3. pants

Pētījumu rezultāti par drošības rezervju pārvaldības risinājumiem

3.1. Deloitte pētījums

ES dalībvalstis ir atbildīgas par savu drošības rezervju modeļu izstrādi. Tomēr pēc galvenajiem nosacījumiem var izdalīt trīs atšķirīgus drošības rezervju pārvaldīšanas un uzturēšanas modeļus:

1) Valsts modelis paredz, ka drošības rezerves pieder valstij, un tās pārvalda un finansē no valsts budžeta.

2) Aģentūras modelis paredz, ka ir noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru neatkarīga aģentūra bezpeļņas orientētas organizatoriskas vienības veidā, pārvalda drošības rezervju krājumus un ir šo krājumu īpašniece.

3) Industrijas modelis - paredz, ka ir vienošanās, ar kuru atbildība par drošības rezervju krājumu izveidošanu un aizsardzību, kā arī finansiālais slogs tiek pilnībā nodots naftas produktu nozarei.

Valsts modeļa piemērs Čehija

Čehijas naftas, naftas pārstrādes un naftas ķīmijas industrijai piemīt būtiskas īpatnības, kas izriet no īpašuma tiesībām. Proti, valstij pieder naftas uzglabāšanas un pārvades sistēma, galaproduktu noliktavu sistēma un naftas produktu cauruļvadu tīkli starp tiem, naftas vairumtirdzniecība un viens no lielākajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem (EuroOil). Savukārt naftas pārstrādes uzņēmumi, ar tiem saistītā naftas ķīmijas rūpniecība un lielākā daļa no aptuveni 7'000 degvielas uzpildes staciju tīkla pieder privātajam sektoram. 2004. 2005.gadā Čehija pilnībā privatizēja naftas pārstrādes uzņēmumus, ko tagad pārvalda PKN Orlen. Cita būtiska īpatnība ir tā, ka naftas produktu cauruļvadu sistēma ir tieši savienota ar Slovnaft naftas pārstrādes rūpnīcu Bratislavā (Slovākija). Gandrīz trešā daļa no naftas preču apjoma, ko pārvada šī valstij piederošā sistēma, nonāk Čehijas tirgū.

VMRA ir valstij piederošs uzņēmums, kas naftas un naftas pārstrādes nozarē pilda starpnieka lomu. Tā ir centrālā valsts pārvaldes institūcija ekonomisku līdzekļu noteikšanai ārkārtas situācijās, kā arī noteiktu patēriņa preču veidu, tostarp jēlnaftas un naftas produktu, valsts materiālo rezervju izveidošanai un administrēšanai. Jēlnaftas un naftas produktu drošības rezerve veido vairāk kā pusi no visām valsts materiālajām rezervēm. Pašlaik naftas drošības rezerves iegāde un valsts materiālo rezervju aizsardzība pilnībā tiek finansēta no valsts budžeta. Jēlnaftas un naftas produktu drošības rezerves vērtība ir aptuveni 1,5 miljardi EUR. Ikgadējās izmaksas to aizsardzībai un atjaunināšanai (ierobežots uzglabāšanas termiņš) sasniedz aptuveni 60 miljonus EUR. Nozīmīga loma šīs rezerves uzglabāšanā ir valstij piederošajiem uzņēmumiem MERO ČR, a.s. un Čepro, a.s. MERO uzglabā jēlnaftu, bet Čepro - gala produktus.

Naftas Krīzes Likums nosaka naftas drošības rezerves jomas pamatjēdzienus, metodi naftas produktu drošības rezervju izveidošanai, uzturēšanai un uzglabāšanai, kā arī risina drošības rezervju uzglabātāju jautājumu. Līdztekus tas regulē jautājumus, kas saistīti ar naftas apgādes krīzi, nosaka līdzekļus naftas produktu patēriņa mazināšanai un naftas drošības rezerves izlietošanas kārtību. Naftas Krīzes Likumā nosaka VMRA kompetenci. Tostarp VMRA ir jāveido un jāuztur naftas un noteiktu veidu naftas produktu drošības rezerves, lai segtu vismaz 90 dienas no vidējā dienas neto importa. Tāpat šīs likums nosaka, ka naftas apgādes krīzi var izsludināt tikai valdība, balstoties uz VMRA vadītāja priekšlikumu. Turklāt likums arī nosaka VMRA pienākumus pret SEA un ES, piemēram, pienākumu sniegt statistikas pārskatus par valsts materiālajiem krājumiem, nekavējoties ziņot par jebkuru drošības rezervju samazinājumu zem obligātā minimuma un pieņemtajiem mēriem drošības rezervju apmēra atjaunošanai, kā arī pienākumu pārstāvēt Čehiju kompetentajās ES iestādēs, SEA un citās starptautiskās institūcijās. Turklāt tikai ar valdības piekrišanu naftas un naftas produktu drošības rezerves var tikt pārdotas, aizdotas vai kā citādi nodotas tiesības uz to pārvaldību vai lietošanu.

Čehijā ir bijuši divi neveiksmīgi mēģinājumi vismaz daļējai pārējai uz aģentūras modeli. Neviens no tiem neguva politisku atbalstu vēl pirms to apspriešanas uzsākšanas valdībā. Pirmais mēģinājums bija 2009. 2010.gadā. Tika izstrādāts Valsts naftas un naftas produktu drošības rezervju fonda likumprojekts. Tika iecerēts izveidot atsevišķu fondu, kas pakāpeniski palielinātu naftas drošības rezervi no 90 uz 120 dienām, izmantojot nozares maksātu nodevu. Tomēr priekšlikums tika atsauks vēl pirms tā apspriešanas valdībā. Tāds pats liktenis piemeklēja arī otru mēģinājumu. Tika izstrādāti grozījumi Naftas Krīzes Likumā, paredzot iedalīt drošības rezerves obligātajos krājumos (līdz 90 dienām no vidējā dienas importa) un stratēģiskos krājumos (pakāpenisks pieaugums obligātajos krājumos par papildus 30 dienām). Šo krājumu iegādi finansētu industrija, maksājot nodevu EUR 0,006 par vietējā tirgū ievestas degvielas litru. Tomēr projekts nebija dzīvotspējīgs. Būtiskus iebildumus cēla arodbiedrības. Politiskus šķēršļus radīja tobrīd īpaši augstās degvielas tirgus cenas, ko izraisīja milzīgs naftas cenu kāpums pasaules tirgos. Attiecīgi minētais regulējums tika izņemts no likumprojekta vēl pirms tā apspriešanas valdībā.

Aģentūras modeļa piemērs Igaunija

INKA ir Igaunijas stratēģiskas nozīmes uzņēmums. INKA uzdevums ir izveidot, uzturēt un atjaunināt valsts šķidrās degvielas drošības rezerves. 2005.gada 15.aprīlī Igaunijas valdība nodibināja INKA saskaņā ar Šķidrās degvielas krājumu likumu. Visas uzņēmuma daļas pieder valstij. Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrija īsteno dalībnieka tiesības. Dalībnieku sapulcē piedalās ekonomisko lietu un komunikāciju ministrs.

INKA ir noteikti šādi galvenie uzdevumi:

• izveidot un uzturēt Igaunijas šķidrās degvielas drošības rezerves, papildināt tās saskaņā ar Šķidrās degvielas krājumu likumu,

• organizēt šķidro degvielu drošības rezerves iepirkšanu, pārdošanu un uzglabāšanu,

• organizēt šķidro degvielu drošības rezerves piegādi valstij un situācijas analīzi šķidro degvielu apgādes krīzes apstākļos,

• organizēt šķidro degvielu krājumus šķidro degvielu apgādes krīzes laikā,

• sadarboties ar degvielas tirgus dalībniekiem un organizācijām, kas veido citu valstu drošības rezerves.

INKA saimnieciskā darbība ir balstīta uz efektivitātes un peļņas principiem, ko tai ir noteicis īpašnieks. Šķidro degvielu krājumu likums nosaka INKA pārvaldības principus, ienākumu pamatu un izdevumu plānošanu, kā arī ierobežojumus peļņas sadalei, kas tiek nopelnīta no drošības rezervju nodevas. Saskaņā ar valdības "Daļu pārvaldības ziņojumu", Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrija ir noteikusi, ka no INKA netiek sagaidīta dividenžu izmaksa.

Atšķirībā no Čehijas, Igaunija drošības rezervēs neuzglabā jēlnaftu. Naftas drošības rezerves veido benzīns, dīzeļdegviela, aviācijas degviela, smagā degvieleļļa. INKA ir pienākums uzturēt drošības rezervi gadā tādā līmenī, kas atbilst 90 dienu vidējam dienas neto importam gadā, sekot, ka drošības rezerves atbilst 90 dienu vidējai neto importa vērtībai arī tajā gadījumā, ja ir vērojams samazinājums uz vietas saražoto energoproduktu eksportā.

Direktīva 2009/119/EK drošības rezerves pieļauj uzglabāt jebkurā dalībvalstī. Igaunijā krājumi tiek izvietoti ārpus nacionālās valsts, lai uzturēšanas pakalpojumu izmaksas būtu efektīvas. Pamats šo krājumu turēšanai ārvalstīs ir starptautisks līgums starp dalībvalstīm, lai saņemtu attiecīgos naftas produktus to apgādes krīzes apstākļos. Igaunija šādus līgumus ir noslēgusi ar Somiju, Zviedriju, Latviju un Dāniju. Saskaņā ar statistiku par šķidro degvielu iekšzemes patēriņu 2017.gadā, 2018.gadam obligātais drošības rezervju apjoms bija 234,7 tūkstoši t. Sākot ar 2018.gada 31.decembri INKA kopējais šķidro degvielu drošības rezerves apjoms sasniedza 237,3 tūkstošus t. Šķidro degvielu drošības rezerves izveidošanas un rotācijas iepirkumu rezultātā Igaunijā uz vietas tika uzglabāti 53 % no drošības rezervēm. 2018.gadā šķidrās degvielas drošības rezerves tika uzglabātas 9 termināļos Igaunijā un astoņos termināļos ārvalstīs (Zviedrijā un Somijā). Līgumi par šķidro degvielu drošības rezervju izvietošanu ir noslēgti ar 15 uzņēmumiem.

Igaunijas drošības rezerves izveidi finansē no valsts budžeta, palielinot INKA pamatkapitālu un izmantojot līdzekļus, kas tiek iegūti no drošības rezervju pārdošanas. Drošības rezervju uzturēšanas izmaksas sedz no nodevas, ko maksā degvielas akcīzes nodokļa maksātāji, personas, kas laiž degvielu tirgū patēriņam vai piegādā aviācijas degvielu, aviācijas benzīnu vai spirta veida aviācijas degvielu lidaparātiem, kas atkārtoti uzpildās Igaunijā. Nodeva tiek maksāta uz INKA bankas kontu bez iepriekšēja maksājuma pieprasījuma ne vēlāk kā līdz katra mēneša 15. datumam tādā apmērā, kas atbilst degvielas apjomam, ko iepriekšējā kalendārajā mēnesī nodevas maksātājs ir izlaidis tirgū patēriņam, saskaņā ar maksājuma brīdī noteikto nodevas likmi. No 2018.gada 31.decembra uzņēmuma pamatkapitāls ir EUR 132 851 000.

Uz ziņojuma sagatavošanas brīdi norādāms, ka kopš 2021. gada jūlija INKA ir mainīts nosaukums uz AS "Eesti Varude Keskus" un paplašinātas funkcijas, patverot arī veselības aprūpes krāijumus un dabasgāzes rezerves jautājumus.

Industrijas modeļa piemērs Dānija

Kopš 1970.gadiem Dānija ražo naftu un gāzi, kas ir pietiekami iekšējā patēriņa segšanai. 2013.gadā tika pārskatīti noteikumi un nosacījumi ogļūdeņražu ieguvei Ziemeļjūrā. Pēc plašām publiskām debatēm valdība sadarbībā ar industriju izstrādāja stratēģiju Ziemeļjūrā esošo naftas un gāzes resursu efektīvai izmantošanai. Nafta ir nozīmīgākais kurināmais Dānijas enerģētikā, sastādot aptuveni pusi no iekšējā enerģijas ražošanas apjoma un vairāk kā vienu trešdaļu no primārā enerģijas patēriņa. Tomēr naftas dominance nepārtraukti samazinās. Naftas ražošanas samazinājumam seko kritums jēlnaftas eksportā. Samazinās arī iekšējais patēriņš, jo uzlabojas energoefektivitāte un pieaug atjaunojamo energoresursu izmantošana, daļēji aizvietojot naftas produktus. Neskatoties uz būtisku samazinājumu jēlnaftas eksportā pēdējā desmitgadē, Dānija joprojām ir nozīmīga jēlnaftas eksportētājvalsts, galvenokārt eksportējot to uz Zviedriju. Dānijā ir 16 naftas termināli, kuru kopējā ielādes jauda ir 0,5 miljoni kubikmetru dienā (mcm/d), bet kopējā izlādes jauda ir 1,2 miljoni kubikmetru dienā. Saražotā un importētā jēlnafta tiek pārstrādāta divās naftas pārstrādes rūpnīcās, kas atrodas Fredericia un Kalundborg.

Dānijas Centrālā naftas krājumu organizācija (CNKO) ir juridiskā persona krājumu uzturēšanai, ko pārvalda privātie uzņēmumi. Uzņēmumi, kas ražo naftu Dānijā vai importē naftu uz Dāniju, ir pakļauti obligātam pienākumam veidot drošības rezerves. Uz pētījuma brīdi CNKO dalībnieki ir 12 uzņēmumi. Deviņi atrodas Dānijā, divi Zviedrijā, bet viens Apvienotajā Karalistē.

Pienākumu veidot drošības rezervi nosaka Dānijas Enerģētikas aģentūra. Tas tiek noteikts, sākot ar dienu, kad uzņēmums, kuram iepriekš nav bijis noteikts pienākums veidot drošības rezervi, importē 1 000 t vai vairāk jēlnaftas uz Dāniju vai Dānijā sāk ražot vairāk kā 1 000 t naftas gadā. Pienākums veidot drošības rezervi tiek noteikts nulle' līdz brīdim, kad kalendārā gada laikā tirdzniecība, kas izraisa pienākumu veidot drošības rezervi, pārsniedz nulli. Importējošam vai ražojošam uzņēmumam ir pienākums ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc importa vai ražošanas uzsākšanas paziņot par to Dānijas Enerģētikas aģentūrai. Kad tiek noteikts pienākums veidot drošības rezervi, ieskaitot tā noteikšanu nulles apmērā, attiecīgajam uzņēmumam ir pienākums sniegt ikmēneša atskaites CNKO. Tās ir jāsagatavo Oildata IT sistēmā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 20.datumam. Pieeju Oildata nodrošina CNKO pēc tam, kad ir oficiāli reģistrēts pienākums veidot drošības rezervi. Sods par nepareizu atskaiti vai iesniegšanas termiņa kavējumu pašlaik ir 5,000 DKK par pirmreizēju pārkāpumu. Papildus ikmēneša atskaitēm, uzņēmumiem, kuriem ir noteikts pienākums veidot drošības rezervi, ir jānodrošina, ka ikmēneša atskaites reizi gadā tiek auditētas gada pārskata ietvaros. Auditu veic Dānijas valdības pilnvarots publiskais auditors. Šāda auditora auditēts gada pārskats ir jāiesniedz CNKO ne vēlāk, kā līdz nākamā gada 15.martam. Turklāt CNKO laiku pa laikam noteiktā mēnesī prasa uzņēmumiem dokumentēt drošības rezerves pienākuma izpildi ar ikdienas regularitāti.

CNKO drošības rezervju uzglabāšanas maksas sevī ietver:

• personāla izmaksas,

• administratīvās izmaksas, piemēram, noma u.c.,

• operatīvās un uzturēšanas izmaksas, kas attiecas uz drošības rezervju uzturēšanu,

• atsvaidzes izmaksas, lai uzturētu produktus pārdošanas gatavībā,

• izmaksas par uzglabāšanas vietas nomu, piemēram, jēlnaftai un etanolam,

• alternatīvās izmaksas attiecībā uz kapitālu, kas ir pārvērsts produktos. Šeit CNKO piemēro sociālekonomisko diskonta likmi (skatīt 2013.gada faktu lapas, ko ir publicējusi Dānijas Finanšu ministrija). Lai novērtētu drošības rezerves, tiek izmantotas vidējās Platts' cenas gada laikā, un izteikšanai Dānijas kronās (DKK) tiek pielietota vidējā dolāra valūtas likme,

• nolietojums un amortizācija tiek noteikta, balstoties uz iepriekšējo gada pārskatu.

Secināts, ka Dānijai ir labi attīstīts naftas produktu tirgus, kā arī tai ir spēcīga saistītā infrastruktūra. Dānijā 81 dienas vidējā patēriņa drošības rezerves uzturēšanas pienākums ir sadalīts starp CNKO (atbild par 57 dienām) un naftas uzņēmumiem (atbild par 24 dienām). CNKO bez maksas nodrošina 57 dienu drošības rezerves, kamēr 24 dienu drošības rezervi ir pienākums apmaksāt uzņēmumiem pašiem. Šai vajadzībai CNKO kā bezpeļņas organizācija par tirgus cenām piedāvā izmantot savus uzglabāšanas terminālus.

Pētījuma rezultāti

Pētījuma izmaksu efektivitātes salīdzinājuma rezultāti liecina, ka visvairāk izmaksu efektīvi ir tie modeļi, kuros tiek izmantots tiešs finansējums. Tā kā otrs būtisks šīs sistēmas aspekts ir valsts loma, aģentūras modelis novērtējams kā piemērotākais risinājums Latvijai, jo tas apvieno izmaksu efektivitāti ar valsts stratēģisko lomu.

3.2. Civitta pētījumi

Personu apvienība "Civitta" tika piesaistīta no Ekonomikas ministrijas turpmākai sistēmas attīstības izvērtēšanai. Civitta pētījumos ir analizējusi valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanas institūcijas izveidi Latvijā, kas sasniegtu darbspējīgu un ekonomiski pamatotu naftas pārvaldības institūcijas izveidi uz esošas vai jaunas institūcijas pamata. Civitta divos secīgos pētījumos raksturojusi un analizējusi iespējamos scenārijus pārvaldības institūcijas izveidei, atbilstoši scenāriju salīdzinājuma metodoloģijai veikusi visoptimālākā scenārija analīzi un vērtējumu salīdzinājumu, kā arī veikusi finanšu aprēķinus drošības rezervju pārvaldības institūcijas ieviešanai un uzturēšanai, kas pēc izvērtēšanas iekļauti arī šajā ziņojumā.

Civitta 1. pētījums

Salīdzinot dažādus scenārijus, veikta izvērtēšana valstij piederošo drošības rezervju pārvaldības veicēju uzdevumus pēc šādiem kritērijiem:

• Nodrošināt valsts naftas produktu obligāto rezervju uzturēšanu saskaņā ar Direktīvu 2009/119/EK;

• Veikt uzglabāšanas pakalpojuma iepirkumu. Ņemot vērā iepriekšējo pētījumu secinājumus, ka jaunas infrastruktūras izbūve nav rentabla, jaunajai aģentūrai, līdzīgi kā pašreiz, ir jāveic iepirkums, kā rezultātā tiktu izvēlēti komersanti, kas uz līguma pamata uzglabātu drošības rezerves attiecīgajā apjomā Latvijas teritorijā;

• Veikt drošības rezervju apsekošanu to uzglabāšanas vietās un uzturēt aktuālo informāciju par drošības rezervju apjomu;

• Veikt naftas produktu informācijas sistēmas administrēšanu;

• Veikt degvielas tirgus uzraudzību;

• Veikt valsts nodevu aprēķināšanu un administrēšanu;

• Veikt nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaisti un pārvaldi. Iespējamie drošības rezervju iegādes finanšu avoti ir atkarīgi no aģentūras formāta. Līdz šim valsts nodeva tiek izmantota, lai finansētu esošo drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumus. Kā alternatīva pastāv aizņemtā kapitāla izmantošana. Aģentūrai ir jāpārvalda kapitāla struktūra, nodrošinot optimālāko kapitāla struktūras proporciju;

• Veikt drošības rezervju iegādi. Atsaucoties uz iepriekš izvirzītajiem principiem, ka drošības rezervēm ir jābūt valsts īpašumā, viens no aģentūras uzdevumiem būtu rast izdevīgāko iegādes formātu;

• Veikt tirgus operācijas ar drošības rezervēm. Ekonomiski izdevīga drošības rezervju iegāde un realizācija

Pēc analīzes visaugstāk novērtēts Possessor kā potenciālais Latvijas nacionālo drošības rezervju pārvaldītājs nākotnē, balstoties uz šādiem apsvērumiem:

• Ņemot vērā, ka jāspēj nodrošināt apgrozījumu, tās personāla struktūrai ir jābūt atbilstošai šo uzdevumu izpildei un jāsniedz atbilstošu saimnieciskās darbības atspoguļojumu. No šī secinājuma izriet, ka:

o Gada pārskats ir uzskatāms par atbilstošāko formātu darbības caurskatāmības nodrošināšanai. Gada pārskata formāts ir noteikts ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. Informācija gada pārskatā tiek atspoguļota atbilstoši finanšu analīzes veikšanas prasībām. Tas nozīmē, ka ir iespējams atbilstoši atspoguļot finanšu informāciju un pārskata struktūra ļauj veikt darbības analīzi (finanšu analīze) un salīdzināšanu ar līdzvērtīgām organizācijām (Igaunijas gadījumā drošības rezervju aģentūrai ir VAS statuss, kas arī paredz gada pārskatu kā darbības atspoguļošanas formātu). Salīdzināšana ar līdzvērtīgām organizācijām ļauj izvērtēt darbības efektivitāti industrijas līmenī. Papildu kontroles mehānisms ir statūti, kuros Possessor gadījumā jau ir iestrādāts kontroles mehānisms (Possessor statūtu 11. punkts: "Papildus likumā noteiktajam valdei nepieciešama iepriekšēja dalībnieku sapulces piekrišana pirms lēmuma pieņemšanas par tāda darījuma slēgšanu, kas pārsniedz 140 000 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa, izņemot darījumus, kas tiek slēgti, izpildot valsts pārvaldes uzdevumus un saskaņā ar MK lēmumiem").

o Possessor personāla struktūrā iekļauts finanšu, administratīvais un juridiskais departaments. Drošības rezervju pārvaldības uzdevumu realizēšanai var tikt pievienots papildu departaments, ievērojot arī vietas, kur esošajās struktūrās pārklājas kompetences ar drošības rezervju pārvaldei nepieciešamo ekspertīzi (organizēšana iegādēm, aktīvu pārvaldība un vērtēšana, apjomīgu finanšu aktīvu pārvaldība utt.). Papildus var tikt izveidota arī padome, kas nodrošinātu papildu kontroles iespējas attiecībā uz vadības lēmumu pamatotību un atbilstību struktūras mērķim un uzdevumiem. Atšķirībā no jaundibinātas kapitālsabiedrības, Possessor gadījumā padomes izmaksas var dalīt starp jauno un esošo funkcionalitāti.

• Ņemot vērā pieņēmumu, ka faktiskā noslodze varētu būt aptuveni 70%, tad ir pozitīvi vērtējama iespēja pievienot uzdevumus jau esošai organizācijai, kas veic nepieciešamo ekspertīžu ziņā līdzīgu funkciju. Šo pieņēmumu pamato arī Igaunijas piemērs, kur drošības rezervju aģentūrai tika pievienota pārtikas rezervju pārvaldība kā papildu uzdevums. Šādi tiek palielināta personāla atdeve un optimizētas administratīvās izmaksas, samazinot to proporciju pret ienākumiem.

Uz ziņojuma sagatavošanas brīdi norādāms, ka BVKB nodrošina digitālu drošības rezervju uzraudzības procesu, ieskaitot atskaišu sagatavošanu Centrālajai Statistikas pārvaldei un valsts nodevas uzturēšanas uzraudzībai, izveidojot Energoresursu informācijas sistēmā moduli "Valsts naftas produktu drošības rezerves". Līdz ar to pie pārvaldības uzdevumu pārejas nepieciešama sadarbošanās starp BVKB un Possessor, pārnesot iestrādes, tehniskos risinājumus un pielāgojot rīkus jaunajam pārvaldības modelim, kad pārņemtu kompetences.

Civitta 2. pētījums

Pēc pētījuma pirmajā posmā jeb Civitta 1. pētījuma slēdziens bija šāds: "Ņemot vērā scenāriju savstarpējo salīdzinājumu, ir secināms, ka Possesor spēj nodrošināt efektīvāko drošības rezervju pārvaldes procesu, ņemot vērā Possessor līdzšinējo pieredzi aktīvu pārvaldībā un iepirkumu veikšanā, atbilstošu personāla struktūru, iespēju piesaistīt finansējumu uz izdevīgākiem nosacījumiem nekā jaunā kapitālsabiedrībā un lemt par esošās darbības nesadalītās peļņas daļēju novirzīšanu drošības rezervju iegādei. Tāpat jāņem vērā fakts, ka drošības rezervju pārvaldes funkcijas, kas nenodrošina 100% personāla noslodzi, būtu kā papildu funkcija. Šādā veidā tiktu nodrošināta 100% darbinieku noslodze un administratīvās izmaksas tiktu sadalītas uz vairākām veicamajām funkcijām.".

Pētījuma otrās daļas mērķis bija sagatavot aģentūras biznesa plānu 2023. 2029.gadam, ņemot vērā aģentūras juridisko ietvaru, veicamos uzdevumus un aģentūrai izvirzīto mērķi 3 gadu laikā palielināt drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas teritorijā (2023. gadā līdz 75%, 2024. gadā līdz 85% un 2025. gadā līdz 100%). Pirkšanas un pārdošanas operācijām pētījumā izteikts piemērs par INKA, kad operācijās izmanto iepirkuma procedūru ar atvieglotiem nosacījumiem, kas tiek reglamentēta speciālos normatīvos.6

Civitta 2. pētījuma aprēķinos izmantots sadalījums pa drošības rezervju ietvaros esošajiem naftas produktu veidiem benzīnu un dīzeļdegvielu. Nākotnes pieņēmumiem tika izmantots 2021. gadā spēkā esošais sadalījums. Tiek paredzēts, ka arī nākamajos gados benzīns sastādīs 34% no kopējām drošības rezervēm, bet dīzeļdegviela 66%. Līdz ar drošības rezervju iegādi valsts īpašumā, jaunizveidotajai pārvaldības institūcijai, konsultējoties ar citām iesaistītajām pusēm šīs nozares ietvaros, ir iespējams veidot optimālu sadalījumu, kas nepieciešams valsts vajadzībām enerģētiskās krīzes situācijā.

Paredzētā modeļa izmaksas nākotnē lielā mērā ietekmē arī nepieciešamais drošības rezervju apjoms. Lai prognozētu šo apjomu, Civitta 2. pētījumā tiek izmantotas OPEC 2021. gada Pasaules naftas pārskata 2045. gadam ietvaros veiktās prognozes nākotnei. Šī pārskata ietvaros tiek analizēti dažādi faktori saistībā ar globālās ekonomikas izaugsmi, enerģijas un naftas produktu pieprasījumu un piedāvājumu, naftas produktu pārstrādi un tirdzniecību, kā arī citi faktori, kas var ietekmēt nozares izaugsmi nākotnē, piemēram, politikas izmaiņas, ilgtspējīgas attīstības aspektu aktualizēšanās un tehnoloģiju turpmāka attīstība. Šo faktoru izvērtējums ļauj izdarīt noteiktus pieņēmumus par nozari nākotnē (līdz 2045. gadam), tostarp saistībā ar naftas produktu pieprasījumu.

Drošības rezervju apjoms ir mainīgs lielums. Valstij ir nepieciešams nodrošināt drošības rezervju apjomu, kas noteikts Direktīvā 2009/119/EK. Drošības rezervju apjomu iepriekšējos gados attēlots 1. attēlā (aktualizēts uz ziņojuma brīdi).

1. attēls. Vēsturiskais drošības rezervju apjoms Latvijā, T (Avots: BVKB un EM dati)

2020. gadā naftas produktu pieprasījums strauji kritās Covid-19 pandēmijas ietekmē, taču OPEC prognozē, ka līdz ar pakāpenisku ekonomikas atveseļošanos tuvākajos gados augs arī naftas produktu pieprasījums. Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc naftas produktiem atšķiras dažādos pasaules reģionos. Analizējot ilgtermiņa prognozes, pasaulē pieprasījums pēc naftas produktiem līdz 2045. gadam pieaugs no 90,6 mb/d 2020. gadā līdz 108,2 mb/d 2045. gadā (pieaugums par 19,5%). Pieaugumu veicinās ārpus OECD esošās valstis, piemēram, Indija, Ķīna un OPEC dalībvalstis (52,5% pieaugums šajā laika periodā). Turpretī OECD dalībvalstīs šajā laika periodā tiek prognozēts šī rādītāja samazinājums par 18,8%. Arī OECD Eiropas dalībvalstīs tiek prognozēts šī rādītāja samazinājums (skatīt 2. attēlu).

2. attēls. Prognozētais ilgtermiņa pieprasījums pēc naftas produktiem OECD Eiropas dalībvalstīs, 2020.-2045. gads, MB/D (Avots: OPEC. World Oil Outlook 2045. 2021. gads)

Šīs prognozes paredz, ka kopumā OECD valstis, neskatoties uz plānoto naftas produktu pieprasījuma pieaugumu pāris tuvākajos gados, vairs nesasniegs līmeni, kas bija vērojams pirms Covid-19 pandēmijas. Lielā mērā to ietekmē dažādi aspekti, taču OPEC prognozes īpaši izceļ energoefektivitātes uzlabošanu dažādās nozarēs, kā arī naftas produktu pakāpenisku aizstāšanu ar atjaunojamiem energoresursiem, dažādu nozaru elektrifikāciju, vairākos reģionos novērojamu ne tik strauju ekonomisko izaugsmi un demogrāfiskās problēmas. Naftas produktu pieprasījuma līmeni ietekmē Krievijas iebrukums Ukrainā tiek prognozēts, ja konflikts ievilksies, tad tā rezultātā var kristies pieprasījums pēc naftas produktiem. Tāpat jau pašlaik ir vērojamas būtiskas cenu svārstības naftas produktiem. Šo notikumu ilgtermiņa ietekmi pašreizējā brīdī ir gandrīz neiespējami paredzēt, taču tas var atstāt ievērojamu ietekmi uz šajā ziņojumā aprakstītajiem pieņēmumiem.

Pielietojot prognozētos pieprasījuma izaugsmes pieauguma tempus, ir iespējams aprēķināt attiecīgās izmaiņas drošības rezervju apjomā, par kurām nākotnē būs atbildīga drošības rezervju pārvaldības institūcija (3. attēls, uz ziņojuma brīdi aktualizēti).

3. attēls. Prognozētais drošības rezervju apjoms, 2023.-2029. gads, T (Avots: Civitta 2. pētījuma aprēķini un BVKB iepirkumu dati)

3. attēlā pēc veiktajiem aprēķiniem redzams, ka sākotnēji tiek prognozēts drošības rezervju apjoma neliels pieaugums, kas apjoma ziņā maksimumu sasniegtu 2024. gadā. Pēc tam būtu gaidāms pakāpenisks kritums. Pēc esošajiem pieņēmumiem var secināt, ka arī vēlāk drošības rezervju apjoms var piedzīvot kritumu.

Lai spētu nodrošināt papildu izdevumu segšanu un nodrošinātu, ka drošības rezerves atbilst degvielas kvalitātes standartiem, drošības rezerves ir paredzēts rotēt, ievērojot arī t.s. novecošanas testu rezultātus. Piemēram, benzīnu nomināli rotē reizi gadā, bet dīzeļdegvielu reizi divos gados. Tas nozīmē, ka benzīna pirmo rotāciju būtu iespējams veikt 2025. gadā, bet dīzeļdegvielas 2026. gadā (sk. arī 4. attēlu, aktualizēti dati uz ziņojuma brīdi). Citu naftas produktu rotācijas īpatsvars būtiski neiespaidotu aprēķinus.

4. attēls. Prognozētais drošības rezervju apjoms, kas pieejams rotācijai, 2025.-2029. gads, tūkst. T (Avots: Civitta 2. pētījums un BVKB iepirkumu dati)

Ņemot vērā, ka šajā laika periodā drošības rezerves vēl pakāpeniski tiek iegādātas valsts īpašumā un to, ka rotēšana ir atkarīga ne tikai no nominālajiem termiņiem (benzīnam gads, dīzeļdegvielai 2 gadi), bet arī no faktiskiem t.s. novecošanas testu rezultātiem, ir izskaidrojams, kādēļ pie pieņemtā drošības rezervju sadalījuma pa naftas produktu kategorijām, rotētās dīzeļdegvielas apjomi ir mazāki nekā benzīna apjomi. Situācijā, kad drošības rezerves pilnībā ir valsts īpašumā, potenciālie ietaupījumi no drošības rezervju pārvaldības un rotācijas var tikt novirzīti, lai samazinātu Pakalpojuma maksu, kā arī pielietoti uzdevumu nodrošināšanai.