19. pants
paredz papildināt KPL 377.pantu ar 11.punktu,

paredzot iespēju izbeigt kriminālprocesu, ja nav izdevies

pierādīt konkrētā aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nav iespējams savākt

papildu pierādījumus. Savukārt, likumprojekta 20.pants

paredz izteikt KPL 392.panta otro daļu jaunā redakcijā,

nosakot, ja noskaidroti šā likuma 377.panta 11.punktā

minētie apstākļi, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora

piekrišanu vai prokurors pieņem lēmumu par kriminālprocesa

vai tā daļas izbeigšanu pret konkrēto aizdomās turēto vai

apsūdzēto. Ja kriminālprocesu izbeidz daļā pret personu,

pirmstiesas procesu turpina.

Grozījumi KPL 7., 377. un 392.pantā nodrošinās cietušās

personas interešu ievērošanu no vienas puses un tiesību

aizsardzības iestāžu intereses no otras puses.

Tā kā konvencijas 35.pantā ir noteikts, ka Konvencijas

dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus

pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par

krimināli sodāmiem tiek atzīti tīši fiziskās vardarbības

akti, kuri vērsti pret citu personu, pievienojoties

konvencijai, ir nepieciešams izteikt atrunu, jo Latvijā ne

visi fiziskas vardarbības akti ir krimināli sodāmi. Saskaņā

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

167.2 pantu maznozīmīga miesas bojājuma tīša

nodarīšana, kas ir miesas bojājums, kas izraisījis

īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis

veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, ir

administratīvi, nevis krimināli sodāms nodarījums.

Turpmāka rīcība:

- Izteikt atrunu saistībā ar 35.pantu;

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM)

2. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai saskaņā ar savos valsts tiesību aktos

paredzētajiem noteikumiem valsts un nevalstiskajām

organizācijām un konsultantiem vardarbības ģimenē jautājumos

nodrošinātu iespēju pēc vardarbības upuru lūguma tiem

palīdzēt un/vai tos atbalstīt izmeklēšanas un tiesvedības

laikā attiecībā uz nodarījumiem, kuri noteikti šajā

Konvencijā.

Daļēji atbilst.

No KPL 104.panta izriet, ka cietušo - pilngadīgu fizisko

personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga fiziskā persona,

kurai nav nodibināta aizgādnība, pamatojoties uz cietušā

pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru,

turklāt cietušais pilnvarojumu var izteikt arī mutvārdos,

ko procesa virzītājs noformē rakstveidā. Cietušo -

nepilngadīgu personu var pārstāvēt māte, tēvs vai

aizbildnis, viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai

māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un

attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies, bērnu

tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis vai tādas

nevalstiskas organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu

tiesību aizsardzības funkciju.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM).

Ieviešot Cietušo direktīvu, ir izstrādāts likumprojekts,

kas paredz papildināt KPL ar 96.1pantu, kura piektajā daļā

ir paredzēts, ka īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības

piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības

personu, ja vien tā nav persona, pret kuru uzsākts

kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai

apsūdzētais.