56. pants

Aizsardzības pasākumi.

1. Konvencijas

dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus

pasākumus, kas vajadzīgi, lai visos izmeklēšanas un

tiesvedības posmos aizsargātu vardarbības upuru tiesības un

intereses, tostarp īpašās vajadzības, kādas tiem ir

liecinieku statusā:

a) nodrošinot to, lai viņi, kā

arī viņu ģimenes locekļi un liecinieki būtu pasargāti no

iebiedēšanas, atriebības un atkārtotas viktimizācijas;

Atbilst.

Saskaņā ar likuma "Par policiju"

12.1panta devīto daļu izdoti Ministru kabineta

25.03.2014. noteikumi Nr.161 "Kārtība, kādā novērš

vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret

vardarbību", uz kā pamata policijas darbinieki (gan

Valsts policijas, gan pašvaldības policijas) ir tiesīgi

pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.

KPL 24.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka personai, kura

tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma

izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzījās veic

likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas

aizsardzībai. KPL 299.pantā ir noteikts, ka speciālā

procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu

personu, kuras liecina vai liecinājušas kriminālprocesā par

smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī

nepilngadīgo, kas liecina KL 161., 162 un 174.pantā

paredzētajiem noziegumiem, un personu, kuru apdraudējums

var ietekmēt minētās personas, dzīvības, veselības un citu

likumisko interešu aizsardzība.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

b) nodrošinot to, ka vardarbības

upuri ir informēti, - vismaz tajos gadījumos, kad vardarbības

upuri un viņu ģimenes locekļi varētu tikt apdraudēti -, ja

vardarbības izdarītājs izbēg vai tiek īslaicīgi vai pavisam

atbrīvots;

Daļēji

atbilst.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM)

Ieviešot Cietušo direktīvu, plānots izdarīt grozījumus

Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ietverot jaunu

112.4pantu "Informācijas nosūtīšana

cietušajam". Tā paredzēta kā KPL korespondējoša norma,

lai precīzi noteiktu kārtību, kā cietušajam informācija

tiek nosūtīta, proti, brīvības atņemšanas iestādes

administrācija nosūta cietušajam informāciju par notiesāto,

kas ir vai tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes

vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa virzītāja

paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību.

Direktīvas ieviešanas termiņš ir 2015.gada

16.novembris.

c) saskaņā ar valsts tiesību

aktu noteikumiem informējot tos par viņu tiesībām un viņu

rīcībā esošajiem pakalpojumiem, un viņu sūdzību izskatīšanas

rezultātiem, apsūdzības uzturēšanu, izmeklēšanas vai

tiesvedības vispārējo virzību un viņu nozīmi tajā, kā arī

viņu lietas iznākumu;

Daļēji atbilst.

Atbilstoši KPL 98.panta otrajai daļai un 110.panta

otrajai daļai cietušajam ir tiesības no procesuālo darbību

izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām,

pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par

tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja

nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus. KPL 345.pantā

ir noteikts, ka personai, kura iesniegusi sūdzību, paziņo

par sūdzības izlemšanu un tālākas pārsūdzības iespēju un

kārtību. KPL 98.panta 1.1daļā ir noteikts, ka

cietušajam kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas

saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību

vai tikumību, ir tiesības pieteikt procesa virzītājam

lūgumu informēt viņu par kriminālprocesa virzību daļā par

to noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam radīts

kaitējums.

KPL 372.panta piektajā daļā ir noteikts, ka informācija

par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta

tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par

izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija

iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot

ārstniecības personas vai iestādi. KPL 373.panta pirmajā

daļā ir noteikts, ka, ja procesuāli pilnvarota amatpersona

konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā

pieņem lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un

par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības

personas vai iestādes. KPL 392.1 panta piektajā

daļā ir noteikts, ka pieņemto lēmumu par kriminālprocesa

vai tā daļas izbeigšanu nekavējoties paziņo personai vai

iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts

kriminālprocess. Lēmuma kopiju par kriminālprocesa

izbeigšanu nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram, bet

cietušajam un personai, kurai bija tiesības uz aizstāvību,

nosūta vai izsniedz lēmuma kopiju par kriminālprocesa

izbeigšanu, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma

saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

KPL 412.panta piektajā daļā ir noteikts, ka cietušajam pēc

viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu

kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā

persona atzīta par cietušo kriminālprocesā vai ar prokurora

piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem.

KPL 476.pantā ir noteikts, ka lēmumu par procesa sadalīšanu

nosūta prokuroram, apsūdzētajam un cietušajam. KPL 99.panta

1.punktā un 8.punktā ir noteikts, ka cietušajam ir tiesības

savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku un

iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu.

KPL 100.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja pirmās

instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu

nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa

virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību

kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību

izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. KPL 100.panta trešajā

daļā ir noteikts, ka cietušajam ir tiesības tiesas

noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas

nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību. KPL 101.panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja apelācijas instances

tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu

nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa

virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam

saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances

tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un

kārtību.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM)

Lai ieviestu Cietušo direktīvas prasības ir izstrādāti

grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt KPL ar normu,

kurā noteikts, ka cietušajam ir šādas tiesības: saņemt

informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts

kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un

šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par

radītā kaitējuma kompensāciju; piedalīties kriminālprocesā,

lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez

atlīdzības izmantojot tulka palīdzību; neliecināt pret sevi

un saviem tuviniekiem; saņemt informāciju par tiesībām

izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī

par izlīguma īstenošanu un tā sekām; uzaicināt advokātu

juridiskās palīdzības sniegšanai; saņemt informāciju par

pasākumiem personas, tās tuvinieku un viņa mantas

aizsardzībai apdraudējuma gadījumā; saņemt informāciju par

procesuālo izdevumu, kas radušies, piedaloties

kriminālprocesā, atlīdzināšanas kārtību; likumā noteiktajos

gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos

nolēmumus un iesniegt sūdzību par kriminālprocesa veikšanai

pilnvarotas amatpersonas rīcību; saņemt kontaktinformāciju

saziņai par konkrēto kriminālprocesu; saņemt informāciju

par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību, kā arī

tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties

rakstveidā izsniedz paziņojumu par cietušā pamattiesībām

un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par šā panta

pirmajā daļā noteiktajām tiesībām. Tāpat ir paredzēts KPL

iekļaut tiesību normu, kurā noteikts, ka, ja cietušais,

kurš neprot valsts valodu un kura pastāvīgā dzīvesvieta ir

ārvalstī, ir pieteicis lūgumu saņemt lēmuma par procesa

izbeigšanu rakstveida tulkojumu vai priekšraksta par sodu,

procesa virzītājs nosūta cietušajam minēto rakstveida

tulkojumu, kā arī plānots KPL iekļaut normu, kurā noteikts,

ka īpaši aizsargājamu cietušo informē arī par tiesībām 10

dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas iesniegt tiesā lūgumu,

lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu,

izmantojot tehniskos līdzekļus.

Lai ieviestu Cietušo direktīvas prasības ir izstrādāti

grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuru paredzēts

papildināt ar normu, kurā noteikts, ka brīvības atņemšanas

iestādes administrācija nosūta cietušajam informāciju par

notiesāto, kas ir vai tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas

iestādes vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa

virzītāja paziņojums par šādas informēšanas

nepieciešamību.

d) atbilstoši valsts tiesību

aktu procesuālajām normām dodot vardarbības upuriem iespēju

tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un tieši vai ar

starpnieku palīdzību darīt zināmus savus uzskatus, vajadzības

un bažas un nodrošinot to, ka tie tiek ņemti vērā;

Atbilst.

KPL 97.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka cietušais -

fiziska persona savas tiesības var īstenot pats vai ar

pārstāvja palīdzību. KPL 98.pantā ir noteikts, ka

cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības arī

iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt

noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām, iesniegt

pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu,

iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā

nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu,

ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma,

likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par

kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību,

likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt

procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā. KPL

99.pantā noteikts, ka pirmās instances tiesā cietušajam ir

tiesības arī izteikt savu viedokli par katru apspriežamo

jautājumu.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

e) sniedzot vardarbības upuriem

piemērotus atbalsta pakalpojumus, lai viņu tiesības un

intereses tiktu pienācīgi aizstāvētas un ņemtas vērā;

Atbilst.

Par juridisko palīdzību - skatīt komentāru pie

konvencijas 57. panta.

No 2015.gada 1.janvāra tiek nodrošināta valsts apmaksāta

rehabilitācija no vardarbības cietušām personām, kuras

ietvaros nepieciešamības gadījumā tiek sniegtas arī jurista

konsultācijas.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM).

TM: Lai ieviestu Cietušo direktīvas prasības, ir

izstrādāti grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt

KPL ar 97.1pantu "Cietušā pamattiesības

kriminālprocesā", kurā noteiktas cietušā tiesības

saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts

kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un

šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par

radītā kaitējuma kompensāciju; piedalīties kriminālprocesā,

lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez

atlīdzības izmantojot tulka palīdzību; neliecināt pret sevi

un saviem tuviniekiem; saņemt informāciju par tiesībām

izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī

par izlīguma īstenošanu un tā sekām; uzaicināt advokātu

juridiskās palīdzības sniegšanai; saņemt informāciju par

pasākumiem personas, tās tuvinieku un viņa mantas

aizsardzībai apdraudējuma gadījumā; saņemt informāciju par

procesuālo izdevumu, kas radušies, piedaloties

kriminālprocesā, atlīdzināšanas kārtību; likumā noteiktajos

gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos

nolēmumus un iesniegt sūdzību par kriminālprocesa veikšanai

pilnvarotas amatpersonas rīcību; saņemt kontaktinformāciju

saziņai par konkrēto kriminālprocesu; saņemt informāciju

par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību. Cita

starpā, lai nodrošinātu cietušā tiesības saņemt informāciju

par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību plānots

izveidot cietušo atbalsta tālruni, kur ikviens, arī upuris,

kurš nav vērsies tiesību aizsardzības iestādē un nav

ieguvis cietušā statusu, var saņemt viņas svarīgu

informāciju un atbalstu.

f) nodrošinot tādu pasākumu

veikšanu, kas aizsargā vardarbības upura konfidencialitāti un

tēlu;

Atbilst.

KPL 97.pantā ir noteikts, ka bez cietušā piekrišanas

nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību

laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem

fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams

noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

Savukārt, no likuma "Par presi un citiem masu

informācijas līdzekļiem" 7.panta otrās daļas izriet,

ka Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez

prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet no šā

likuma 7.panta ceturtās daļas izriet, ka ir aizliegta un

saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu

izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

g) ja iespējams, nodrošinot

iespēju izvairīties no vardarbības upura un vardarbības

izdarītāja saskares tiesas un tiesībaizsardzības institūciju

telpās;

Daļēji atbilst.

KPL 140.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesa

virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot

tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference),

ja to prasa kriminālprocesa intereses.

Saskaņā ar CPL 250.58panta pirmo daļu

pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa

vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas

dalībniekiem.

Savukārt 250.60pants paredz, ka pieteikumu

par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nodrošināšanas

atcelšanu vai aizstāšanu izlemj slēgtā tiesas sēdē,

iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa

pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties

atsevišķā tiesas sēdē. Šo personu neierašanās nav šķērslis

pieteikuma izskatīšanai. Saskaņā ar CPL dalībnieks var lūgt

tiesu nodrošināt personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā,

izmantojot videokonferenci. Tiesa šo lūgumu izvērtē.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM)

Lai izpildītu Cietušo direktīvas prasības, ir izstrādāti

grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt KPL

regulējumu, nosakot, ka īpaši aizsargājamam cietušajam būs

tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē

notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī paredzēts

noteikt, ka īpaši aizsargājama cietušā pratināšana

pirmstiesas procesā tiek veikta atsevišķā, tam piemērotā

telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību

nesaistītu personu klātbūtnes, kā arī, ka procesuālo

darbību veikšanā pēc iespējas izvairās no cietušā un viņa

tuvinieka saskarsmes ar personu, kurai ir tiesības uz

aizstāvību, ja vien šāda saskarsme nav nepieciešama

kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

h) nodrošinot vardarbības upurus

ar neatkarīgiem un kompetentiem tulkiem gadījumos, kad

vardarbības upuri ir puses tiesvedībā vai iesniedz

pierādījumus;

Atbilst.

KPL 97.panta trešajā daļā ir noteikts, ka visās

kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir

tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru

viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka

palīdzību. KPL 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka

amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un

speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja

viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv

apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod

iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

i) saskaņā ar savu valsts

tiesību aktu noteikumiem nodrošinot vardarbības upuriem

iespēju sniegt liecību, neatrodoties tiesas zālē, vai vismaz

tādos apstākļos, kad tiesas zālē neatrodas par vardarbības

izdarītāju uzskatītā persona, šim nolūkam, ja tas iespējams,

izmantojot atbilstošas sakaru tehnoloģijas.

Daļēji atbilst.

KPL 140.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesa

virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot

tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference),

ja to prasa kriminālprocesa intereses.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM)

Lai izpildītu Cietušo direktīvas prasības, ir izstrādāti

grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt KPL

regulējumu, nosakot, ka īpaši aizsargājamam cietušajam būs

tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē

notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus, tādējādi

nodrošinot iespēju vardarbības upuriem sniegt liecību

neatrodoties tiesas zālē, kurā atrodas vardarbības

veicējs.

2. No vardarbības pret sievietēm

un vardarbības ģimenē cietušam bērnam un bērnam, kas bijis

liecinieks šādai vardarbībai, attiecīgos gadījumos tiek

nodrošināti īpaši aizsardzības pasākumi, ņemot vērā bērna

labākās intereses.

Atbilst.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likumam valsts nodrošina sociālās rehabilitācijas

pakalpojumus no vardarbības cietušiem bērniem. Šādus

pakalpojumus ir tiesības saņemt arī bērnam, kurš bijis

liecinieks pret tuvinieku vērstam vardarbības aktam, ja

psihologs vai sociālais darbinieks konstatē, ka bērnam ir

psiholoģiskas traumas pazīmes.

KPL 152.pantā ir noteikts, ka nepilngadīgo pratina

izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas

par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. Ja

izmeklēšanas darbības veicējs nav ieguvis speciālas

zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa

laikā vai ja izmeklēšanas darbības veicējs to uzskata par

nepieciešamu, nepilngadīgo pratina pedagoga vai psihologa

klātbūtnē. Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem

pārstāvjiem, pilngadīgam tuviniekam vai uzticības personai

ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav

persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais,

aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst

nepilngadīgais. Nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu

vecumu, nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un

apzināti nepatiesas liecības došanu. Ja psihologs norāda

procesa virzītājam, ka 14 gadus nesasniegušās personas

psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo

no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais

ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai

noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai

dzimumneaizskaramību, var kaitēt atkārtota tieša

pratināšana, tā izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša

atļauju, bet tiesā - ar tiesas lēmumu. KPL 153.pantā ir

noteikts, ka, ja psihologs uzskata, ka 14 gadus

nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei,

kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi

persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi

atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma

pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, var kaitēt tieša

pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un

psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam

nepiekrīt, tieša pratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas

tiesneša atļauju, bet tiesā - ar tiesas lēmumu. KPL

501.panta 5.punktā ir noteikts, ka jebkuras personas

konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var

nolasīt vai atskaņot tiesā, ja tiesa piekrīt psihologa

norādījumam, ka KL 152.panta ceturtajā daļā minētās

personas nevar tikt nopratinātas tiesas sēdē vai

nopratinātas ar psihologa starpniecību.

Cita starpā KL 152.panta ceturtajā daļā minētās personas

ir tādas personas, kuras nav sasniegušas 14 gadus vai

nepilngadīgie, kas atzīti par cietušiem no vardarbības, ko

nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai

citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga

nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM)

Lai izpildītu Cietušo direktīvas prasības ir izstrādāti

grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts grozīt KPL 501.panta

5.punktu, izsakot to šādā redakcijā: "Jebkuras

personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību

var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja tiesa piekrīt psihologa

norādījuma, ka nepilngadīgais cietušais vai šā likuma

152.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar tikt

nopratinātas tiesas sēdē vai nopratinātas ar psihologa

starpniecību".