2. pants

Autoceļu uzturēšanu

reglamentējošo normatīvo aktu analīze

Lietuvas normatīvo aktu prasības ir detalizētas, visiem valsts

autoceļu uzturēšanas līmeņiem, ne tikai augstākās prioritātes vai

lielākās intensitātes līmeņiem.

Ziemas uzturēšanas prasības Lietuvā vērtējamas kā stingrākas

nekā Latvijā, kas mijiedarbojas ar lielāku piešķirto finansējumu

valsts autoceļu uzturēšanai. Lietuvā valsts autoceļu uzturēšanas

normatīvajos aktos uzsver sniega kārtas biezumu pastāvīgos laika

apstākļos uz brauktuves un ceļa nomales. Augstākās prioritātes un

sekundārās prioritātes līmenim brīva sniega kārta uz brauktuves

nav pieļaujama, kamēr Latvijā tā sasniedz dažus centimetrus.

Salīdzinot ar Latvijas prasībām, laiks ceļu attīrīšanai no

sniega ir vidēji par vismaz 1 stundu īsāks, kā arī atpūtas vietu,

autobusu pieturvietu un ceļa zīmju tīrīšanas laiks ir īsāks.

Pastāvīgā ziemas uzturēšana tiek nodrošināta biežāk nekā Latvijā.

Papildus, Lietuvā atsevišķi izdalīti grants ceļu uzturēšanas

noteikumi ziemas sezonā, kā arī tehniskā nodalījuma joslas,

piebraucamā ceļa, pastaigu celiņu un marķējumu un ceļa zīmju

prasības. Lietuvas ziemas uzturēšanas prasības attiecas uz visiem

ceļu līmeņiem, un ļauj precīzi noteikt prioritātes, kamēr Latvijā

daudzas prasības netiek normētas vai neattiecas uz D (zemākās)

klases autoceļiem.

Tiltu, ceļu pārvadu, tuneļu un caurteku uzturēšanai tiek

piemērotas stingrākas prasības nekā Latvijā. Tās ir izstrādātas

pēc prasību kritēriju nozīmīguma principa. Uzturēšanas darbu

veidam noteiktas precīzas prasības, kas relatīvi īsā laikā (24h)

nodrošina bīstamu apstākļu novēršanu. Prasības piemērotas katram

ceļu līmenim ar metrāžas vai laika perioda vienībām.

Par jebkādiem traucēkļiem jāziņo Lietuvas Ceļu administrācijai

24 h laikā, būtiski satiksmes drošību un kvalitāti ietekmējoši

traucēkļi un nepilnības jāsalabo attiecīgi I līmenim 5 dienu

laikā, II līmenim - 10 dienu laikā un III, IV un V līmenim - 15

dienu laikā. Vienlaikus jāuzsver, ka atsevišķas prasības Latvijas

un Lietuvas normatīvajos aktos šajā uzturēšanas darbu veidā

atšķiras un nav salīdzināmas. Piemēram, Lietuvā atsevišķi izcelta

prasība - ja bojātus un drošību apdraudošus konstrukciju

elementus nav iespējams nekavējoties salabot, tad jānodrošina

pagaidu funkciju pildoši elementi (metāla/ koka pagaidu

konstrukcijas). Radušos kustību ierobežojošu apstākļu gadījumā

pagaidu barjeras jānodrošina 3 dienu laikā. Latvijas prasībās

šādu vai līdzīgu atsevišķi formulētu prasību nedefinē, tā vietā

definēta prasība, ka "atklātie trūkumi jānovērš".

Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi Lietuvā tiek regulēti

ar vispārīgām prasībām līdzīgi kā Igaunijā, piemēram, ceļa malām

jābūt apzīmētām ar signālstabiņiem un izvietotām barjerām. Par

būtiskiem bojājumiem jāziņo Lietuvas Ceļu administrācijai, un

situācija nekavējoties jālabo ne vēlāk kā 24h laikā.

Citām novirzēm prasību ievērošanas periods atšķiras pēc

nozīmīguma un ceļu līmeņa prioritātes - parasti no 5 līdz 15

dienām. Tādas prasības kā Latvijai par margu, ceļa zīmju stabu un

žogu krāsošanu atsevišķi Lietuvas prasībās nav izdalītas. Kā

būtisku atšķirību ievēro Lietuvas normatīvajos aktos definēto

konkrēto laika mērvienību prasību izpildi katram ceļu līmenim,

taču Latvijas prasības galvenokārt tiek vērstas tikai uz A un

daļēji arī B klasi. Tikmēr Lietuvas prasības piemēro visiem ceļu

līmeņiem, turklāt, lielākoties vienādā mērvienību apjomā.

Seguma uzturēšanā Lietuvā ir mazākas prasību atšķirības nekā

Latvijā, un kā atšķirība minama Lietuvas prasība ar laika limitu

dienās bedru uz dažādiem ceļa segumiem salabošanai. Bedres, kas

lielākas par 0,1 m2 un dziļākas par 40 mm, jāsalabo augstākajam

līmenim 5 dienās, sekundārajai - 10 dienās un pārējiem ceļu

līmeņiem - 15 dienās. Paaugstinātas bīstamības objektus un

draudus novērš 24h laikā. Atsevišķas prasības kā, piemēram,

līknes, šķērsslīpumi vai nogruvumi nav pieļaujami pirmajiem trīs

ceļu līmeņiem, attiecīgi skaitot pēc augstākā līmeņa, kamēr

Latvijā augstas prasības novēro tikai pirmajai, A, klasei.

Savukārt, salīdzināšanai, zemākās prioritātes klasei ir vērojamas

būtiskas prasību atšķirības - Latvijā relatīvi daudzās prasībās D

klases autoceļiem prasības nav normētas, nav definētas vai

defektu novēršanas limiti ir salīdzinoši vājāki nekā Lietuvā, kur

tik lielas ceļu līmeņa (klases) nozīmīguma atšķirības

nenovēro.

Autoceļu kopšanas kritēriji Lietuvas prasībām noteikti

izvērstāk - prasību izpildes metrāžas vai laika vienības

noteiktas pēc ceļu līmeņiem un prioritātes. Lietuvā tiek likts

uzsvars uz drenāžas un ūdens kanalizācijas sistēmām, precizējot

laika periodu, kurā trūkumi jānovērš, katram ceļu līmenim.

Lietuvā atsevišķi tiek nodalītas trokšņu mazinošu elementu un

dzīvnieku drošības prasības, ko Latvijas prasībās nenosaka. Tāpat

ir atšķirības zāles pļaušanas prasībās - Lietuvā tās ir metrāžas

vienības, kamēr Latvijā tās ir laika vienības sezonā vai konkrētā

periodā.

Kopsavilkums

Lietuvas normatīvo aktu prasības valsts autoceļu uzturēšanas

līmeņiem un darbu veidiem definētas precīzi, ļaujot noteikt

prioritātes, kā arī uzskatāmas par stingrākām kā Latvijā.

Lietuvas normatīvajos aktos nav vērojamas būtiskas atkāpes no

uzturēšanas prasībām kā, piemēram, ceļu uzturēšanas līmeņa

samazināšanu, kā tas notiek ar Latvijas ceļu uzturēšanas prasībām

saskaņā normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām samazināt valsts

autoceļu uzturēšanas prasības.

SOMIJA

Somijas autoceļu tīkla raksturojums

un finansējums

Somijas valsts autoceļi tiek iedalīti 5 kategorijās - galvenie

ceļi (1. un 2.klase), reģionālie ceļi, savienojošie ceļi un

vietējie ceļi. Pirmās un otrās klases autoceļu kopgarums ir 13

tūkst. km, reģionālo un savienojošo - 64,9 tūkst. km.

Par Somijas valsts ceļu uzturēšanu atbildīgi ir Ekonomiskās

attīstības, transporta un vides centri (ELY centres) un

sešas valsts reģionālās administratīvās aģentūras. Centri

darbojas Somijas Transporta aģentūras pakļautībā un rūpējas par

ceļu transporta mobilitātes un drošības nodrošināšanu, ceļu

uzturēšanu, kapitāla investīciju iepirkumu nodrošināšanu un ceļu

uzturēšanas līgumu slēgšanu ar pakalpojumu sniedzējiem.

Somijas valdība valsts autoceļu uzturēšanai 2019.gadā

piešķīrusi 517 milj. EUR.