Līdzīgi kā

citur, šī atvaļinājuma izmantošana vai neizmantošana ir ģimenes

individuāla izvēle, tomēr, ja tēvs to neizmanto līdz bērna

trīs gadu vecumam, šis apmaksātais periods tiek zaudēts. DLC

piedāvā kvalifikācijas kritērijus tēvu kvotai noteikt

līdzvērtīgus vecāku pabalsta saņemšanai, t.i., tēvs ir

nodarbināts un ir veicis obligātās sociālās apdrošināšanas

iemaksas noteiktajā kvalifikācijas periodā.

DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums -

pagarināt par vienu mēnesi bērna kopšanas atvaļinājumu, nosakot,

ka to ekskluzīvi var izmantot tēvi.

4.1.2. Sabiedrības informēšanas

aktivitātes

Kā rāda Skandināvijas valstu pieredze, lai arī, piemēram,

Norvēģijā, t.s. tēvu kvotas tika ieviestas jau pagājušā gadsimta

septiņdesmitajos gados, sabiedrības attieksme mainās samērā

lēni.

Līdz ar to ir nepieciešams pastāvīgs papildus skaidrojošais

darbs. Lai to īstenotu, DLC piedāvā realizēt sabiedrības

informēšanas kampaņu. Finanšu līdzekļu efektīvam izlietojumam

plānots nevis izstrādāt pilnībā jaunu kampaņas konceptu, bet

adaptēt jau līdzšinējos radošos meklējumus, piemēram, plašu

rezonansi sabiedrībā guvušo Nodibinājuma Centrs Dardedze un

Tēvi.lv39 2014. gadā realizēto iniciatīvu par tēvu

lomu ģimenē40, to papildinot ar jauno regulējumu

izskaidrojošām informatīvām aktivitātēm.

Ņemot vērā minēto, DLC plāno aktīvi sadarboties ar minētajām

nevalstiskajām organizācijām mērķa sasniegšanai.

2018. gadā plānots dažādas sabiedrības informēšanas

aktivitātes, popularizējot tēvu lomu ģimenē, īstenot Goda Ģimenes

gada pasākumu ietvarā. Novērojot lielo sabiedrisko ieinteresētību

un atsaucību Tēvu dienas pasākumiem un apzinoties nepieciešamību

pēc informatīvo pasākumu turpināšanas arī 2019, 2020, tādejādi

nepieciešams sagatavot priekšlikumus MK par papildu valsts

budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai

Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu

2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa

budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas

procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu

iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts

budžeta finansiālajām iespējam.

Valsts pabalstu sistēmas

pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam

atbalstam

4.1.3. Bērna kopšanas pabalsts

Vienošanās protokols par valsts atbalstu dzimstības

veicināšanai un ģimenēm ar bērniem (parakstīts starp Koalīcijas

partneriem un NVO ekspertiem 2012. gada 23. oktobrī) paredzēja -

bērna kopšanas un vecāku pabalsta minimālo apjomu /bāzi/ no bērna

piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam pakāpeniski palielināt

līdz 70 % no minimālās mēnešalgas, sākot ar 2014. gada 1.

janvāri.

2014. gadā pabalsts tika paaugstināts līdz 120 Ls jeb 171

euro, šobrīd 2017. gadā BKP pēc šiem nosacījumiem, bija jābūt 266

euro, bet 2018. gadā - 301 euro. Salīdzinoši Igaunijā šis

pabalsts 2017. gadā bija 430, bet 2018. gadā - 47041

euro, Horvātijā 310 eiro.42

Iespējamais risinājums

Ņemot vērā to, ka valstī noteiktā minimālā alga ir politiski

noteikta vērtība, kas ne vienmēr atspoguļo faktisko ekonomisko

situāciju, objektīvāk būtu saistīt BKP apmēru ar valstī noteikto

minimālo ienākumu līmeni (MIL) iepriekšējā gadā, attiecīgi katru

gadu veicot pabalsta pārrēķinus (piemēram, aprēķinātais MIL 2015.

gadā bija 139 euro, 2016. gadā - 167 euro). Pēc šī principa,

ievērojot to, ka BKP tiek maksāts nestrādājošiem jaunajiem

vecākiem, arī gados jauniem vecākiem, kuriem nav bijusi iespēja

veikt uzkrājumus, tad BKP apmēram šajā situācijā jābūt kā divām

personām mājsaimniecībā - mātei un bērnam (MIL 100 % + 70 %).

Lai nodrošinātu 2012. gada 23. oktobra Koalīcijas partneru un

NVO vienošanās izpildi, DLC ierosina no 2018. gada 1. jūlija

paaugstināt BKP līdz 200 euro mēnesī, pakāpeniski to kāpinot

katru gadu, un no 2021. gada 1. janvāra ieviešot pilnā

aprēķinātajā apmērā (170 %).

4.1.4. Vecāku pabalsts

Vecāku pabalsta palielinājums par

termiņu līdz bērna 1,5 gadu vecumam no 43,75% no vidējām iemaksām

līdz 50%

Vecāku pabalsta apmērs ir nepietiekams: vecākiem izvēloties

patstāvīgi aprūpēt bērnu līdz 1,5 gada vecumam, summējot BKP un

VP, lielai daļai vecāku netiek nodrošināts tāds pats ienākumu

līmenis, kāds bija strādājot (ienākumu atvietojuma kritums -

nulles punkts ir pie bruto algas ap 600 euro mēnesī, ja personai

nav apgādājamo, un pie 450 euro ar vienu apgādājamo bērnu).

Jāpiezīmē, ka LM ieskatā, palielinot vecāku pabalsta apmēru

līdz bērna pusotra gada vecumam no 43,7% uz 50% būtu jāpārskata

obligātā iemaksu likme, jo esošās obligātās iemaksu likmes

ietvars varētu nenosegt papildu izmaksas, vai nepieciešams

pārskatīt sociālā budžeta izdevuma struktūru, vai papildus

dotējot šo pozīciju no valsts pamatbudžeta.

Iespējamais risinājums

Pakāpeniski palielināt koeficientu no pašreizējā 43,75 % līdz

50 % (piemēram, no 2018. gada 1. janvāra 45 %, bet no 2020. gada

1.septembra - 50%), lai panāktu pilnīgāku ienākumu atvietojumu

(Igaunijā ienākumu atvietojums ir 100 % neto algas apmērā, kas

vērtējams kā nodokļu nomaksu sekmējošs un prognozējams ienākums

pēc principa "ko sēsi, to pļausi").

Palielinot līdz 50 % vidējās iemaksas vecāku pabalsta

aprēķinam, iedzīvotāji, kas saņem algu vidējās algas apmērā

Latvijā, nezaudētu savu ienākumu līmeni vai VP atvietotais (kopā

ar BKP) ienākumu kritums būtu jūtami mazāks (atkarībā no

apgādājamo personu skaita).

Savukārt personām ar nelielu atalgojumu, vai jaunajām māmiņām,

kuras nav vēl paspējušas veikt lielākas sociālās iemaksas,

kompleksi kopā ar BKP palielinājumu sniegtu būtisku atbalstu

dzīves kvalitātes uzlabošanai rūpējoties par bērnu, salīdzinot ar

ienākumiem strādājot un nodrošinot iztiku vienai personai.

Ņemot vērā Latvijas pabalstu sistēmas uzbūves īpatnības, šis

jautājums ir skatāms kopsakarā ar BKP paaugstināšanu, tāpat,

risinot jautājumu par sociālajiem pabalstiem maznodrošinātajiem

iedzīvotājiem, nepieciešams noteikt sociālo iemaksu griestus, lai

novērstu nepamatoti lielu pabalstu aprēķināšanu un izmaksu.

DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums -

virzīties uz risinājumu, lai bērna ienākšana ģimenē automātiski

nenozīmētu ģimenes rocības samazināšanos, pakāpeniski paaugstināt

vecāku pabalstu 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam

līdz 50% no veiktajām iemaksām, nosakot maksimālo pabalsta

apjomu, piemēram, trīs vidējās algas valstī iepriekšējā gadā.

4.1.5. Vecāku pabalsta aprēķina

formula strādājošiem vecākiem atkarībā no darba slodzes, iepretim

pašreizējiem 30%

Pašreizējais regulējums paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam

bērna kopšanas atvaļinājuma laikā atsākot darba tiesiskās

attiecības, neatkarīgi, vai tas ir pilnas vai nepilnas slodzes

darbs, tāpat neņemot vērā izpeļņas apmēru, bet balstoties tikai

uz pašu nodarbinātības faktu, vecāku pabalsts tiek samazināts par

70 %, izmaksājot vien 30 % no aprēķinātā pabalsta.

Sekas šādam regulējumam - nelegāla nodarbinātība, kā rezultātā

no ienākumiem vispār netiek maksāti nodokļi. Mainot šo

regulējumu, valstī palielinātos saņemtie nodokļi, un ģimenei

tiktu dota iespēja legāli paaugstināt savus ienākumus.

Šis aspekts ir īpaši kritisks zemo ienākumu ģimenēs papildus

ienākumu nepieciešamības gadījumā (piemēram, aprēķinātais VP ir

zems), vai ģimenēs, kur vērojama ievērojama ienākumu

atšķirība.

Iespējamais risinājums

DLC uzskata, ka gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs atsāk

strādāt, nepieciešams izvērtēt vecāku pabalsta un saņemamās algas

attiecību, izstrādājot formulu, kas ņemtu vērā šos rādītājus, lai

pabalsts netiktu mehāniski samazināts.

Tāpat būtisks aspekts šajā jautājumā ir saņemamā alga -

jānosaka zināms ienākumu līmenis, piemēram, trīs valstī noteiktās

vidējās algas iepriekšējā gadā, kuru pārsniedzot, vecāku pabalsts

strādājošam vecākam vairs netiek maksāts, jo pabalsta mērķis ir

atvietot negūtos ienākumus sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja

persona turpina strādāt un gūt ienākumus, kas pārsniedz noteikto

līmeni, tā ir robežšķirtne un pamats pārtraukt vecāku pabalsta

izmaksu.

4.1.6. Bērna kopšanas atvaļinājuma

laikā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju

kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta

Pašreizējais normatīvais regulējums par sociālās

apdrošināšanas iemaksu veikšanu bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā

ir diskriminējošs pret nodarbinātājām sievietēm, kas godprātīgi

maksājušas nodokļus un veikušas iemaksas, tādējādi sakrājot sev

vecāku pabalstu, jo neatkarīgi no VP saņemšanas fakta, par visām

sievietēm bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas iemaksas

pensiju kapitālā un citiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem

(bezdarbs, slimība, bērna piedzimšana) no konstantas summas 171

euro, nevis no faktiskā ienākumu atvietojuma - vecāku pabalsta un

bērnu kopšanas pabalsta kopsummas. Šāda regulējuma rezultātā

sievietei, kas audzina vairākus bērnus, uzkrātais pensijas

kapitāls un attiecīgi pensija būs mazāka par sievieti, kas bērnu

kopšanas atvaļinājumu nav izmantojusi, tāpat šīs iemaksas ietekmē

bezdarbnieka pabalsta un citu sociālo pabalstu apmēru, kurus

aprēķina pēc veiktajām iemaksām.

Iespējamais risinājums

DLC uzskata, ka šī sistēmiskā nepilnība ir novēršama

visdrīzākajā laikā, jo tā ir netaisnīga pret godprātīgiem nodokļu

maksātājiem un kropļo sociālā atbalsta sistēmu gan īstermiņā, gan

ilgtermiņā. Turklāt noregulējot iemaksu apjoma jautājumu sociālās

apdrošināšanas gadījumiem, tas skartu tieši nodarbinātās ģimenes

ar bērniem, kuru situācija, iestājoties sociālās apdrošināšanas

gadījumam, būtiski uzlabotos salīdzinājumā ar šodienas

situāciju.

4.1.7. Saglabāt vecāku pabalstu tādā

pat apmērā, kā tika saņemts par pirmo bērnu, ja nākamais

piedzimst līdz vecākā bērna 3 gadu vecumam, un persona nav

atjaunojusi darba tiesiskās attiecības.

Šobrīd spēkā esošais regulējums, ka, ja jaunākais bērns

piedzimst līdz vecākā otrajai dzimšanas dienai, tad VP tiek

saglabāts tādā pašā apmērā kā ar vecāko bērnu, lai arī ir

jaunajām māmiņām pretimnākošs, tomēr slēpj sevī zināmu

pretrunību.

Šis regulējums neņem vērā apstākli, ka ģimenes plānošanā mātes

veselības labā dzemdniecības speciālisti rekomendē sievietei

starp grūtniecībām ieturēt vismaz pusotra gada intervālu. Tas

saistīts ar nepieciešamību mātes organismam atgūties no

grūtniecības un dzemdībām, līdz ar to sieviete nav gatava jauna

bērniņa iznēsāšanai ne fizioloģiski, ne

emocionāli.43

Esošajā situācijā ģimene netiek motivēta pašiem vecākiem

rūpēties par bērnu, plānojot kuplāku ģimeni. Šobrīd, ja māmiņa

nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības pēc bērna kopšanas

atvaļinājuma beigām, tad:

1) gadījumā, ja otrs bērns piedzimst pēc vecākā bērna divu

gadu vecuma, vecāku pabalsta apmērs būtiski samazinās;

2) gadījumā, ja ģimenē piedzimst trešais bērns pēc kārtas,

mātei neatjaunojot darba tiesiskās attiecības, vecāku pabalsts

vairs netiek maksāts.

Iespējamais risinājums

DLC rosina pārskatīt kvalifikācijas periodu vecāku pabalstam,

lai mātei tiktu aprēķināts un izmaksāts VP arī tad, ja jaunākais

bērns dzimis līdz vecākā bērna trīs gadu vecumam.

4.1.8. Vecāku pabalsta apmērs paliek

nemainīgs arī gadījumos, kad nākamais bērns piedzimst laikā, līdz

nav izmantots viss bērna kopšanas atvaļinājums.

Vecāki tiek "sodīti", ja otrs bērns piedzimst pirms

pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, vai piedzimst

dvīņi.

Situācija - ja māmiņa ir izvēlējusies saņemt BKP vienu gadu,

tad piedzimstot otrajam bērnam pēc šī gada, viņa būs saņēmusi

visu vecāku pabalstu un saņems jaunu pabalstu pilnā apmērā.

Savukārt, ja māmiņa izvelēsies 1,5 gadu ilgu atvaļinājumu bērna

kopšanai, un nākamais bērns piedzims pēc gada un 2 mēnešiem, par

šo vienu bērnu tiek atņemts pabalsts un tiek maksāts par otru

bērnu (līdz ar to par vienu bērnu netiek maksāts vispār). Izņemot

uz maternitātes pabalsta saņemšanas laiku - 30% no VP.

Arī dvīņu gadījumā tiek izmaksāts tikai viens VP (+BKP par

diviem bērniem). Gadījumā, ja bērni būtu dzimuši secīgi, tad

valsts izmaksātu VP par katru bērnu, bet, ja piedzimst

vienlaicīgi, tad par vienu bērnu nemaksā, kas nav taisnīgi.

Iespējamais risinājums

Jānosaka kāds apmērs, kad vecāku pabalstu turpina maksāt arī

par šo bērnu (30-50%).

4.1.9. Vecāku pabalsta aprēķins tiek

veikts arī gadījumos, ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas

līdz 2 mēnešiem pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma

Pēc esošā tiesiskā regulējuma sociālā netaisnība veidojas

attiecībā uz vecākiem, kuru darba tiesiskās attiecības kādu

iemeslu dēļ ir pārtrūkušas vēl grūtniecības laikā pirms

pirmsdzemdību atvaļinājuma sākuma; darba uzteikšanas iemesls ne

vienmēr ir atkarīgs no darba ņēmēja - darba attiecības var

pārtrūkt arī, piemēram, uzņēmuma likvidācijas gadījumā.

Šobrīd darba ņēmēju tiesības aizsargā 06.11.1995. gada Likuma

"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 8. pants,

kas nosaka, ka sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar

darba devēja likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā

kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne

vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba. Vienlaikus,

neskatoties uz objektīvajiem apstākļiem, ka pirms uzņēmuma

likvidācijas sieviete ir veikusi visas sociālās iemaksas vecāku

pabalsta saņemšanai, vadoties tikai pēc nodarbinātības fakta,

viņai tiek liegtas tiesības saņemt vecāku pabalstu. Vienlaikus

jāatzīmē, ka grūtniecības piektajā - sestajā mēnesī sievietei var

būt objektīvas grūtības sameklēt jaunu darba vietu, lai izpildītu

prasību par atrašanos darba tiesiskajās attiecībās vecāku

pabalsta piešķiršanai.

Iespējamais risinājums

DLC ierosina dot tiesības saņemt vecāku pabalstu arī

sievietēm, kurām darba attiecības izbeigušās pirms maternitātes

atvaļinājuma iestāšanās, bet ne ātrāk kā divus (trīs) mēnešus

pirms. Šajos gadījumos ierosinām vecāku pabalsta aprēķinā

attiecīgo laika periodu (bez darba tiesiskajām attiecībām)

ieskaitīt 12 mēnešu vidējās algas aprēķinā, ienākumus nosakot kā

nulle.

4.1.10. Darba devēja piešķirto bērna

piedzimšanas pabalstu neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma

nodokli

Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka, ka gadījumos, kad

darba devējs vēlas materiāli palīdzēt saviem darbiniekiem un

piešķir pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek

ieturēts IIN. Tajā pašā laikā IIN likuma 9.pants nosaka, ka

darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba

devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250

euro, netiek aplikts ar IIN.

DLC ierosina šādu atvieglojumu ieviest arī gadījumos, kad

darba devējs vēlas atbalstīt savu darbinieku un piešķirt tam

pabalstu par bērnu piedzimšanu. Tādejādi neapliekot darba devēja

piešķirto pabalstu minimālās (vai darbiniekam noteiktās) algas

apjomā ar IIN un stimulējot arī darba devējus iesaistīties ģimeņu

ar bērniem atbalstā caur valsts nodokļu politiku, tiktu vairots

tādu darba devēju skaits, kas atbalsta darbiniekus saistībā ar

bērna piedzimšanu, un gaida tos atgriežamies darbā.

4.2. Programmas "Ģimenei

draudzīga pašvaldība" attīstība

Jau 2016. gadā DLC eksperti demogrāfiskās situācijas kontekstā

uzsvēra, ka starp Latvijas pašvaldībām pastāv ievērojamas

atšķirības, t.sk., ekonomiskās - atsevišķās pašvaldībās

ģeogrāfiskie apstākļi un labvēlīgā ekonomiskā vide būtiski

palielina pašvaldības ieņēmumus, tai pašā laikā liela daļa

pašvaldību ar saviem budžeta ieņēmumiem nevar nodrošināt savu

funkciju izpildi, kas apdraud Latvijas demogrāfisko situāciju -

teritorijās ar augstāku teritoriālās attīstības indeksu

dzimstības rādītāji ir salīdzinoši augstāki nekā teritorijās ar

zemāku teritoriālās attīstības indeksu. Nenoliedzami, pašvaldību

sniegtais atbalsts ģimenēm ir visai atšķirīgs un lielā mērā tieši

atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām.

Kā norāda pētījumi tautas ataudzē, Latvijas iedzīvotajiem ir

visai ierobežota informācija par visām pašvaldības atbalsta

iespējām, turklāt pašvaldību sociālie dienesti visbiežāk ir

reaktīvi - atbalsts tiek piedāvāts tikai izteiktas krīzes

situācijās, kad iedzīvotāji paši lūdz palīdzību, bet ne izrādot

iniciatīvu proaktīvā veidā no pašvaldības darbinieku

puses44.

Ņemot vērā iepriekšminētos aspektus un to, ka valstiskā līmenī

nebija pieejama apkopota informācija par pašvaldību atbalstu

ģimenēm ar bērniem, tika atbalstīta programmas "Ģimenei

draudzīga pašvaldība" uzsākšana.

Programma ietver konkursa "Ģimenei draudzīga

pašvaldība" organizēšanu, lai vērtētu Latvijas pašvaldības,

nosakot tās pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu,

daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar

bērniem.

Konkursa gaitā tiek noteiktas labākās pašvaldības starp 9

republikas pilsētām, 21 novadu ar reģionālas nozīmes centru

pašvaldībām un 89 novadu pašvaldībām. Konkursa norise notiek

divās kārtās:

• Pirmajā kārtā tiek vērtēts pašvaldību sniegtā atbalsta

apmērs un dzimstības rādītāji, veiktas vecāku aptaujas (mērķis

apkopot 50 000 balsojumu), vērtēti dati un pašvaldību līdzdalība

konkursā;

• Otrajā kārtā trīs labākās pašvaldības katrā no grupām

sniedza savu redzējumu un pamatojumu, kāpēc attiecīgā pašvaldība

ir ģimenei draudzīgākā;

• Papildus programmas ietvaros tiek izveidots ilgtermiņā

funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas

apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar

bērniem, kas sniedz pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām

saņemt atbalstu savā pašvaldībā, izstrādājot un regulāri

aktualizējot tīmekļa vietni, kurā vienkopus ir pieejama

informācija par pašvaldību atbalsta iespējām. Informāciju

ievietošanai vietnē www.vietagimenei.lv sniegušas 100

pašvaldības, 55 pašvaldības piedalījās 2017. gada konkursā. Šāda

vienkopus apkopota informācija nodrošina iespēju vecākiem

vienuviet iegūt informāciju par pašvaldību piedāvāto atbalstu un

sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem.

Konkursā "Ģimenei draudzīga pašvaldība" par laureātu

valsts mērogā tika atzīta Ozolnieku novada pašvaldība. Republikas

nozīmes pilsētu pašvaldību grupā uzvarēja Daugavpils pilsētas

pašvaldība. Reģionālas nozīmes attīstības centru novadu

pašvaldību grupā - Siguldas novada pašvaldība. Savukārt pārējo 89

novadu pašvaldību grupā pirmo vietu izcīnīja Olaines novada

pašvaldība.

Konkursa galvenā uzvarētāja - Ozolnieku novada pašvaldība no

VARAM balvā saņēma 20 000 euro ģimenēm noderīgu pasākumu

veikšanai 2018. gadā. Savukārt konkursa uzvarētājas katrā

pašvaldību grupā saņēma 10 000 euro naudas balvu katra. Papildus

konkursa komisija izcēla arī citu pašvaldību veikumu dažādās

jomās, piemēram, Ventspils pilsētu konkursa dalībnieki atzina par

pašvaldību ar ģimenei draudzīgāko infrastruktūru, Mārupes novadā

dzimis visvairāk mazuļu un tiem pieejams daudzveidīgākais

atbalsts, bet Dobeles novadā ir liels daudzbērnu ģimeņu skaits un

tām tiek sniegts būtisks atbalsts. Konkursa lieldraugs SIA

"Jūrmalas Mežaparki" savu speciālo balvu - rotaļu

laukumu - dāvāja savam favorītam 9 konkursa finālistu konkurencē

- Gulbenes novada pašvaldībai.

Jau iepriekšējā gadā DLC norādīja, ka saskata programmas

"Ģimenei draudzīga pašvaldība" sinerģiju ar jau pašreiz

eksistējošu "Nacionālo veselīgo pašvaldību

tīklu"45, kura mērķis ir sekmēt labās prakses

piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt

pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku atbalstu dažādu

sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu

risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku

izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas

jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un

vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī. Vienlaikus

"Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls" tiek izmantots

kā platforma, lai īstenotu Eiropas struktūrfondu Darbības

programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4.

specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības

veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši

nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem

iedzīvotājiem" aktivitātes vairāk nekā 30 miljonu euro

apmērā.

Papildus, pilnveidojot programmu "Ģimenei draudzīgs

komersants" un, to paplašinot, darba devēju grupā iekļaujot

arī valsts pārvaldes iestādes - un izveidojot iniciatīvu

"Ģimenei draudzīga darbavieta" atbilstoši Skandināvijas

valstu labākajiem piemēriem46, tās darbību varētu

ciešāk saistīt arī ar programmu "Ģimenei draudzīga

pašvaldība". Iepriekš veiktie pētījumi akcentē

nepieciešamību veidot ciešāku pašvaldību un uzņēmēju

dialogu47, lai veicinātu pilnvērtīgāku ģimenes un

darba dzīves saskaņošanu, vienojoties par pagarinātiem kādas no

pašvaldības teritorijā esošo pirmsskolas un sākumskolas

(pagarinātās dienas grupas) izglītības iestāžu darba laikiem,

izvērtējot papildus pašvaldības atbalsta mehānismus uzņēmējiem,

ja tie saviem darbiniekiem nodrošina veselības veicināšanas

pasākumus, kā arī diskutējot par elastīgas nodarbinātības

iespējām, daļslodzes darbu ģimeņu vecākiem un iespējām to

savienot ar citu mērķgrupu atšķirīgajām vajadzībām (piemēram,

vēlamais darba laiks vecākiem apvienojumā ar vēlamo darba laiku

studentiem).

Ņemot vērā iepriekš minēto, programmas darbību nepieciešams

turpināt 2018. gadā un nākamajos gados.

Programmas "Ģimenēm draudzīga

pašvaldība" tiešsaistes satura pilnveidošana

Atbilstoši Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas

pamatnostādņu 2011.-2017. gadam īstenošanai 3.2.12.4. uzdevumam

"Izstrādāt kritērijus ģimenei ar bērniem draudzīgās

pašvaldības noteikšanai, izceļot un atzīmējot pašvaldību

sasniegumus, labās prakses piemērus atbalsta un iespēju sniegšanā

ģimenēm ar bērniem" 2017. gadā, kā arī DLC priekšlikumiem

2017. gadā ģimeņu ar bērniem atbalstam VARAM īsteno programmu

"Ģimenei draudzīga pašvaldība".

Programmas īstenošanas rezultātā tiek veicināta informācijas

pieejamība par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem,

par ģimenēm draudzīgu publisko un privāto infrastruktūru, kā arī

tiek sekmēta pašvaldību sniegto pakalpojumu un infrastruktūras

ģimenēm pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Papildus programmas

ietvaros veidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli

pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto

atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniegs pilnu informāciju

vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā,

izstrādājot un regulāri aktualizējot tīmekļa vietni, kurā

vienkopus ir pieejama informācija par pašvaldību atbalsta

iespējām.

DLC priekšlikums

Būtiski nodrošināt programmas "Ģimenei draudzīga

pašvaldība" ilgtspēju un tās tīmekļa vietnē iekļaut

informāciju par pašvaldību iniciatīvām, kas ir vērstas uz to, lai

motivētu tautiešus ārvalstīs, jo īpaši ģimenes ar bērniem,

atgriezties dzīvei savā pašvaldībā.

Papildus, informācija par pašvaldību remigrācijas

speciālistiem būtu pieejama VARAM izveidotajā tīmekļa vietnē

konkursam "Ģimenei draudzīga pašvaldība", kā arī

pašvaldību īstenotajām iniciatīvām un to rezultātiem (labās

prakses un pieredzes apmaiņas platforma).

4.3. Programmas "Valsts

garantijas nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai

būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība

Cienījams mājoklis ir viena no fundamentālām cilvēka

pamatvajadzībām, tomēr tā iegāde vai būvniecība lielai

iedzīvotāju daļai, īpaši ģimenēm ar bērniem, ir apgrūtināta

sakarā ar finanšu nepietiekamību. Ģimenes ar bērniem bieži vien

nespēj iekrāt pietiekamus naudas līdzekļus pirmās iemaksas

veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai, jo līdzekļi, ko

personas varētu iekrāt, tiek novirzīti, piemēram, dzīvokļa īres

samaksai. Tādējādi jaunās ģimenes nespēj realizēt ieceri par savu

mājokli, un ir spiestas dzīvot īres dzīvokļos vai kopā ar saviem

vecākiem.

Valsts šajā ziņā ir spērusi soli pretī ģimenēm ar bērniem -

2014. gada 5. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.

443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas

iegādei vai būvniecībai"48 (turpmāk - Noteikumi

Nr. 443) paredz iespēju ģimenēm ar bērniem saņemt valsts

garantiju par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā

aizdevuma atdošanu (turpmāk - programma). Noteikumi Nr. 443

izdoti, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā"49 27.1 pantu.

Programmas mērķis ir sniegt valsts palīdzību, nodrošinot, ka tiek

sniegts garantija par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai

ņemtā aizdevuma atdošanu, izveidojot plaši pieejamu valsts

atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 443 9. punktam, garantijas apmērs ir

atkarīgs no apgādībā esošo vai ar personu kopā dzīvojošo bērnu

skaita. Tas ir, ja personai apgādībā vai ar to kopā dzīvo viens

nepilngadīgs bērns, persona ir tiesīga saņemt garantiju 10%

apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 10 000 euro), ja

divi nepilngadīgi bērni - 15% apmērā no aizdevuma summas (bet ne

vairāk kā 15 000 euro) savukārt, ja personai ir trīs nepilngadīgi

bērni - 20% no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 20 000 euro).

Garantiju sniedz un administrē akciju sabiedrība "Attīstības

finanšu institūcija Altum".

Divu gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk nekā 6752

ģimenēm, no tām 61 % ģimeņu ar vienu bērnu, 32 % ar diviem

bērniem un 7 % ar trim un vairāk bērniem50, tikt pie

atbilstoša lieluma mājokļiem (mājokļa iegādei izsniegti 96,5%

garantiju, mājokļa būvniecībai 3,5% garantiju), tādā veidā

nodrošinot vairāk nekā 9000 bērnus ar mājokli, kā arī ir

palielinājusies dzīvokļu pieejamība ģimenēm ar

bērniem.51 Kopējā izsniegto garantiju summa veido 46

miljonus euro. Pirmais aizdevums tika izsniegts 2015. gada

februārī. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, programmā ieguldītais

1 euro ir stimulējis 32 reižu lielāku kredītresursu piesaisti

mājokļu iegādei.

Programmas ietvaros ir palielinājušies mājokļu kreditēšanas

apjomi Latvijā, kā arī darījumu skaits jeb aktivitāte, jo līdz ar

programmas ieviešanu ir būtiski atvieglots jautājums par pirmo

iemaksu. Pašlaik programma palīdz aptuveni 50 % visiem kredītu

ņēmējiem, un garantijas izsniedz 7 kredītiestādes - AS

"Citadele banka", AS "Swedbank", AS "SEB

banka", Nordea Bank AB, AS "DNB banka", AS

"ABLV" un AS ""Baltikums Bank".

Līdz šim programmai valsts budžeta ietvaros ir tikuši

piešķirti finanšu līdzekļi šādā apmērā:

• 2015. gadā - 2 335 295 euro (papildus programmai tika

izmantoti VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka"

pamatkapitālā 2005. gadā ieskaitītie līdzekļi - 332 678, 71 euro

apmērā);

• 2016. gadā - 4 859 386 euro;

• 2017. gadā - 5 349 300 euro.

Problēma

Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība

un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka programma sevi ir

pierādījusi kā ļoti efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem

atbalstam. Tāpēc DLC atzīst nepieciešamību to turpināt arī

turpmāk, taču tieši finansējums ir būtisks priekšnosacījums

programmas turpināšanai un paplašināšanai.

Tāpat DLC eksperti ir konstatējuši, ka programmas tvērums nav

attiecināts uz atsevišķām ģimenēm ar bērniem svarīgām jomām, kas

ietver nepieciešamību piesaistīt finanšu līdzekļus, bet nav

mājokļa iegāde vai būvniecība, tāpat nav paredzēts atbalsts gados

jauno pāru nodibinātajām ģimenēm, kuras vēlas atrisināt mājokļa

jautājumu pirms bērnu laišanas pasaulē.

DLC priekšlikums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas

lietu apakškomisija 2017. gada 6.jūnija sēdē skatīja jautājumu

par programmas aktualitātēm, sasniegumiem un iespējamiem

attīstības virzieniem.52

Sēdes gaitā Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti

iezīmēja vēl papildus trīs gadījumus un grupas, uz kuriem

programma būtu attiecināma, un līdz ar to paplašināma.

2. tabula

Programmas "Valsts

garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai

būvniecībai" paplašināšanas iespējas

1.

Daudzbērnu ģimeņu paplašinātais loks

Programma paredz garantiju izsniegšanu tikai tām

ģimenēm, t.sk. daudzbērnu ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi

bērni. Tomēr daudzbērnu ģimenēs ietilpst arī bērni, kuri

sasnieguši 24 gadu vecumu un turpina iegūt izglītību. Līdz

ar to regulējums ir pilnveidojams, proti, attiecināms uz

paplašināto daudzbērnu ģimeņu loku.