95. pants

71 Sk. 9.pielikumu ar atbilstības tabulu, kā arī

10.pielikumu ar nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos

aktos

72 Atšķirības starp terminiem "dzimums"

(ang. - sex) un "sociālais dzimums" (ang. -

gender) parasti tiek skaidrotas šādi: "Dzimums"

tiek attiecināts uz personu bioloģiskām un fizioloģiskajām

pazīmēm - vīriešu un sieviešu anatomiskajām, hromosomu,

reproduktīvās sistēmas atšķirībām. Piemēram, vīriešiem ir

sēklinieki, sievietēm nav; sievietēm ir krūtis, kas var

nodrošināt laktāciju, vīriešiem nav. Vārdi "sociālais

dzimums" jeb "dzimte" tiek lietoti, lai apzīmētu

no sabiedrības uzskatiem un kultūras atkarīgu priekšstatu kopumu

par to, kas ir vai nav sieviešu un vīriešu pienākums un loma

sabiedrībā. Piemēram, Saūda Arābijā vīriešiem ir atļauts vadīt

transportlīdzekļi, bet sievietēm nav atļauts; visā pasaulē

sievietes veic vairāk mājasdarbus nekā vīrieši; sievietes

lielākoties saņem vidēji mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Termins

"sociālais dzimums (dzimte)" neaizstāj konvencijā

izmantotos terminus "sievietes" un "vīrieši",

un tas neattiecas uz individuālu cilvēku. Sociālais dzimums/

dzimte raksturo priekšstatu kopumu par to, kas ir

"vīrišķīgs" un kas ir "sievišķīgs", un var

atšķirties dažādos vēsturiskajos laikos un dažādās kultūrās.

Cilvēks nevar izvēlēties savu sociālo dzimumu, līdzīgi kā cilvēks

nevar izvēlēties savu dzimto valodu. (Sk., piemēram, PVO

skaidrojumu par terminiem "dzimums" un "sociālais

dzimums" http://apps.who.int/gender/ whatisgender/en/.)

73 Ar vārdiem "dzimuma identitāte" tiek

apzīmētas cilvēka personiskas izjūtas par savu dzimumu, kas var

sakrist, bet var arī nesakrist ar bioloģisko dzimumu, tai skaitā

personiskas izjūtas par savu ķermeni un dzimuma sociālas

izpausmes (angl. - gender expression), piemēram, ģērbšanas

un uzvedības veids. "Dzimuma identitāte" nav tas pats,

kas ir "dzimumorientācija" (ang.- sexual

orientation). Dzimumorientācija attiecas uz cilvēka

emocionālu un seksuālu tieksmi pret noteiktā dzimuma personām.

(Sk., piemēram, EP skaidrojumu par terminiem

https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680481ed5).

74 Case Law of the European Court of Human Rights

relating to discrimination on grounds of sexual orientation or

gender identity,

https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=090000168047fafd,

8.lpp.

Ar vārdiem "dzimuma identitāte" tiek apzīmētas

cilvēka personiskas izjūtas par savu dzimumu, kas var sakrist,

bet var arī nesakrist ar bioloģisko dzimumu, tai skaitā

personiskas izjūtas par savu ķermeni un dzimuma sociālas

izpausmes (angl. - gender expression), piemēram,

ģērbšanas, runas un uzvedības veids. "Dzimuma

identitāte" nav tas pats, kas ir

"dzimumorientācija" (ang.- sexual orientation).

Dzimumorientācija attiecas uz cilvēka emocionālu un seksuālu

tieksmi pret noteiktā dzimuma personām. (Sk., piemēram, EP

skaidrojumu par terminiem

https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680481ed5).

75 Protection against discrimination on grounds of

sexual orientation, gender identity and sex characteristics in

the EU: Comparative legal analysis, pdate 2015,

http://fra.europa.eu/en/publication/2015/lgbti-comparative-legal-update-2015,

15.lpp. un 109.lpp.

76 General recommendation No. 27 on older women

and protection of their human rights, 16 December 2010,

CEDAW/C/GC/27

http://www2.ohchr.org/english/bodies/cedaw/docs/CEDAW-C-2010-47-GC1.pdf

77 General recommendation No. 28 on the Core

Obligations of State Parties under Article 2 of the Convention on

the Elimination of All Forms of Discrimination Against Women,

16 December 2010, CEDAW/C/GC/28

https://www1.umn.edu/humanrts/gencomm/CEDAW%

20Gen%20rec%2028.pdf

78 GENERAL COMMENT No. 20 Non-discrimination in

economic, social and cultural rights (art. 2, para. 2, of the

International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights),

32.punkts

http://www1.umn.edu/humanrts/gencomm/escgencom20.html

79 14.pants. Šajā Konvencijā minēto tiesību un

brīvību īstenošana ir nodrošināma bez jebkādas diskriminācijas,

neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticības,

politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās

izcelsmes, piederības kādai nacionālajai minoritāti, mantiskā

stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita stāvokļa.

http://www.echr.coe.int/Documents/Convention_LAV.pdf

80 96.rindkopa: "96. Lastly, the Court

reiterates that the prohibition of discrimination under Article

14 of the Convention duly covers questions related to sexual

orientation and gender identity (see Salgueiro da Silva Mouta v.

Portugal, no. 33290/96, § 28, ECHR 1999‑IX; Alekseyev v. Russia,

nos. 4916/07, 25924/08 and 14599/09, § 108, 21 October 2010; and

P.V. v. Spain, no. 35159/09, § 30, 30 November

2010)."http://hudoc.echr.coe.int/eng#{"fulltext":["identoba"],"documentcollectionid2":["GRANDCHAMBER","CHAMBER"],"itemid":["001-154400"]}

81

https://wcd.coe.int/com.instranet.InstraServlet?command=com.instranet.CmdBlobGet&InstranetImage=2129134&SecMode=1&DocId=1915654&Usage=2

82 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ar ko

nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības

minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu

2001/220/TI

83 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par

standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus

kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu

vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu

statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu

7. pielikums

Eiropas Padomes

līgumu sērija, Nr.210

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm

un vardarbības ģimenē novēršanu un

apkarošanu84

Stambula, 2011.gada 11.maijs

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras

parakstījušas šo konvenciju,

atsaucoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvenciju (ELS Nr.5, 1950) un tās protokoliem, Eiropas Sociālo

hartu (ELS Nr.35, 1961, pārskatīta 1996.gadā, ELS Nr.163),

Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību

(EPLS Nr. 197, 2005) un Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu

aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību

(EPLS Nr.201, 2007);

atsaucoties uz šādiem Ministru komitejas ieteikumiem Eiropas

Padomes dalībvalstīm: Ieteikumu Rec(2002)5 par sieviešu

aizsardzību pret vardarbību, Ieteikumu CM/Rec(2007)17 par dzimumu

līdztiesības standartiem un mehānismiem, Ieteikumu CM/Rec(2010)10

par sieviešu un vīriešu lomu konfliktu novēršanā un atrisināšanā

un miera veidošanā un citiem attiecīgiem ieteikumiem;

ņemot vērā to, ka tiek attīstīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas

prakse, tā nosaka svarīgas vadlīnijas lietās, kas attiecas uz

vardarbību pret sievietēm;

ņemot vērā Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un

politiskajām tiesībām (1966), Starptautisko Paktu par

ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Apvienoto

Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkādas sieviešu

diskriminācijas izskaušanu ("CEDAW", 1979) un

tās fakultatīvo protokolu (1999), kā arī CEDAW komitejas

Vispārējo ieteikumu Nr.19 par vardarbību pret sievietēm,

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām

(1989) un tās fakultatīvos protokolus (2000), un Apvienoto Nāciju

Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām

(2006);

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus

(2002);

atgādinot par starptautiskajiem humanitāro tiesību

pamatprincipiem un it īpaši IV Ženēvas Konvenciju par

civilpersonu aizsardzību karadarbības laikā (1949) un tās I un II

papildprotokolu (1977);

nosodot jebkādu vardarbību pret sievietēm un vardarbību

ģimenē;

atzīstot to, ka galvenais veids, kā novērst vardarbību pret

sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un

de facto īstenošana;

atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par

vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu

sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē

sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība;

atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm, kas ir ar dzimumu

saistīta vardarbība, ir strukturāla, un to, ka vardarbība pret

sievietēm ir viens no izšķirošajiem sociālajiem mehānismiem, ar

kura palīdzību sievietes tiek nostādītas pakārtotā stāvoklī,

salīdzinot ar vīriešiem;

ar dziļām bažām atzīstot to, ka sievietes un meitenes bieži

tiek pakļautas tādiem nopietniem vardarbības veidiem kā

vardarbība ģimenē, seksuāla rakstura aizskārums, izvarošana,

piespiedu laulības, noziegumi, kas izdarīti, aizstāvot tā saukto

"godu", un dzimumorgānu kropļošana, un šāda vardarbība

ir sieviešu un meiteņu cilvēktiesību būtisks pārkāpums un

galvenais šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai;

atzīstot to, ka bruņotu konfliktu laikā joprojām notiek tādi

cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar civiliedzīvotājus, īpaši

sievietes, proti, plaši izplatīta vai sistemātiska izvarošana un

seksuālā vardarbība, un to, ka gan konfliktu laikā, gan pēc tiem

ir iespējama plaša apjoma vardarbība, kas saistīta ar

dzimumu;

atzīstot to, ka sievietes un meitenes, salīdzinot ar

vīriešiem, ir pakļautas lielākam ar dzimumu saistītas vardarbības

riskam;

atzīstot to, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi skar sievietes un

ka arī vīrieši var kļūt par upuriem vardarbībai ģimenē;

atzīstot to, ka bērni ir vardarbības ģimenē upuri, tostarp arī

kā liecinieki vardarbībai ģimenē;

tiecoties izveidot tādu Eiropu, kurā nebūtu vardarbības pret

sievietēm un vardarbības ģimenē,

ir vienojušās par turpmāko.