18. pants
Vispārējie

pienākumi.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai aizsargātu visus vardarbības upurus no

jebkādiem turpmākiem vardarbības aktiem.

Atbilst.

CPL 30.5 nodaļa paredz pagaidu aizsardzību

pret vardarbību, tajā skaitā, par varmākas nošķiršanu no

upura, izlikšanu no dzīvesvietas, aizliegumu kontaktēties

ar cietušo, utt.

Turpmāka rīcība:

- Strādāt pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta (TM).

Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta mērķis ir,

piemērojot preventīvos piespiedu līdzekļus, aizsargāt

apdraudētās personas.

2. Konvencijas dalībvalstis

saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem normatīvos aktus vai

veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka ir

atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību

starp visām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp tiesu

varas iestādēm, prokuroriem, tiesībaizsardzības institūcijām,

vietējām un reģionālām pašvaldībām, kā arī nevalstiskām

organizācijām un citām attiecīgām organizācijām un

subjektiem, aizsargājot un atbalstot vardarbības upurus un

lieciniekus no jebkādas vardarbības, uz kuru attiecas šī

Konvencija, tostarp nosūtot tos pie vispārējo un specializēto

atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kas minēti šīs Konvencijas

20. un

22.pantā.

Atbilst.

Ir ieviesta valsts apmaksāta sociāla rehabilitācija no

vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām

personām.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļa (Sadarbība

valsts pārvaldē) nosaka sadarbības obligātumu.

Valsts policija vardarbības gadījumu mazināšanai

sadarbojas ar valsts, pašvaldību institūcijām un

nevalstiskajām organizācijām (krīžu centri, sociālās

palīdzības dienesti u.c.), kuras ir kompetentas sniegt

palīdzību vardarbības upuriem. Sadarbība notiek

informācijas apmaiņas jomā, mācību semināru organizēšanā,

projektu realizācijā, sociālas kampaņas rīkošanā par

vardarbību pret sievietēm novēršanai.

CPL paredz tiesības Valsts policijai un pašvaldību

policijai - izsaukuma uz mājsaimniecību laikā. Proti, tiek

paredzētas tiesības policijai izsaukuma laikā uz rakstveida

pieteikuma pamata gadījumos, kad pastāv tūlītēji draudi, ka

persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, varētu nodarīt

kaitējumu citas personas, kas patstāvīgi dzīvo šajā

mājoklī, brīvībai vai veselībai, pieņemt lēmumu, kas

uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus, atstāt,

neatgriezties un neuzturēties mājoklī vai neuzturēties

mājokļa tuvumā - uz laiku līdz astoņām dienām no lēmuma

pieņemšanas dienas. Gadījumā, ja persona vēlas -

policija

dokumentus var nosūtīt tiesai - tiesa

attiecīgi lems par pagaidu aizsardzības pret vardarbību

līdzekļu noteikšanu vardarbīgajai personai. Bez tam arī

Bāriņtiesas var būt iesaistītas - proti, ja bērna vecāks

vai aizbildnis objektīvu iemeslu dēļ nav iesniedzis bērna

interesēs tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību, bāriņtiesa bērna interesēs iesniedz šo

pieteikumu tiesai. Ir secināms, ka ir radīts mehānisms, ar

mērķi nodrošināt pēc iespējas efektīvāku iesaistīto

institūciju savstarpēju sadarbību, risinot šādas

situācijas. Tādējādi īstenojot, zināmā mērā vardarbībā

cietušajam atbalsta sniegšanu.

Turpmāka rīcība:

- Darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta (TM);

- Darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM);

- Izstrādāt vadlīnijas sadarbībai, sk. komentāru

par 1.c.pantu.

TM norit darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta, kas paredz veidot koleģiālas institūcijas,

kurās tiks pārstāvēts pašvaldības sociālais dienests,

pašvaldības policija, bāriņtiesa, Valsts probācijas

dienests un Valsts policija, tādējādi nodrošinot sadarbību

visām attiecīgajām institūcijām, kuru darbība ir vērsta uz

vardarbības novēršanu un apkarošanu.

3. Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka

normatīvajiem aktiem un veiktajiem pasākumiem, kas pieņemti

saskaņā ar šo nodaļu:

- pamatā ir dzimumu līdztiesības

principam atbilstoša izpratne par to, kas ir vardarbība pret

sievietēm un vardarbība ģimenē, un ir vērsti uz vardarbības

upuru cilvēktiesībām un drošību;

Atbilst.

Latvijas normatīvie akti ir dzimumneitrāli, tomēr tajos,

kas attiecas uz vardarbības problemātiku, tiek ņemtas vērā

vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē īpatnības,

piemēram, atspoguļojot tās anotācijā.

Turpmāka rīcība:

- Darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta (TM);

- Monitorings, lai izvērtētu, vai dzimumneitrālie

normatīvie akti ļauj efektīvi mazināt vardarbību pret

sievietēm (LM).

Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta mērķis ir

vardarbības novēršana, tajā skaitā arī vardarbības ģimenē,

un sabiedrības aizsardzība, tajā skaitā arī apdraudētās

personas aizsardzība. Likumprojekts arī paredzēs nodrošināt

preventīvo piespiedu līdzekļu piemērotājiem metodisko

vadību, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju likuma

piemērošanā un sniedzot nepieciešamo metodisko

palīdzību.

- pamatā ir saskaņota pieeja,

atbilstoši kurai tiek ņemtas vērā attiecības starp

vardarbības upuriem, vardarbības izdarītājiem, bērniem un to

plašāku sociālo vidi;

Atbilst.

Latvijas normatīvie akti ir dzimumneitrāli, tomēr tajos,

kas attiecas uz vardarbības problemātiku, tiek ņemtas vērā

vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē īpatnības,

piemēram, atspoguļojot tās anotācijā.

Turpmāka rīcība:

- Darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta (TM);

- Monitorings, lai izvērtētu, vai dzimumneitrālie

normatīvie akti ļauj efektīvi mazināt vardarbību pret

sievietēm (LM).

- radīti, lai izvairītos no

sekundāras viktimizācijas;

Atbilst.

Saskaņā ar Cietušo direktīvu, jebkurā saskarsmē ar

cietušo ir jānovērš sekundāra viktimizācija.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie normatīvo aktu grozījumiem, lai

ieviestu Cietušo direktīvu (TM).

Lai ieviestu Cietušo direktīvu, ir izstrādāti grozījumi

KPL, kuros paredzēts, ka cietušā pratināšana notiek, cik

drīz vien iespējams, un cietušā pratināšanu skaits ir pēc

iespējas mazāks, un tās veic tikai tad, ja tās ir

vajadzīgas kriminālprocesa interesēs, savukārt īpaši

aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā, tam

piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību

nesaistītu personu klātbūtnes. Bez tam, paredzēts, ka

cietušā pratināšanu pēc iespējas veiks viena un tā pati

persona. Personas, kas atzīta par cietušo no vardarbības,

ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai

citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga

nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību

pratināšanu veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības

veicējs, taču minēto nosacījumu varēs neievērot, ja tam

piekrīt pats cietušais vai viņa pārstāvis, bet, ja

noziedzīgajā nodarījumā pret tikumību un

dzimumneaizskaramību cietušais un persona, kurai ir

tiesības uz aizstāvību, ir viena dzimuma un, ja to lūdz

cietušais vai viņa pārstāvis, pratināšanu veic pretēja

dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs.

- ir vērsti uz to sieviešu

tiesību un iespēju paplašināšanu un ekonomisko patstāvību,

kuras kļuvušas par vardarbības upuriem;

Atbilst.

Latvijas normatīvie akti ir dzimumneitrāli. Lai

veicinātu sieviešu ekonomisko aktivitāti, tiek īstenoti

vairāki projekti, piemēram, "Dzimumu līdztiesība

ekonomisko lēmumu pieņemšanā - instruments ekonomiskās

konkurētspējas un vienlīdzības veicināšanai". EM

ministrijas pārziņā esošajās atbalsta programmās

uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai mērķa auditorija

ir visi Latvijā esošie uzņēmējdarbības uzsācēji un

uzņēmēji, kas pamatā ir juridiskas personas. NVA nepiedāvā

pasākumus tieši šai mērķagrupai.

Turpmāka rīcība:

- turpināt īstenot pasākumus ekonomiskas

aktivitātes veicināšanai, t.sk. sieviešu ekonomiskajai

aktivitātei (LM, EM);

- izvērtēt iespējas piedāvāt mērķtiecīgākus NVA

pakalpojumus sievietēm, kuras kļuvušas par vardarbības

upuriem (LM).

- attiecīgos gadījumos ļauj

vairākiem aizsardzības un atbalsta pakalpojumu sniedzējiem

atrasties vienās un tajās pašās telpās;

Daļēji atbilst.

Normatīvie akti netraucē veidot īpašus centrus, kuros

atrastos dažādu pakalpojumu sniedzēji (modelis, ko angliski

sauc Family Justice Centres - pieaugušajiem un Childrens

Houses - bērniem), tomēr praksē tādu nav. LM ir sniedzis EK

projekta pieteikumu, kura ietvaros bija plānots iepazīties

ar Family Justice Centres modeli Nīderlandē, tomēr tas

netika atbalstīts.

Turpmāka rīcība:

- piedaloties projektos, izstrādāt un ieviest

Family Justice Centre modeli (LM sadarbībā ar citām

iestādēm).

- ņem vērā viegli ievainojamo

personu, tostarp no vardarbības cietušo bērnu, īpašās

vajadzības, un ir tām pieejami.

Atbilst.

Nepilngadīgie vienmēr uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem

un jau esošais KPL regulējums paredz īpašu attieksmi pret

nepilngadīgu cietušo. KPL paredz speciālu regulējumu

attiecībā uz nepilngadīgo dalību kriminālprocesā. KPL