14. pants
nosaka, ka kriminālprocesam par noziedzīgu

nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi

persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai

citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret

tikumību vai dzimumneaizskaramību, kurā cietušais ir

nepilngadīgs, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir

priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem,

kuros cietušie ir pilngadīgas personas. Kriminālprocesam

pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā

ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem

kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. KPL 104.pants

nosaka obligātu juridiskās palīdzības sniegšanu

nepilngadīgajam cietušajam un nepilngadīgā cietušā

pārstāvim kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas

saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras

nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs,

vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai

dzimumneaizskaramību.

KPL 152. un 153.pants nosaka nepilngadīgā pratināšanas

īpatnības.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas pārņemšanas

(TM).

Ir izstrādāti grozījumi KPL, kas paredz papildināt KPL

ar jaunu 96.¹pantu "Īpaši aizsargājams

cietušais". Pantā tiek uzskaitītas cietušo

kategorijas, kas tiek uzskatītas par īpaši aizsargājamām,

proti:

1) nepilngadīgais;

2) persona, kura garīga rakstura vai cita veselības

traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās

tiesības;

3) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas

vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai

no cilvēku tirdzniecības;

4) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas

saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un

kuru izdarījusi persona, kas ir pirmajā vai otrajā

radniecības pakāpē, laulātais vai bijušais laulātais,

persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis nereģistrētās

laulāto attiecībās vai persona, ar kuru cietušajam ir

kopīga (nedalīta) saimniecība;

5) persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā

iespējams radīti smagi miesas bojājumi vai psihiskas dabas

traucējumi;

6) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas

iespējams veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai

reliģisku motīvu dēļ.

Papildus konkrētajām kategorijām tiek paredzēta arī

"atvērtā" kategorija, lai nodrošinātu iespēju

procesa virzītājam atzīt cietušo par īpaši aizsargājamu arī

tad, ja viņš neietilpst nevienā no uzskaitītajām

kategorijām, bet cietušais noziedzīga nodarījuma rezultātā

iegūtā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nepasargāts no

atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.

Cietušo par īpaši aizsargājamu var atzīt vienlaikus ar

lēmumu par atzīšanu par cietušo, bet to var izdarīt arī

vēlāk.

Sistēma ar konkrētām cietušo kategorijām izvēlēta, lai

maksimāli mazinātu administratīvo slogu, kas tiek uzlikts

procesa virzītājiem, kā arī lai pēc iespējas mazinātu

cietušā noslodzi ar dažādu iestāžu apmeklēšanu vai izziņu

iesniegšanu. Ir paredzēti izņēmuma gadījumi, ja apstākļi,

kas dod personai tiesības iegūt īpaši aizsargājama cietušā

statusu, kļuvuši zināmi pēc lēmuma par atzīšanu par cietušo

pieņemšanas. Šādā situācijā lēmums par īpaši aizsargājama

cietušā statusa noteikšanu tiek pieņemts, tiklīdz šie

apstākļi kļuvuši zināmi.

Kā minēts iepriekš, īpaši aizsargājamam cietušajam tiek

piedāvāti vairāki pasākumi, kurus viņš var izmantot, ja to

vēlas.

- Likumprojekts paredz papildināt KPL 99.pantu ar otro

daļu, nosakot, ka īpaši aizsargājamam cietušajam ir

tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē

notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

- Likumprojekts paredz papildināt KPL ar jaunu

151.¹pantu, nosakot, ka:

1) īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta

atsevišķā, tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto

procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes;

2) cietušā pratināšanu pēc iespējas veic viena un tā

pati persona;

3) personas, kas atzīta par cietušo no vardarbības, ko

nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai

citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga

nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību

pratināšanu veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības

veicējs. Minēto nosacījumu var neievērot, ja tam piekrīt

pats cietušais vai viņa pārstāvis. Ja noziedzīgajā

nodarījumā pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietušais

un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir viena

dzimuma un, ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis,

pratināšanu veic pretēja dzimuma izmeklēšanas darbības

veicējs.

Atkāpe no noteiktā principa tiek pieļauta tikai ar

personas piekrišanu. Ja personai tiek izskaidrota situācija

(piemēram, uz notikuma vietu nevar ierasties tā paša

dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs) un persona piekrīt

atkāpei no principa, tad tas ir pieļaujami. Ja persona tam

nepiekrīt, tad izmeklēšanas darbības veikšanas jēga ir

apšaubāma, jo cietušais nevēlas runāt ar tobrīd pieejamo

izmeklēšanas darbības veicēju.

Likumprojekts paredz grozījumus KPL 450.pantā, lai

noteiktu, ka slēgtā tiesas sēdē iztiesā visas

krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un

dzimumneaizskaramību (ne tikai nepilngadīgo).

Likumprojekts arī paredz KPL 501.pantā ietvert norādi uz

nepilngadīgu cietušo. Tādējādi tiek noteikts, ka

nepilngadīga cietušā konkrētajā kriminālprocesā agrāk

sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja uz šādu

nepieciešamību norāda psihologs. Pašreizējais regulējums

šādu iespēju paredz tikai attiecībā uz cietušo no

vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir

materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai

noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai

dzimumneaizskaramību.

4. Minētie pakalpojumi tiek sniegti neatkarīgi no tā, vai

vardarbības upuri ir gatavi apsūdzības izvirzīšanai vai

liecību sniegšanai pret vardarbības izdarītāju.

Atbilst.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM).

Iepriekšējā komentārā minētais likumprojekts paredz

izslēgt no KPL 7.panta otrās daļas atsauces uz KL 130.pantu

(tīšs viegls miesas bojājums), 159.panta pirmo daļu

(izvarošana) un 160.panta pirmo daļu (seksuāla vardarbība).

Tādējādi tiek paredzēts, ka, lai uzsāktu kriminālprocesu

par šajos KL pantos paredzētajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem, nav obligāti nepieciešams pieteikums no

personas, kurai nodarīts kaitējums.

Vienlaikus, lai nodrošinātu risinājumu gadījumiem, kad

objektīvu apstākļu dēļ nepieciešamos pierādījumus iegūt nav

iespējams, piemēram, arī tajā skaitā, kad cietušais nevēlas

sadarboties ar tiesību aizsardzības iestādēm, ir izstrādāti

grozījumi KPL 377. un 392.pantā. Proti, likumprojekta