3. pants

Autoceļu uzturēšanu

reglamentējošo normatīvo aktu analīze

Igaunijas normatīvajos aktos vērojama īpatnība, ka daudzviet

tiek uzskaitītas prasības, taču regularitāte vai prasību

mērvienība lielākoties netiek noteikta. Tā vietā norādīts, ka

attiecīgajai prasībai jābūt izpildītai gan ceļu līmeņu

uzturēšanas nodrošinātajā laika periodā, gan arī pēkšņu satiksmes

apgrūtinājuma apstākļu gadījumā. Ar informācijas tehnoloģiju

sistēmu palīdzību tiek ievadīta un nodota aktuālā un jaunākā

informācija par konkrētu atgadījumu, laikapstākļu maiņu vai

nepieciešamību pēc ceļu stāvokļa uzlabošanas, attiecīgajam

reģiona pārstāvim rīkojoties nekavējoties un tūlītēji novēršot

radušos apstākļus. Tādējādi tiek nodrošināta regulāra uzraudzība

un informācijas nodošanu nekavējoties attiecīgajiem ceļu

uzturētājiem katrā reģionā.

Ziemas uzturēšanas prasības Igaunijā novērtētas kā stingrākas

nekā Latvijā - prasības nosaka visiem uzturēšanas līmeņiem, kamēr

Latvijā novērojama atsevišķu prasību noteikšana tikai augstākajām

klasēm - A, A1 un B. Igaunijā tiek īpaši uzsvērta laika apstākļu

klasifikācija jeb skaidrojums. Piemēram, par smagiem laika

apstākļiem sauc tādus, kuros realizējas vismaz viens no

gadījumiem: nepārtraukta snigšana vai putenis, radot vismaz 10 cm

sniega kārtu 4 stundu laikā, sniegs rada bīstamu vētru un sniega

biezums pārsniedz noteikto maksimumu, vai ievērojami tiek

apdraudēta atbilstība noteiktajiem ceļu drošības standartiem un

tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība. Tādi galvenie kritēriji

kā sniega biezums patstāvīgos laikapstākļos un sniega tīrīšanas

laiks definēti katram uzturēšanas līmenim. Sniega tīrīšanas laiks

katrai uzturēšanas klasei Latvijā ir par vienu vai vairākām

stundām lielāks nekā salīdzināmiem Igaunijas uzturēšanas līmeņiem

noteiktais laiks. Ar precīzām metrāžas vai laika vienībām

definēti arī tādi kritēriji kā ledus rišu biezums (par vismaz 1cm

mazāk nekā Latvijā), pretslīdes materiāla nodrošināšana (par

vismaz 1h ātrāk), jaukta sniega notīrīšana (Igaunijā pēc laika

ierobežojuma, Latvijā pēc sniega biezuma). Igaunijā tādas

prasības kā ceļa zīmju tīrīšana, sniega vaļņu augstums, margu

attīrīšana no sniega definētas visiem ceļu uzturēšanas līmeņiem

ar vienādu kritēriju.

Tiltu, ceļu pārvadu, tuneļu un caurteku uzturēšana Igaunijā

vērsta uz vispārīgu prasību noteikšanu un ievērošanu. Konkrētas

laika vai metrāžas mērvienības nav definētas, tā vietā tiek

noteiktas vispārējas minimālās uzturēšanas darbu veidu prasības.

Kā atsevišķa prasība tiek izcelta, ka ceļa seguma platumam jābūt

vienādam ar brauktuves platumu, citādi jānodrošina ceļa zīmes,

kas norāda uz ceļa sašaurināšanos. Visiem ceļu līmeņiem tiek

uzsvērts, ka jebkādi konstatēti defekti, ceļu satiksmi kavējoši

šķēršļi vai bīstamu objektu esamība tūlītēji jānovērš. Igaunijā

kā obligāta prasība ir tūlītēja konstrukciju un to elementu

avārijas stāvokļa novēršana. Turpretim, Latvijā kā piezīme

minēts, ka esošās prasības neattiecas uz avārijas stāvoklī esošām

konstrukcijām. ietvertajiem MK noteikumiem Nr.224.

Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi Igaunijā kalpo kā

satiksmes drošību nodrošinošie elementi. Igaunijas prasībās

visiem uzturēšanas līmeņiem ir izteikti minimālie un obligātie

ceļu uzturēšanas nosacījumi, pēc iespējas nepieļaujot atkāpes.

Īpaši tiek izceltas ceļa brauktuvju apzīmējuma līniju prasības,

kas "4" un "3" līmenim (augstākie līmeņi)

tiek noteiktas kā obligātas. Kā būtiskākā atšķirība ievērojama

Igaunijas prasību apakšpunkti, kur nesekmīgu satiksmes šķēršļu

novēršanas vai prasību izpildes rezultātā tiek norādītas

turpmākās darbības. Piemēram, prasībām par nepieciešamā ceļa

stāvokļa nodrošināšanu neizpildes gadījumā sniegta norāde:

"Vietās, kur netiek nodrošināts nepieciešamais ceļa

stāvoklis atbilstoši tam piešķirtajam līmenim, satiksmes

ierobežojumus norāda ar tam attiecīgajām satiksmes vadības

ierīcēm, ceļa zīmēm un marķējumiem". Savukārt, Latvijas

prasībās ir novērojami tādi vispārinājumi kā "atklātie

trūkumi jānovērš". Igaunijā ir vērojamas stingrākas prasības

ceļa zīmju uzturēšanā visiem ceļu līmeņiem, kā arī atsevišķi

izdalītas sānu redzamības prasības, ko Latvijas normatīvajos

aktos nenovēro.

Seguma uzturēšanas prasības Igaunijā noteiktas mazākā skaitā,

taču tās tiek precīzāk definētas. Ir noteikts sezonāls laika

periods, līdz kuram būtiskie trūkumi jānovērš, līdzīgi kā

Latvijā. Kā atšķirība minama, piemēram, netīrumu un dubļu

notīrīšanu no valsts autoceļiem, kur Igaunijā noteikts

periodiskums (reizes nedēļā vai mēnesī), kamēr Latvijā vērojami

prasību izpildes nosacījumi tikai konkrēto apstākļu iestāšanās

gadījumā. Igaunijas augstākās prioritātes ("4") līmenim

novērojami salīdzinoši stingri aizliegumi, kur atkāpes no normām

nav pieļaujamas. Līdzīgi aizliegumi novērojami arī otrās

prioritātes ("3") ceļu līmenim. Grants ceļa prasības

tiek definētas atkarībā no piešķirtā līmeņa, kamēr Latvijā grants

autoceļiem piešķir B, C un D klasi, un prasības tiek atsevišķi

izdalītas. Papildus, Igaunijā noteikts maksimālais nogāžu slīpums

katram ceļu līmenim. Savukārt, Latvijā šai prasībai trūkst

precīza definējuma, kā arī novēro, ka zemākajai prioritātei šī

prasība nemaz nav normēta.

Autoceļu kopšanas prasības Igaunijā vērtē līdzīgi kā citus

darbu veidus, t.i., visiem ceļu uzturēšanas līmeņiem vēro

minimālo un obligāto prasību attiecināšanu. Zāles pļaušanas

prasības norādītas ar metrāžas, tikmēr Latvijā - ar laika

vienībām. Par obligātu prasību visiem ceļu līmeņiem nosaka

tūlītēju noviržu no normas novēršanu, kamēr Latvijas prasības

noteiktas neskaidri, kas ļauj pārprast nosacījumus pie viena un

tā paša prasības punkta. Latvijā vairākas prasības netiek

piemērotas zemākajai, D klasei, kas neļauj noteikt precīzas

prasību prioritātes. Papildus jāmin, ka Igaunijā autostāvvietās,

atpūtas parkos, autobusu pieturās un vietās, kur ir kāpnes,

prasības attiecināmas uz visiem ceļu līmeņiem, taču Latvijā šīs

prasības piemēro tikai A un B klasei.

Kopsavilkums

Igaunijas normatīvie akti balstās uz minimālajām un

obligātajām prasībām, kas piemērojamas visiem ceļu līmeņiem, par

kuriem atbild katrs apriņķī strādājošais privātais valsts

autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējs un attiecīgi reaģē uz

trūkumu novēršanu. Prasības tiek noteiktas visiem autoceļu

līmeņiem, atsevišķi norādot darbības prasību neizpildes

gadījumā.

2.tabula.

"Igaunijas autoceļu uzturēšanas izmaksu

dinamika6"

LIETUVA

Lietuvas autoceļu tīkla raksturojums

un finansējums

Lietuvas valsts ceļu kopgarums ir 21,2 tūkst. km, no tiem

galvenie ceļi un maģistrāles veido 1,75 tūkst. km, nacionālie

ceļi 4,9 tūkst. km, reģionālie ceļi 14,57 tūkst. km.

Valsts ceļi veido 25% no kopējā ceļa garuma (85,0 tūkst.

km).

Par ceļu apsaimniekošanu atbildīgā institūcija ir Lietuvas

Valsts ceļu administrācija (Lietuvos automobilių kelių

direkciją), kuras galvenās atbildības jomas ir organizēt un

koordinēt valsts ceļu būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu.

Lietuvas valdība valsts autoceļu uzturēšanai 2019.gadā

piešķīrusi 79 milj. EUR.