7. pants

Stratēģiskais virziens: sadarbība

ar tautiešiem ārpus Latvijas, remigrācijas veicināšana

Kā zināms, līdz ar dabiskā pieauguma rādītājiem, ko izsaka

starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem, papildus

demogrāfiskās tendences raksturo migrācijas saldo - rādītājs, ko

veido no valsts izbraukušo skaita attiecība pret valstī

iebraukušo skaitu. Dati rāda, ka, lai arī no Latvijas emigrējušo

iedzīvotāju īpatsvars laika periodā no 2010. līdz 2016. gadam

samazinājies, tas vēl aizvien ir salīdzinoši augsts un būtiski

pārsniedz valstī iebraukušo īpatsvaru96. Līdz ar to

migrācijas saldo rādītāji ir negatīvi.

Papildus augstajiem emigrācijas, kas izteiktāka bija

ekonomiski aktīvāko iedzīvotāju vidū, rādītājiem kā nozīmīgs

izaicinājums tautas ataudzei Latvijā jāmin Latvijas iedzīvotāju

dzimumstruktūras un vecumstruktūras prognozējamās

izmaiņas97. Sagaidāms, ka tuvākā laikā būtiski

samazināsies gan fertilajā vecumā esošo sieviešu skaits, gan arī

ekonomiski aktīvo vīriešu skaits, iedzīvotāju vecumstruktūrā

arvien lielāku īpatsvaru ieņemot gados vecākiem cilvēkiem, kā

rezultātā sabiedrības novecošanās rezultātā arī turpmāk Latvijā

pieaugs demogrāfiskās slodzes rādītāji.

Ņemot vērā minēto, līdz ar dzimstības veicināšanu un sociālo

garantiju un palīdzības sistēmas optimizēšanu, lai nodrošinātu

atbilstību minimālajam patēriņa grozam un vienlaikus motivētu

cilvēkus atgriezties darbā, kā viena no valdības prioritātēm

tautas ataudzes jomā tika izvirzīta ekonomiskās migrācijas

mazināšana.

Sekojot šim uzstādījumam, arī sabiedrības demogrāfiskās

atveseļošanās programmā "Māras solis" iekļauti

atsevišķi pasākumi ģimeņu, jo īpaši, ar bērniem, remigrācijas

veicināšanai un Latvijas bērnu tiesību un interešu aizsardzībai

ārvalstīs, kas tādejādi paplašina līdzšinējo ģimenes atbalsta

politikas tvērumu, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību iespējām

šajā jomā.

Būtiski, ka "Māras solī" ietvertie pasākumi ģimeņu

remigrācijas veicināšanai nekādā veidā neatkārto un nedublē jau

galvenajā politikas dokumentā šajā jomā - Nacionālās identitātes,

pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs

2012.-2018. gadam98 ietvertos pasākumus sadarbībai ar

diasporu, bet gan iezīmē konceptuāli jaunu pieeju attieksmē pret

šiem procesiem, fokusējoties tieši uz individuālu pieeju valsts

un pašvaldības attiecībās ar tautiešiem ārpus Latvijas.

Turklāt jāatzīmē, ka pierādījumos balstītas politikas

veidošanai remigrācijas veicināšanai PKC laika periodā no 2017.

gada jūnija līdz decembrim īstenoja pētījumu, kura ietvaros,

balstoties uz vairākiem līdzšinējiem Ārlietu ministrijas

finansētiem un LU Filozofijas un socioloģijas institūta un LU

Diasporas un migrācijas pētniecības centra veiktiem pētījumiem,

zinātnieki analizēja Latvijas pašvaldību instrumentus

remigrācijas veicināšanai. Padziļināti tika pētīti t.s. labās

prakses piemēri - aktīvākās pašvaldības, kā arī izstrādāti

priekšlikumus efektīvākiem instrumentiem tautiešu atgriešanās

Latvijā motivēšanai, t.sk. izvērtēs iespēju pašvaldībās izveidot

projektu vadītāja amatu, kas tieši kontaktētos ar emigrantiem,

piedāvājot konkrētas programmas vai pasākumus Latvijā.

Papildus, sekojot pieejai - bērns, viņa intereses, vajadzības

un tiesības ģimenes atbalsta politikas centrā - "Māras

solis" 2018. gadā ietver TM un LM iniciētus pasākumus ārpus

valsts dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērnu interešu un

tiesību aizsardzībai. Turpmākajos gados Sabiedrības demogrāfiskās

atveseļošanās programmā "Māras solis" izbraukušo

tautiešu atgriešanos veicinoši un sadarbību ar diasporu

stiprinoši pasākumi tiks izvērsti.

7.1. Pilotprojekts pašvaldībās

remigrācijas veicināšanai

Kā rāda 2016. gada nogalē īstenotā Latvijas Universitātes

Diasporas un migrācijas pētījumu centra aptaujas dati, katrs

trešais remigrants dzīvo ģimenē kopā ar bērnu99.

Biežāk minētie iemesli gadījumos, kad remigranti atgriezušies, ir

"pietrūka ģimenes un draugu" (50 %) un "ilgas pēc

Latvijas" (ap 40 %), kā arī citi ģimenes un personīgie

apstākļi (virs 20 % katrā kategorijā), kam tam seko vēlme, lai

bērni dzīvotu un mācītos Latvijā (21 %)100.

Apskatot sarežģījumus, ar kuriem saskaras remigranti pēc

atgriešanās, visbiežāk respondenti minējuši grūtības atrast darbu

sev (40 % aptaujāto) vai dzīvesbiedram (14 %). Dažādas citas

grūtības rodas ievērojami retāk. Dati rāda, ka aptuveni 13 % no

ģimenēm, jo īpaši tajās, kur ir nepilngadīgi bērni, radušies kādi

ar bērnu izglītību saistīti sarežģījumi, piemēram, grūtības

atrast vietu bērnam skolā vai bērnudārzā; neapmierinātība ar

skolas vidi vai attieksmi.

Savukārt analizējot faktorus, kas atvieglotu un palīdzētu

atgriešanās procesam, kā galvenie minēti - nodarbinātības

iespējas ar atbilstošu atalgojumu (64 %), informācija par

nodarbinātības iespējām (33%) un atbalsta programma

uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai (29 %). Tāpat

būtiska ir informācija par pakalpojumiem tieši ģimenēm - no

visiem remigrantiem, par būtisku uzskatīja pašvaldības atbalstu

dzīvojamās telpas meklēšanā (28 %), informācija par valsts un

pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem (19 %), bērniem pieejamas

PII (16 %).

Ņemot vērā to, ka gandrīz trešā daļa no tautiešiem, kas

atgriezušies, ir ar ģimenēm, tad interese par ģimenes

pakalpojumiem no kopējā remigrantu apjoma ir ļoti augsta - no tā

izriet, ka gandrīz visos gadījumos, ka remigrantam ir ģimene ar

bērnu, pakalpojumu pieejamība ģimenēm ir viens no būtiskākajiem

faktoriem.

Pilotprojekts pašvaldībās

"Reģionālās remigrācijas koordinators"

Latvijas valstspiederīgo atgriešanos kavē arvien intensīvāka

integrēšanās mītnes zemē un saiknes ar Latviju vājināšanās - jo

ilgāk tautieši dzīvo ārpus Latvijas, jo vairāk samazinās

iespējamība, ka viņi atgriezīsies101. Būtisks

izšķiršanās brīdis ģimenēm ar bērniem - atgriezties Latvijā vai

palikt emigrācijā, bieži vien ir tad, kad bērns pieaug un ir

jāiekārto bērnudārzā vai skolā. Neapšaubāmi, vēlmi atgriezties

kavē arī ekonomiskie faktori - spēja atrast darbu vai izveidot

uzņēmumu, kas nodrošinātu iztiku ģimenei. Valsts līmeņa pasākumi

savulaik tikai iekļauti 2013. gadā izstrādātajā Remigrācijas

atbalsta pasākumu plānā 2013.-2016. gadam.

Tomēr jāatzīmē, ka, lai veicinātu ģimeņu remigrāciju, nozīmīgi

ir ne tikai pasākumi valsts līmenī, bet ārkārtīgi svarīga ir

tieši pašvaldību, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, loma. Turklāt

tieši pašvaldības ir tās, kas vistiešāk saskaras ar iedzīvotāju

skaita samazināšanās negatīvajām sekām.

Kā secināts jau iepriekš minētajā remigrantu aptaujā, kopumā

gandrīz katrs piektais no tautiešiem, kuri atgriezušies Latvijā,

norādījis, ka viņiem atgriezties būtiski būtu palīdzējusi

kontaktpersona pašvaldībā, ar kuru sazināties un lūgt jau

precīzāk viņa konkrētai situācijai atbilstošu informāciju.

DLC priekšlikums

DLC rosina īstenot pilotprojektu, pirmkārt, izveidojot

reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kas sākotnēji

aptvertu 5-10 plānošanas reģionu pārstāvjus un projektu vadītājus

pašvaldībās šī uzdevuma veikšanai, no katra plānošanas reģiona pa

vienam. Pēc detalizētas iepazīšanās ar ziņojuma punktā 1.3.

minētā pētījuma "Pašvaldību politikas instrumenti

aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai"

rezultātiem, balstoties uz pētījuma rezultātiem un citiem

indikatoriem par pašvaldību darbu remigrācijas jomā, plānots

noteikt 5-10 pilotpašvaldības, kurās varētu īstenot platformas

izveidi remigrācijas veicināšanai.

Reģionālā remigrācijas koordinatora funkcijas:

• Remigrācijas jautājumu speciālists, pie kura ģimenes, kas

vēlas atgriezties Latvijā, var vērsties un uzzināt visu

nepieciešamo informāciju, piemēram, par uzņēmējdarbības

uzsākšanas iespējām, darba piedāvājumiem pašvaldības teritorijā,

iespējām bērnus pieteikt bērnudārzā vai skolā, par pieejamiem

mājokļiem un citiem jautājumiem;

• Asistents ģimenēm - katrai remigrantu ģimenei tiek

piesaistīts asistents, kurš sniedz ne tikai informāciju pēc

pieprasījuma, bet pats aktīvi komunicē un jautā ģimenēm par

aktuāliem jautājumiem, kur būtu nepieciešama palīdzība.

Reģionālā remigrācijas koordinatora uzdevumi:

• Koordinators katrā pašvaldībā veido speciālistu tīklu,

iekļaujot gan pašvaldību iestādes, gan valsts iestādes, kā

arī;

• Koordinators veido potenciālajam remigrantam

"Personalizētu piedāvājumu", kur atbilstoši remigranta

interesēm, sagatavo un pilnveido piedāvājumu.

"Personalizētais piedāvājums" iekļauj informāciju par

interesējošajiem pakalpojumiem, dzīves vietas un uzņēmējdarbības

iespējām - nepieciešamības gadījumā koordinators nodrošina

atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā (piesaistot par

atbalstu atbildīgo institūciju speciālistus);

• Koordinators izveido reģionā pieejamā privātā un

pašvaldības dzīvojamā fonda datu bāzi, ko var piedāvāt

remigrantu ģimenēm.

• Ņemot vērā koordinatora ciešo saikni gan ar pakalpojumu

sniedzējiem, gan tieši - ģimenēm, viens no koordinatora

uzdevumiem būtu arī monitorēt sniegto pakalpojumu kvalitāti un

saturu, nepieciešamības gadījumā iniciējot korekcijas.

Otrkārt, pilotprojekta ietvaros tiktu izveidots

"Tautiešu atgriešanās fonds" - fonds ģimenēm,

uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā, ieguldījumiem

pamatlīdzekļos.

Piedāvājums dalības fonda aktivitātes nosacījumiem:

• Prioritāri atbalsts sniegts ģimenēm ar bērniem;

• Apjoms 180 000 (36 000 euro katram reģionam jeb 4 ģimenes

reģionā), t.sk., līdz 9 000 euro vienam projektam - atbalsts

proporcionāli plānotajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts

obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu summai, kas būtu no

remigrantu maksāta apjoma;

• Atbalsts pieejams Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales

reģionos, kā arī Rīgas plānošanas reģionā;

• Attiecināmās izmaksas - pamatlīdzekļu iegāde remigranta

dibinātam uzņēmumam.

• Nosacījumi var tikt precizēti atbalsta pasākuma izstrādi

laikā.

Veidojot jebkura veida atbalsta mehānismu, būtiski, lai

līdzīga veida atbalsts būtu pieejams arī Latvijā dzīvojošiem

iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka piedāvātais mehānisms (Fonds) veidots,

balstoties uz nodokļu maksājumiem (saņem atbalstu proporcionāli

veiktajām iemaksām), šāds fonds būtu līdzīgs pieejamajām nodokļu

atlaidēm brīvostās un speciālajās ekonomikas zonās Latvijā:

• jau šobrīd ir spēkā esošs regulējums, kas paredz 80% UIN un

NĪN atlaidi, ja tiek veiktas investīcijas uzņēmumā. Šāds

mehānisms ir pieejams Rīgas un Ventspils brīvostās, kā arī

Liepājas, Rēzeknes un Latgales speciālajās ekonomiskajās

zonās;

• 2017. gada 16. maijā Daugavpilī notika MK sēde, kurā tika

skatīts jautājums par Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei

2015.-2017. gadam īstenošanu, un tika atbalstīta iespēja veikt

grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un

speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales SEZ

iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.

Ierobežotas fiskālās telpas situācijā, ļoti būtiski atzīmēt

ietekmi uz valsts budžetu:

• 5 gados neitrāla ietekme uz budžetu - finansējums tiek

izmaksāts pa gadiem - avansā viena gada summa; ja netiek

sasniegts plānotais nodokļu un budžeta iemaksu apjoms, atbalsts

tiek koriģēts;

• Sākot ar 6. gadu - pozitīva ietekme uz budžetu - atbalsta

periods ir beidzies; valsts un pašvaldību budžetā ienāk papildus

maksājumi;

• Projekta dzīvotspēja - projektam jāpiesaista arī komercbanku

vai citu atbalsta programmu līdzfinansējums, piemēram, ALTUM,

jebkurš cits atbalsta instruments, lai demonstrētu projekta

dzīvotspēju.

7.2. Atbalsts ārpus Latvijas

dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai

Šobrīd liels skaits Latvijas valstspiederīgo, dzīvo un strādā

ārvalstīs (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

datiem Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārzemēs 2017. gada

1. janvārī bija 160 807 personas102, no tiem 42 007

nepilngadīgas personas103). Līdz ar to pieaug arī tādu

gadījumu skaits, kad ārzemēs mītošo Latvijas valstspiederīgo

ģimeņu dzīvēs iejaucas attiecīgo valstu bērnu tiesības sargājošās

iestādes.

Bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kuram

ir jābūt nodrošinātam katram bērnam (personai, kura nav

sasniegusi 18 gadu vecumu), bez jebkādiem izņēmumiem un

neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas,

politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās

izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem ar bērnu vai

viņa ģimeni saistītiem apstākļiem. Pievienojoties un ratificējot

ANO Konvenciju par bērna tiesībām104, Latvijas valsts

uzņēmās nodrošināt ne tikai visas konvencijā noteiktās bērna

tiesības, bet arī izveidot efektīvus nacionālos tiesību

aizsardzības mehānismus (administratīvos, tiesu u.c.), kurus

izmantojot, tiek nodrošināta bērnu tiesību aizsardzība. ANO

Konvencijas par bērna tiesībām 20. pants paredz, ka "bērnam,

kuram uz laiku vai ilglaicīgi ir liegta iespēja dzīvot viņa vai

viņas ģimenes vidē, vai, ja aizstāvot viņa intereses, nav

iespējams atļaut turpmāku uzturēšanos šajā vidē, pienākas īpaša

valsts aizstāvība un atbalsts."

Savukārt NAP2020 [259] punktā noteiktais mērķis ir:

"panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei

pietuvinātā vidē, un vardarbība ģimenē samazinās", savukārt

[330] punktā noteiktais mērķis paredz: "veicināt Latvijas

iedzīvotāju palikšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos

Latvijā". NAP2020 uzsver, ka "[..] ieguldījums ģimeņu

stiprināšanā ir ieguldījums bērnu drošībā. Tas ir Latvijas

nākotnes izaugsmes pamats".

Pēdējos gados fiksēti vairāki satraucoši gadījumi, kad

ārvalstu varasiestādes izņēmušas no attiecīgajā valstī dzīvojošās

ģimenes bērnus un nodevušas adopcijai. Reaģējot uz situācijas

aktualitāti, 2016. gada 28. janvārī LR Saeima pieņēma deklarāciju

par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību

ārvalstīs105. Deklarācija aicināja respektēt ikviena

bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību,

vārdu un ģimenes saites, kā arī ņemt vērā bērna audzināšanas

vēlamo pēctecību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras

piederību, kā arī valodu. Saeima uzdeva Ministru kabinetam

nodrošināt bērnu aizsardzību ārpus valsts robežām, sniedzot tiem

atbalstu un piedaloties procesos ārvalstu iestādēs - tiesās un

starptautiskajās institūcijās, kā arī Latvijas kompetentajām

iestādēm pēc iespējas aktīvāk iesaistīties Latvijas

valstspiederīgo bērnu aizsardzībā ārvalstīs, lai saglabātu

ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērnu etnisko,

kultūras un valodas identitāti.

Informācijas apmaiņa par situācijām, kad no Latvijas

valstspiederīgo aprūpes ārvalstī tiek izņemti bērni, ir viens no

jautājumiem, par ko atbildīga Tieslietu ministrija (TM), pildot

centrālās iestādes funkciju vairāku Latvijai saistošo

starptautisko līgumu ietvaros bērnu tiesību aizsardzības

jomā106. Visbiežāk ar bērnu aprūpes tiesībām saistītas

problēmas ir Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Īrijā,

Lielbritānijā, Vācijā un Norvēģijā, ik gadus ~20 gadījumos bērns

tiek sākotnēji izņemts no ģimenes: 2014. gadā bijuši 20 šādi

gadījumi, 2015. gadā - 25, savukārt 2016. gadā fiksēti 24

gadījumi.

Saskaņā ar TM sniegto informāciju, pēdējo piecu gadu laikā ir

krasi pieaudzis ārzemēs uzsākto lietu skaits, kurās tiek

izvērtēta Latvijas valstspiederīgo ģimeņu spēja parūpēties par

savām atvasēm.

4. tabula

Uzsākto lietu

skaits, kurās tiek izvērtēta Latvijas valstspiederīgo ģimeņu

spēja parūpēties par bērniem

Gads

Lietu skaits

kopā107

Tai skaitā

ar:

Apvienoto

Karalisti

Īriju

Norvēģiju

Vāciju

citām

valstīm

2010

53

18

14

0

5

16

2011

88

43

17

2

2

24

2012

102

51

17

2

12

20

2013

132

73

21

2

12

24

2014

122

75

10

7

9

21

2015

125

83

13

6

2

21

2016

119

69

10

6

4

30

Tas, kā tiek risinātas šāda veida problemātiskās situācijas,

ir atkarīgs no TM rīcībā esošās informācijas par attiecīgo

ģimeni, tomēr primārais mērķis ir - paturēt bērnu Latvijā. Bērnu

tiesību aizsardzībai ārvalstīs ir svarīga kompleksa pieeja,

proti, risināt jau radušās tiesiskās problēmas, novērst to

cēloņus un uzlabot iesaistīto institūciju sadarbību pārrobežu

ģimenes lietās.

Pašlaik vienīgā iestāde Latvijā, kas ir tiesīga veikt

faktiskās situācijas un apstākļu izvērtējumu kopsakarā ar bērnu

vislabākajām interesēm, ir attiecīgās pašvaldības bāriņtiesa,

tāpēc arī atbilstoša pārstāvība galvenokārt ir atkarīga tieši no

bāriņtiesas. Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota iestāde, un tā

ievēlē bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja

vietnieku un bāriņtiesas locekļus. Turklāt pašvaldībai ir

pienākums nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu,

izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam,

bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem,

lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās

darbības kvalitāti. Vienlaikus pašvaldības dome nodrošina

juridisko atbalstu lēmuma sagatavošanā, ja bāriņtiesas sastāvā

nav ievēlēta persona, kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnē

un jurista kvalifikācija108.

Ārvalstīs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenei nonākot

vietējo tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tiek piesaistītas arī

Latvijas bāriņtiesas, un TM sadarbībā ar konkrēto bāriņtiesu

apzina piemērotāko situācijas risinājumu. Situācijās, kad bērns

varētu atgriezties vecāku aprūpē, papildu tiek arī noskaidrots,

vai ģimene iepriekš ir bijusi bāriņtiesas vai sociālā dienesta

redzeslokā. Taču gadījumos, kad objektīvi paredzams, ka bērnu

nebūs iespējams atgriezt vecāku aprūpē (ir bijusi smaga

vardarbība, apreibinošo vielu lietošanas un atkarības problēmas

utt.), TM vēršas attiecīgajās bāriņtiesās ar lūgumu apzināt un

izvērtēt, vai bērna turpmāko aprūpi nevarētu uzņemties kāds no

Latvijā dzīvojošiem bērnu radiniekiem vai atsevišķos gadījumos -

audžuģimene.

Latvijas valsts iespējas palīdzēt ģimenēm ārvalstīs, kuras

cīnās par tiesībām paturēt savus bērnus pēc tam, kad mītnes

valsts varas iestādes lēmušas par aizgādības tiesību

pārtraukšanas vai atņemšanas procesa uzsākšanu, ir ierobežotas.

Taču, lai mazinātu iespēju, ka Latvijas valstspiederīgajiem svešā

zemē aizgādības tiesības tiek pārtrauktas vai atņemtas

nepamatoti, TM sadarbībā ar bāriņtiesām aktīvi izmanto iespējas

oponēt un iestāties par Latvijas valstspiederīgo interesēm -

vēršot uzmanību uz starptautiski atzītiem bērnu tiesību

aizsardzības principiem un, pēc iespējas panākot lietas

izskatīšanas nodošanu Latvijas iestādēm, vai bērna ievietošanu

radinieka aprūpē (Latvijā, ārvalstī), vai arī bērnu atgriešanu

vecāku aprūpē.

Ņemot vērā minēto, pieaug to gadījumu skaits, kad Latvija

(bāriņtiesas ar TM starpniecību) iesniedz ārvalstu kompetentajām

iestādēm lūgumus nodot lietu izskatīšanai Latvijā (nodot

jurisdikciju, pamatojoties uz apstākļiem, ka bērnam ir īpaša

saikne ar valsti un tas atbilst bērna interesēm) vai sniegt

pārstāvības iespēju.

5. tabula

LR iesniegtie

jurisdikcijas pieprasījumi un pārstāvja dalības lūgumi

Gads

Lietu skaits kopā

No tām: jurisdikcijas

jautājums, kopā

Tostarp jurisdikcijas

pieprasījums

Tostarp pārstāvības

nepieciešamība

2014

122

15

7

10

2015

125

22

6

15

2016

119

22109

9

17

Atzīstot nozīmīgo bāriņtiesu lomu bērnu tiesību aizsardzībā,

TM pastāvīgi stiprina sadarbību ar bāriņtiesām, lai efektīvāk

varētu reaģēt pārrobežu ģimenes lietās. Tomēr jāatzīst, ka

gadījumi, kad lietā tiek aizskartas bērnu tiesības, pārsvarā ir

sarežģīti, prasa specifiskas zināšanas jurisprudencē (tai skaitā

starptautiskajās tiesībās, cilvēktiesībās, iesaistītās ārvalsts

tiesībās), kā arī spēju profesionāli pārstāvēt Latvijas valsts un

cietušās personas intereses attiecīgajā svešvalodā.

Problēma

Šobrīd bāriņtiesām nav pietiekošas kapacitātes un bieži trūkst

profesionālo zināšanu un specifisko prasmju, lai kvalitatīvi

nodrošinātu pieprasījumu par jurisdikcijas nodošanu

sagatavošanu/iesniegšanu un pārstāvētu Latvijas valstspiederīgo

bērnu intereses ārvalstu tiesās vai citās kompetentajās

institūcijās.

Līdz ar to ievērojami palielinās risks, ka tiek pārkāptas

Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesības, tai skaitā tiesības uz

savu pilsonību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras

piederību, vārdu un ģimenes saišu saglabāšanu, kā arī valodu.

DLC priekšlikums

Ievērojot iepriekš minēto, primāri būtu vērtējama pašvaldības

iesaistīšana bāriņtiesas pārstāvības nodrošināšanai. Lai

paaugstinātu bāriņtiesu profesionalitāti, apsverama ir bāriņtiesu

kapacitātes stiprināšana. Taču kapacitātes stiprināšana ir

ilgstošs un nepārtraukts process, bet bērnu tiesība un intereses

ir jānodrošina prioritāri.

Lai virzītos uz mērķi - kvalificēti aizstāvēt bērna tiesības

un intereses - DLC eksperti kā tūlītēju risinājumu Latvijas

valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs piedāvā

uzsākt pilotprojektu, piesaistot kvalificētus

speciālistus-juristus ar attiecīgām zināšanām un kvalifikāciju,

kas nepieciešama, bet trūkst bāriņtiesu speciālistiem savu

funkciju veikšanai augstākā - starptautiskā līmenī. Papildus tam

jautājuma organizēšanai Valsts bērnu tiesību aizsardzības

inspekcijā nozīmējams koordinators.

Pilotprojekta provizoriskās izmaksas - 54 457 euro gadā

(no tiem 14 657 euro gadā administrēšanas izmaksas

koordinatoram). Finansējums aprēķināts, ņemot vērā iespējamību,

ka pārstāvība būs nepieciešama (pēc tiesas uzaicinājuma) 5 lietās

un gada laikā nāksies koordinēt 50 lietas.

Pilotprojekta ilgums - 1 (viens) gads, pēc tam izvērtējot tā

efektivitāti, lietderību un rezultātus.

1 Dunn K., Banati P. (2015) Strength in Numbers:

How longitudinal research can support child development. UNICEF

Office of Research-Innocenti, Florence.

https://www.unicef-irc.org/research/pdf/423-glori-report_2015.pdf

(sk.01.06.2016.)

2 "Narkotiku lietošanas tendences un

paradumi Latvijā", lai monitorētu narkotisko vielu

lietotāju dzīves ceļu, SPKC (2016). Narkotiku lietošanas

tendences un paradumi Latvijā.

http://sabves.spkc.gov.lv/Lists/DatuAvoti/DispForm.aspx?ID=392

un 7. izpētes vilnis "Pētījumam par veselību, novecošanos

un pensiju sistēmu Eiropā - SHARE, Survey of Health, Ageing and

Retirement in Europe, SHARE (2016).

http://www.share-project.org/

3 Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja

Norden programmas "Valsts administrācijas

mobilitāte" ietvaros, īstenojot projektu

"Pierādījumos balstīta ģimenes politika tautas ataudzes

veicināšanai: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredzes

apmaiņa" (PA-GRO-958) laika posmā no 2016. gada oktobra

līdz 2017. gada februārim DLC eksperti pieredzes apmaiņas

vizītēs apmeklēja ar ģimenes atbalsta politikas plānošanu un

īstenošanu saistītas institūcijas Zviedrijā, Somijā un

Norvēģijā.

4 Detalizētāka informācija par pētījumu pieejama

"Generations and Gender Programme" interneta

vietnē: http://www.ggp-i.org/ (10.06.2017.)

5 Heckman, J.J. (2013). Research Summary: The

Lifecycle Benefits of an Influential Early Childhood Program.

https://heckmanequation.org/resource/research-summary-lifecycle-benefits-influential-early-childhood-program/

(03.06.2017.)

6 Heckman, J.J. (2012). Invest in Early Childhood

Development: Reduce Deficits, Strengthen the Economy.

https://heckmanequation.org/resource/invest-in-early-childhood-development-reduce-deficits-strengthen-the-economy/

(03.06.2017.)

7 Piemēram, Ministry of Social Affairs and Health

(2013). Child and Family Policy in Finland.

https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/69916/URN_ISBN_978-952-00-3378-1.pdf?sequence=1

(13.06.2017.)

8 Estonia. Strategy of Children and Families,

2012-2020: Great Children, Smart Parents, Strong Society.

https://www.sm.ee/sites/default/files/content-editors/Ministeerium_kontaktid/Valjaanded/lpa_kokkuvote_eng.pdf

(03.06.2017.)

9 Inspire: Seven Strategies for Ending Violence

Against Children.

(http://www.who.int/violence_injury_prevention/violence/inspire/en/

(01.06.2017.)

10 Heckman, J.J. (2012). Invest in Early

Childhood Development: Reduce Deficits, Strengthen the Economy.

https://heckmanequation.org/resource/invest-in-early-childhood-development-reduce-deficits-strengthen-the-economy/

(03.06.2017.)

11 Kārkliņa, I. (2013). Latvijas trūcīgo ģimeņu

bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori. Rīga: RSU.

http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi

(03.06.2017.)

12 Putniņa, A. (2016). Agrīnās brīdināšanas

sistēmas pilotprojektu izvērtējums: preventīva programma

pirmsskolas izglītības iestādēs. Nepublicēts.

13 Informācija par pirmsskolas iestāžu skaitu

pašvaldībā iegūta no VIIS; dati uz 2017. gada 27. februāri.

14 IZM dati par 2016/2017 gadu, bet plānā

iekļautas 312 skolas, kur PII programmu apgūst 10 un vairāk

bērnu.

15 Teritorijas attīstības indekss ir vispārināts

rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara jeb nozīmības

koeficientiem summējot svarīgāko, teritoriju (pašvaldību)

attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās

vērtības. Sk.

http://www.vraa.gov.lv/lv/analitiska_darbiba/attistibas_indekss/

(03.06.2017.)

16 Saskaņā ar 2015. gada teritoriālās attīstības

indeksu 10 bagātākās pašvaldības.

17 Mediacija.lv (2017). Kas ir mediācija?

http://www.mediacija.lv/?Kas_ir_medi%C4%81cija%3F

(10.06.2017.)

18 CSP (2016). Bērni Latvijā.

http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_12_berni_latvija_2016_16_00_lv_en.pdf

(03.06.2017.)

19 Valsts policijas "Pārskats par

nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos

cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2016.

gada 12 mēnešos".

20 http://www.lm.gov.lv/text/1257

21 Informācija no LM mājaslapas. Pieejams:

http://www.lm.gov.lv/text/99

22 Informācija no VSAA mājaslapas. Pieejams:

http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/vecakiem/gimenes-valsts-pabalsts

23 Valsts sociālo pabalstu likums: LR likums.

Latvijas Vēstnesis, 2002. 19.novembris, nr.168.

24 CSP (2016). SDG05. Valsts sociālie pabalsti.

Pieejams:

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__socdr/SD0050.px/table/tableViewLayout2/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe

25 Informācija no Igaunijas sociālās

apdrošināšanas aģentūras mājaslapas. Pieejams:

http://vana.sotsiaalkindlustusamet.ee/family-benefits

26 https://www.budapestfamilysummit.com/en/

27 Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā

informācija, balstoties uz CSP datiem;

28 Noteikumi par stipendijām: MK noteikumi.

Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.septembris, nr.138.

29 Valsts kanceleja (2013). Tautas ataudzi

ietekmējošo faktoru izpēte. http://petijumi.mk.gov.lv/,

(44.lpp., 70.lpp., 103.lpp., 104.lpp.)

30 Informāciju pēc 12.Saeimas deputāta I.

Parādnieka lūguma sagatavoja Ungārijas vēstniecība Latvijā.

31 CSP (2015). IDG06. Dzīvi dzimušie pēc

dzimšanas secības. Pieejams:

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0060.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

32 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija

mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums.

Pieejams:http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf

(13.11.2017.)

33 SDKS, Ances un Jūrkalnes pagasta sieviešu

aptaujas rezultāti - nosacījumi, pie kādiem sievietes būtu

gatavas laist pasaulē bērnus, 2016. gada maijs. Pieejams:

http://www.lps.lv/uploads/docs_module/Demografija.pdf

(13.11.2017.).

34 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo

faktoru izpēte.

http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf

(07.07.2015.)

35 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija

mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums.

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf

(07.07.2015.)

36 Sedlenieks, K., Rolle, K. (2017). Palīdzēt un

atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē. Rīga: RSU.

http://paligsvecakiem.lv/tevi-ir-svarigi/kampana/

(07.06.2017.)

37 OECD (03.2016). Policy breaf. Parental leave:

Where are the fathers?

https://www.oecd.org/policy-briefs/parental-leave-where-are-the-fathers.pdf

(08.06.2017.)

38 Eurofound (2015). Promoting uptake of parental

and paternity leave among fathers in the European Union.

https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1508en.pdf

(08.06.2017.)

39 Nodibinājums Tēvi (2017). Par mums.

http://tevi.lv/lv/par-mums/ - Nodibinājums Tēvi ir nevalstiska

organizācija, kas dibināta 2015. gada 24. septembrī kā

turpinājums mediju aģentūras "Inspired" sociālajai

iniciatīvai "Tēvs un bērns", kuras īstenošana notika

ciešā sadarbībā ar nodibinājumu "Centrs Dardedze".

Pēc kampaņas "Būt tēvam - tā ir māksla!"

organizēšanas 2014. gadā, tika pieņemts lēmums dibināt jaunu

organizāciju, lai sasniegtu nospraustos mērķus - veicināt un

popularizēt ģimenes dzīvē iesaistīta tēva tēlu un lomu, kā arī

mazināt traucējošos ar tēva lomu saistītos stereotipus.

40 Nodibinājums Centrs Dardedze (2014). Atklās

sociālo kampaņu "Būt tēvam - tā ir māksla!"

http://www.centrsdardedze.lv/lv/jaunumi/tevukampana

(05.06.2017.)

41

http://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/en/kinds-family-allowances#Parental%20Benefit

42 https://www.budapestfamilysummit.com/en/ -

informācija izskanēja forumā.

43

http://www.who.int/pmnch/topics/maternal/htsp101.pdf

44 Piemēram, VK, PKC (2013) Tautas ataudzi

ietekmējošo faktoru izpēte.

http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf

(sk. 07.07.2015.); PKC (2015). Pētījums par laulību

nereģistrēšanas problemātiku.

http://www.pkc.gov.lv/images/Gala_zi%C5%86ojums_19012016.pdf

(sk. 01.06.2016.)

45 SPKC (2016). Nacionālais veselīgo pašvaldību

tīkls Latvijā.

http://www.spkc.gov.lv/nacionalais-veseligo-pasvaldibu-tikls-latvija/

(sk. 06.06.2016.)

46 Piemēram, Vaestoliitto (2015). The

Family-friendly workplace.

http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/

(01.06.2017.)

47 Izvērsti: Valsts pētījumu programmas

"Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme,

pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības

ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu

sabiedrības veidošanai" (EKOSOC-LV) projekts

"Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus,

veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai

Latvijas tautsaimniecības transformācijai"

48 Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās

telpas iegādei vai būvniecībai: MK noteikumi. Latvijas

Vēstnesis, 2014. 8. augusts, Nr.155.

49 Likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā": LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2001. 22.

decembris, Nr. 187.

50 Ekonomikas ministrijas 06.06.2017.

prezentācija Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomitejā

(http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&srcv=dt)

51 Informāciju sniedza Ekonomikas ministrija.

52 Demogrāfijas lietu apakškomisijas 2017. gada

6. jūnija sēde. Pieejams:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&prevCat=12|Budžeta

un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu

apakškomisija

53 Sk. pamatojumu likumprojekta "Grozījumi

likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

anotācijā, Latvijas Republikas Saeimas elektroniskajā vietnē:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*Par+pal%C4%ABdz%C4%ABbu*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

54 BISS (2015). A qualitative study on health

system bottlenecks in Latvia.

http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/5746bc728b03e.pdf

(07.07.2017.)

55 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo

faktoru

izpēte.http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf

(07.07.2015.)

56 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija

mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums.

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf

(07.07.2015.)

57 Latvijas Republikas E-veselības portāls.

Stomatoloģiskās slimības.

https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/informativie-raksti/slimibas-un-to-profilakses/stomatalo%C4%A3ija-un-mutes-dobuma-slim%C4%ABbas

(07.07.2015.)

58 Kroniņa, L. (2017).Bērnu baiļu un trauksmes

zobārstniecībā saistība ar mutes veselību un psihosociālajiem

faktoriem. Promocijas darbs. Rīga: RSU.

http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi

(07.07.2015.)

59 Mobilās zobārstniecības projekts.

http://www.mutesveselibascentri.lv/lv/mobila-zobarstnieciba/mobilas-zobarstniecibas-projekts

(07.07.2017.)

60 Latvijas Zobārstu Asociācija (LZA). Latvijas

Zobārstniecības aprūpes gadagrāmata par 2015 gadu.

http://www.lza-zobi.lv/lv/par-asociaciju/gada-gramatas

(07.07.2017.)

61 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves

saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs

socioloģijas nozarē. LU, SZF.

http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf

(sk. 19.05.02017.)

62 Vaestoliitto (2015). Family friendly

workplace: Societal benefits.

http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/the-societal-benefits/

(sk. 19.05.2017.)

63

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-1006_lv.htm (sk.

19.05.2017.)

64 Informatīvais ziņojums par Pekinas rīcības

platformas īstenošanu Latvijā, 2016,

http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf

(sk. 19.05.2017.)

65 Informatīvais ziņojums par Pekinas rīcības

platformas īstenošanu Latvijā, 2016,

http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf

(sk. 19.05.2017.)

66 Sevilla, A., Borra, C. (2015). Parental Time

Investments in Children: The Role of Competition for University

Places in the UK. IZA DP No. 9168.

http://ftp.iza.org/dp9168.pdf (sk. 19.05.2017.)

67 Guryan, J., Hurst, E. and Kearney, M. (2008).

"Parental Education and Parental Time With Children,"

Journal of Economic Perspectives, Summer 2008: 23-46

68 Del Boca, D., Flinn, C. and Wiswall, M.

(2014). Household Choices and Child Development. Review of

Economic Studies. 81, 137-185.

69 Kantar TNS pētījums par darba un ģimenes

dzīves saskaņošanu 2017. gada 18.-24. maijs, n=913 darba ņēmēji

visā Latvijā.

70 Kantar TNS veiktā aptauja, 2017. gada 8.-12.

maijs, n=315 ekonomiski aktīvo uzņēmumu vadītāji (īpašnieki,

direktori, valdes locekļi)

71 Centrālās statistikas pārvaldes datubāze.

72 Ieteikumi optimālai bērnu aprūpes pakalpojumu

organizācijai, SIA Projektu un kvalitātes vadība, 2016. gada

jūnijs, nepublicēts.

73 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves

saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs

socioloģijas nozarē. LU, SZF.

http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf

(sk. 19.05.02017.)

74 Ziņojums par elastīgu bērnu uzraudzības

pakalpojumu darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku,

tiesisko un politisko ietvaru projekts. SIA Projektu un

kvalitātes vadība, 2017. gada maijs, nepublicēts.

75 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves

saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs

socioloģijas nozarē. LU, SZF, Starpziņojums par pētījumā

iesaistīto uzņēmumu līdzšinējām praksēm, risinot darbinieku

bērnu aprūpes jautājumus, SIA Projektu un kvalitātes vadība,

2016. gada maijs

76 BISS, ODA, SIF (2015). Pētījums par valsts

pārvaldes lomu un attīstību nākotnē.

http://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/3126/biss_petijums_lv.pdf

(sk. 19.05.2017.)

77 2017. gadā Ģimenei draudzīgā komersanta

statusu ieguva 31 uzņēmums, bet 2016 gadā 26 uzņēmumi.

78 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves

saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs

socioloģijas nozarē. LU, SZF.

http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf

(sk. 19.05.02017.)

79 Vaestoliitto (2015). The Family-friendly

workplace. http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/

(01.06.2017.)

80 https://rodzinaipraca.gov.pl/przewodnik/

81 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo

faktoru izpēte.

http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf

(skatīts 02.05.2017)

82 Informācija sniegta pēc DLC vadītāja

pieprasījuma.

83 Informāciju sniedza VARAM pēc DLC vadītāja

pieprasījuma (dati uz 2017. gada februāri).

84 Informāciju sniedza IZM un VARAM pēc DLC

vadītāja pieprasījuma.

85 Informācija no VSAA mājaslapas. Pieejams:

http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/vecakiem/berna-kopsanas-pabalsts

86 Saskaņā ar VSAA sniegto informāciju, BKP 2016.

gadā no bērna 1,5-2 g.v. kopā izmaksāts 5,0 milj. eiro apmērā.

Vidēji BKP mēnesī izmaksāts 11,2 tūkst. personām.

87 Saskaņā ar IZM sniegto informāciju, par

2017.g. valsts budžeta finansējums, kas paredzēts bērnu no 5

g.v. izglītošanā nodarbināto pedagogu atlīdzībai (VSOI un darba

samaksa) (izņemot speciālo PII pedagogu atalgojumu), ir 27 651

023 eiro. Ja pieņem, ka tādas pašas izmaksas ir arī par 3-4

g.v. bērniem, tad 50% no šis summas veido ~14 milj. gadā.

88 Satversmes tiesas 2010.gada 1.decembra

spriedums lietā Nr.2010-21-01, 19.punkts.

89 Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra

spriedums lietā Nr. 2005-12-0103, 24. punkts.

90 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo

faktoru izpēte.

http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf

(skatīts 02.05.2017)

91 Āboliņa L. Ģimene un tās atbalsta politikas

attīstība Latvijā. Latvijas Universitāte: Promocijas darbs,

2016, 115.lpp. Pieejams:

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31863/298-54487-Abolina_Liga_la10049.pdf?sequence=1&isAllowed=y

(skatīts 11.02.2017)

92 LR BĢLM, SIA "Analītisko pētījumu un

stratēģiju laboratorija" (2008) Ārpusģimenes aprūpes

(ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un

adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai.

http://www.bti.gov.lv/lat/arpusgimenes_aprupe/statistika_un_petijumi/?doc=1877&page=

(sk. 12.07.2015.)

93 MK 2015. gada 9. marta rīkojums Nr. 114

"Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes

aprūpes sistēmu pilnveidošanu""

http://likumi.lv/ta/id/272710-par-koncepciju-par-adopcijas-un-arpusgimenes-aprupes-sistemu-pilnveidosanu

(sk. 05.08.2015.)

94 Labklājības ministrijas sniegtā

informācija.

95 Labklājības ministrijas sniegtā

informācija.

96 CSP datu bāzes.

97 VARAM (2014). 1. starpatskaite. Demogrāfisko

izmaiņu raksturojums un prognozes.

http://www.varam.gov.lv/files/text/Petijums_1

%20starpatskaite.pdf (sk. 11.07.2015.)

98 Nacionālās identitātes, pilsoniskās

sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes

2012.-2018. gadam (apstiprinātas 2011. gada 20.oktobrī ar

Ministru kabineta rīkojumu Nr.542, prot. Nr.58 21.§.

99 Hazans, M. (2016). Atgriešanās Latvijā:

reemigrantu aptaujas rezultāti. Rīga: LU DMPC.

http://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/Atgriesanas_Latvija_-_petijuma_zinojums_FINAL03.pdf

(10.06.2017.)

100 Turpat.

101 Mieriņa, I. (zin.red), (2015). Latvijas

emigrantu kopienas. Cerību diaspora.

https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FSI_Ceribu_diaspora_pub.pdf

(03.06.2017.)

102

http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf

103

http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISAG_Aarvalstiis_pec_DZGada_VPD.pdf

104

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150

105

https://likumi.lv/ta/id/279846-deklaracija-par-nepilngadigo-latvijas-valstspiederigo-tiesibu-aizsardzibu-arvalstis

106 Tieslietu ministrija atbilstoši kompetencei

nodrošina saistošo starptautisko līgumu bērnu tiesību

aizsardzības jomā izpildi/sadarbību - ES Regula Nr. 2201/2003,

Hāgas konvencija par bērnu civiltiesisko nolaupīšanu, Hāgas

konvencija par bērnu aizsardzības pasākumiem

107 Lietu veidi:

• Latvijas bāriņtiesai nepieciešams iegūt pierādījumus par

ārvalstīs dzīvojošu personu;

• Latvijas bāriņtiesa apsver Latvijā dzīvojošam bērnam

iecelt aizbildni - ārvalstī dzīvojošu radinieku;

• ģimene vai aizbildnis, kas bijis bāriņtiesas redzeslokā,

pārceļas uz dzīvi ārvalstīs;

• vecāks vai citi ģimenes locekļi ziņo par nepietiekamu

bērna aprūpi ārvalstī;

• ārvalstu institūcijas ziņo par Latvijas valstspiederīgo

ģimeni, kas nonākusi to redzeslokā - informācija par ģimenes

vēsturi, atbildīgo institūciju iepriekšējo iesaisti,

pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz vecāku atbildību;

• ārvalstu institūcijas ziņo par no Latvijas valstspiederīgo

ģimenes izņemtajiem bērniem (nepietiekama aprūpe; pamešana

novārtā; uzraudzības nenodrošināšana;

drošības/veselības/dzīvības apdraudējumi (alkohols, narkotikas,

vardarbība));

• ārvalstu institūcijas ziņo par ģimeni, kas bijusi

redzeslokā, bet tad devusies uz Latviju.

108 Bāriņtiesu likuma 2. panta pirmā daļa, 5.

panta sestā daļa, 9. panta pirmā daļa, 48. panta trešā

daļa.

109 Dati uz 02.03.2016.

Ministru prezidents,

veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris

Kučinskis

2. pielikums

konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas

"Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem

ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā"

Ekspertu sadarbības platformas

"Demogrāfisko lietu centrs" sastāvs

Sadarbības platformas vadītājs:

Imants Parādnieks - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs

Sadarbības platformas locekļi (alfabēta secībā):

Līga Āboliņa - LM valsts sekretāra vietniece

Kārlis Eņģelis - labklājības ministra padomnieks

Nita Jirgensone - PKC Attīstības plānošanas nodaļas

konsultante

Pēteris Leiškalns - sociālo lietu eksperts

Ilmārs Mežs - demogrāfs, Latvijas Universitātes pētnieks

Karina Ploka - Labklājības ministrijas parlamentārā

sekretāre

Jolanta Plūme - FM valsts sekretāra vietniece budžeta

jautājumos

Egita Pole - VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās

plānošanas un resursu vadības jautājumos

Edgars Putra - FM parlamentārais sekretārs

Ieva Skubiņa (bij. Kārkliņa) - DLC koordinatore, PKC

Attīstības plānošanas nodaļas konsultante

Eva Upīte - Ministru prezidenta padomniece juridiskajos

jautājumos

Pieaicinātie speciālisti:

Linda Liepa - LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta

direktore

Dace Valte-Rancāne - PKC Attīstības uzraudzības un

novērtēšanas nodaļas konsultante

Ministru prezidents,

veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris

Kučinskis

3. pielikums

konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas

"Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem

ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā"

3.4. 2018. gads - "Goda

ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša

programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes

vērtību sabiedrībā

Ģimenes loma laika gaitā ir mainījusies, tomēr tās nozīmīgums

vienmēr ir atzīts par augstāko vērtību. Īpaši Latvijā, kurā

vēsturiski ir veidojušās stipras un kuplas ģimenes. Ikviens, kas

pētījis savu dzimtas koku, var pārliecināties, ka vēl pirms simts

gadiem tradicionāli latviešu ģimenēs auga pieci, septiņi, desmit

un pat vairāk bērnu.

Latviešu dižgari, kas likuši pamatus latviešu nacionālajai

pašapziņai un veicinājuši Latvijas valstiskumu, paši auguši šādās

lielās ģimenēs - šeit jāmin gan Krišjānis Barons, Krišjānis

Valdemārs, Kārlis Skalbe, gan Jānis Čakste un Kārlis Ulmanis.

Valsts pamats ir cilvēki! Tādēļ šogad, atzīmējot Latvijas

valsts 100gadi, jo svarīgāk ir atcerēties un godināt ģimenes, it

īpaši kuplās ģimenes, kuras devušas un vēl dos būtisku

ieguldījumu tautas un valsts turpinātībai cauri gadsimtiem.

Mūsu valsts jau realizē Goda ģimenes apliecību (3+ ģimenes

kartes) programmu, kas ar katru brīdi vēršas plašumā piepulcējot

arvien lielāku atbalstītāju skaitu, sniedzot īpašus atvieglojumus

daudzbērnu ģimenēm. Šī valsts, sadarbībā ar uzņēmējiem veidotā,

lojalitātes programma ir kļuvusi par plašāko no jebkura

komersanta individuāli realizētajām lojalitātes programmām, to

novērtējušas un izmanto jau vairāk, kā 20 000 Latvijas Goda

ģimenes.

Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, tiek

piedāvāts 2018. gadu izsludināt par "Goda ģimenes

gadu", kurā iecerēts godā celt Latvijas ģimenes - gan tās,

kuras izaudzinājušas trīs vai vairāk bērnus un viņu atvases jau

pieaugušas, gan tās, kuras šodien saspringtajā demogrāfiskajā

situācijā sniedz savu sevišķo pienesumu, audzinot lielāku bērnu

pulku - ir daudzbērnu jeb Goda ģimenes atbilstoši likumam, gan

tās jaunās ģimenes, kuras tikko veidojas, nostiprinot savas

attiecības laulībā un šobrīd vēl rūpējas par vienu, diviem

bērniem, bet varētu piepulcēties Goda ģimeņu pulkam. Tādējādi

Goda ģimenes gadā caurvijot Pagātnes - Tagadnes - Nākotnes

dimensijas.

Stipra ģimene balstās stabilās attiecībās. Attiecības un to

kvalitāte ļoti atkarīgas arī no sabiedrības, kurā pāris dzīvo.

Tāpēc ir būtiski stiprināt laulības, ģimenes un bērnu kā vērtību

uztveri sabiedrībā kopumā un atbildības apziņu katrā sabiedrības

dalībniekā personīgi. Tad vairosies arī kuplu un krietnu ģimeņu

skaits!

Veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti un uzsākot

īstenot "Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu

"Māras solis", 2018. gads tiek izsludināts par

"Goda ģimenes gadu", Latvijas simtgadē

organizējot plašu programmu Goda ģimeņu cildināšanai.

Mūsu, kā sabiedrības nākotne ir atkarīga no mūsu pašu bērniem,

no viņu izaugsmes, krietnuma, labdabības, godprātības, prasmēm un

protams arī skaita. Lai to pienācīgi nodrošinātu mums jādod savs

nozīmīgs pienesums veltot savas rūpes un uzmanību bērniem.

Tāpēc arī Goda ģimenes gada moto - "Laiks bērniem!", kas

iedzīvināms gan katram personīgi, gan valstiski - šodien, rīt,

svētkos un ikdienā.

"Goda ģimenes" gadam tiek izvirzīti sekojoši

mērķi: