1. pants
Konvencijas

mērķi.

1. Šīs konvencijas mērķi ir

šādi:

a) aizsargāt sievietes no

jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un

vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust;

Atbilst:

- Latvijas Republikas Satversmes 89. un 111.pantā

noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka

pamattiesības.

- Par valsts budžeta līdzekļiem tiek sniegti sociālās

rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām

personām.

Latvijas Republikas Satversmes 89. un 111.pantā

noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka

pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijas

Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un

aizsargā cilvēku veselību, kā arī garantē ikvienam

medicīniskās palīdzības minimumu. Latvijas Republikas

Satversmes 94.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz

brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst

atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar

likumu. Savukārt 95.pants noteic, ka valsts aizsargā

cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai

cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.

Latvijas Republikas Satversme 96.pants paredz, ka ikvienam

ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

neaizskaramību.

Par valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši Sociālo

pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam tiek

sniegti:

- sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku

tirdzniecības upuriem (MK 2006.gada 31.oktobra noteikumi

Nr.889);

- sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības

cietušām personām (MK 2014.gada 23.decembra noteikumi

Nr.790);

- sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no prettiesiskām

darbībām cietušajiem bērniem (MK 2009.gada 22.decembra

noteikumi Nr.1613).

Politikas plānošanas dokumentos regulāri tiek iekļauti

pasākumi, kas paredz sabiedrības informēšanu un arī

speciālistu izglītošanu (piemēram, Ģimenes valsts politikas

pamatnostādnes 2011.-2017.gadam). Lai arī šie pasākumi ne

vienmēr ir konkrēti vērsti uz vardarbības mazināšanu tieši

attiecībā uz sievietēm (parasti grupas - bērni, ģimene),

praksē uzmanība tiek pievērsta arī vardarbībai pret

sievietēm kā atsevišķu mērķa grupu.

Turpmāka rīcība:

- Darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta (TM).

-

TM vadībā šobrīd notiek darbs pie Preventīvo piespiedu

līdzekļu likumprojekta izstrādes, kura mērķis ir nodrošināt

visas sabiedrības vai atsevišķu tās indivīdu aizsardzību

pret vardarbību, tajā skaitā, vardarbību ģimenē, savlaicīgi

reaģējot un novēršot vardarbības risku, turklāt paredzēts,

ka preventīvā piespiedu līdzekļa piemērošanas mērķis būs

aizsargāt apdraudētās personas un novērst vardarbību un

vardarbības riska cēloņus un veicinošos apstākļus.

Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta iesniegšanas

termiņš Ministru kabinetā būs 2016.gada 1.februāris.

b) sekmēt jebkādas vardarbības

pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu

faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un

iespēju paplašināšu;

Atbilst:

- Atbilstoši MK 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.94

"Labklājības ministrijas nolikums" 5.3.punktam

viens no ministrijas uzdevumiem ir izstrādāt valsts

politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu

līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā.

Dzimumu līdztiesības politika tiek īstenota plānveidīgi,

regulāri izstrādājot vidēja termiņa politikas plānošanas

dokumentus un ieviešot tajā noteiktos pasākumus (piem.,

Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam).

Pasākumi tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar nozares

nevalstiskajām organizācijām un citām ministrijām.

Nacionālā līmenī darbojas arī Dzimumu līdztiesības

komiteja, kuras galvenais uzdevums ir veicināt ministriju,

nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un

citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai

sekmētu dzimumu politikas īstenošanu, pārraudzību un

pilnveidošanu; komiteja tiekas reizi ceturksnī. Katra

ministrija un Valsts kanceleja ir deleģējusi vienu

amatpersonu, kura ir atbildīga par dzimumu līdztiesības

pamatprincipu integrēšanu attiecīgās nozares politikā un

institūcijas ikdienas darbā. Latvijai ir saistoši vairāki

starptautiski tiesību akti, kas paredz aktīvu valsts

līdzdalību dzimumu līdztiesības veicināšanā (piem., Eiropas

Savienības direktīvas 75/117/EEC, 2004/113/EK, 96/34/EC

u.c.).

Turpmākā rīcība:

- Turpināt īstenot esošos pasākumus (LM).

c) izstrādāt visaptverošu

sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus,

kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības

ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem;

Atbilst:

- Valsts apmaksātā sociālā rehabilitācija no vardarbības

cietušajiem bērniem, viņu pavadoņiem, cietušajiem

pieaugušajiem, vardarbības veicējiem, cilvēktirdzniecības

upuriem.

- Policijas lēmums par nošķiršanu.

- Civilprocesuāla pagaidu aizsardzība pret

vardarbību.

Vardarbības upuriem ir nodrošināta iespēja aizsargāt

savas tiesiskās intereses, izmantojot Krimināllikumā

(turpmāk - KL) un Civillikumā noteiktos mehānismus. Saskaņā

ar likuma "Par policiju" 12.1panta

devīto daļu izdoti Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumi

Nr.161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un

nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību", uz kā

pamata policijas darbinieki (gan Valsts policijas, gan

pašvaldības policijas) ir tiesīgi pieņemt policijas lēmumu

par nošķiršanu.

No vardarbības cietušiem bērniem, viņu pavadoņiem un

pieaugušajiem ir pieejami valsts finansēti sociālās

rehabilitācijas pakalpojumi sociālās rehabilitācijas

institūcijā vai dzīvesvietā (pie speciālistiem vai

pašvaldības sociālajā dienestā). Ikvienai par cilvēku

tirdzniecības upuri atzītai personai ir pieejami valsts

nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kas

ietver arī atbalsta pakalpojumus kriminālprocesa laikā.

Pasākumi vardarbības ģimenē un vardarbības pret

sievietēm mazināšanai ir iekļauti Ģimenes valsts politikas

pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam un Profesionālā sociālā

darba attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam.

Turpmākā rīcība:

- Stiprināt starpinstitucionālo sadarbību

(national referral mechanism) un skaidri definēt

katras institūcijas lomu upura atbalsta sniegšanā, sākot no

ziņošanas un beidzot ar upura sociālās funkcionēšanas spēju

atjaunošanu (sociālās rehabilitācijas pēctecība) (LM

sadarbībā ar citām iestādēm).

- Turpināt darbu pie Preventīvo piespiedu

līdzekļu likumprojekta izstrādes (TM).

TM vadībā šobrīd notiek darbs pie Preventīvo piespiedu

līdzekļu likumprojekta izstrādes, kura mērķis ir nodrošināt

visas sabiedrības vai atsevišķu tās indivīdu aizsardzību

pret vardarbību, tajā skaitā, vardarbību ģimenē, savlaicīgi

reaģējot un novēršot vardarbības risku, turklāt paredzēts,

ka preventīvā piespiedu līdzekļa piemērošanas mērķis būs

aizsargāt apdraudētās personas un novērst vardarbību un

vardarbības riska cēloņus un veicinošos apstākļus.

d) veicināt starptautisku

sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un

vardarbību ģimenē;

Atbilst.

Latvija 1992.gada 14.aprīlī ratificējusi virkni

starptautisko cilvēktiesību līgumu, tai skaitā ANO

1979.gada 18.decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu

diskriminācijas izskaušanu. Par šīs konvencijas izpildi

Latvijas Republikā tiek iesniegti ziņojumi ANO Sieviešu

diskriminācijas izskaušanas komitejā, par kuriem tiek

sniegti noslēguma secinājumi un ieteikumi.

Latvija jau ir vairāku starptautisku līgumu dalībvalsts,

un aktīvi iesaistās dažādu reģionāla un starptautiska

līmeņa organizāciju aktivitātēs, kuru viens no darbības

mērķiem ir vardarbības pret sievieti mazināšana un

izskaušana (piem., Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta

tematiskais dzimumu līdztiesības integrētās pieejas tīkls,

dalība ANO 58.sesijas tematisko pasākumu (side

events) organizēšanā u.c.).

2014.gadā Latvija tika ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē

uz termiņu no 2015. līdz 2017.gadam. Kā viena no Latvijas

tematiskajām prioritātēm darbības Padomē laikā noteikta

dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību aizsardzība.

Latvija ir ievēlēta ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu

iespēju veicināšanas institūcijā (UN Women) uz

2013.-2015.gada termiņu (2013.gadā Latvija bija prezidējošā

valsts). Viens no institūcijas darbības pamatvirzieniem ir

vardarbības pret sievietēm novēršana.

Vardarbības pret sievietēm novēršana un apkarošana ir

arī tikusi definēta kā viena no Latvijas prioritātēm,

2013.gada 18.aprīlī pievienojoties ASV Valsts departamenta

iniciētajai Vienlīdzīgas Nākotnes Partnerībai

(Equal Futures Partnership).

Ar 2015.gada 11.janvāri tiek piemērota Eiropas

Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013 (2013.gada

12.jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu

civillietās. Šī regula paredz noteikumus vienkāršam un

ātram mehānismam, lai atzītu dalībvalstī civillietās

noteiktus aizsardzības pasākumus.

Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) C daļa

"Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā"

regulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā,

tādējādi nodrošinot Latvijai iespējas gan lūgt, gan sniegt

ārvalstij krimināltiesisko palīdzību.

Paralēli starptautiskās sadarbības instrumentiem,

Eiropas Savienības līmenī (tie ir arī sadarbības partneri

trešajās valstīs) darbojas Eurojust - Eiropas

Savienības aģentūra, kas stimulē un uzlabo smagu

starptautisku un organizētu noziegumu izmeklēšanas un

kriminālvajāšanas koordināciju starp kompetentajām Eiropas

Savienības dalībvalstu tiesu varas iestādēm.

Turpmākā rīcība:

- Turpināt īstenot esošos pasākumus (visas

ministrijas atbilstoši kompetencei starptautiskajā

sadarbībā)

e) nodrošināt atbalstu un

palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām,

lai tās varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu

pieeju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē

izskaušanā.

Daļēji

atbilst.

Turpmāka rīcība:

- stiprināt starpinstitucionālo sadarbību

(national referral mechanism) un skaidri definēt

katras institūcijas lomu upura atbalsta sniegšanā, sākot no

ziņošanas un beidzot ar upura sociālās funkcionēšanas spēju

atjaunošanu (sociālās rehabilitācijas pēctecība) (LM

sadarbībā ar citām iestādēm).

2. Lai nodrošinātu to, ka šīs

Konvencijas dalībvalstis efektīvi īsteno Konvencijas

noteikumus, šī Konvencija paredz īpašu uzraudzības

mehānismu.

-

-