3. pants

Definīcijas.

Šajā konvencijā:

a) ar terminu "vardarbība

pret sievietēm" tiek saprasts cilvēktiesību pārkāpums un

sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu

saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt

fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai

ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu

vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda

vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē;

Atbilst.

- Spēkā esošie normatīvie akti nav pretrunā ar

konvencijas definīciju un vardarbības pret sievietēm

gadījumos ļauj piemērot gan aizsardzības, gan

rehabilitācijas pasākumus.

Satversmes 93., 94., 95., 96., 110.panti noteic, ka

"Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Ikvienam

ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Valsts

aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda

cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku

ir aizliegta. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves,

mājokļa un korespondences neaizskaramību. Valsts īpaši

palīdz bērniem, kas cietuši no varmācības."

No KL izriet, ka Latvijā ir dzimumneitrāls

krimināltiesiskais regulējums, līdz ar to netiek izdalīta

atsevišķa pieeja sievietēm kā cietušajam, arī Preventīvo

piespiedu līdzekļu likumprojektā ir paredzēts, ka tā

regulējums būs dzimumneitrāls.

CPL 250.45pants paredz, pie kādiem apstākļiem

var tikt pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību. Tostarp, termins "vardarbība ģimenē"

tiek izprasts, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska,

seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas

notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām

savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai

aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar

aizskarto personu.

KL 48.panta pirmās daļas 15.punktā kā atbildību

pastiprinošs apstāklis ir paredzēts apstāklis, ja

noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai

vardarbības piedraudējumu, vai noziedzīgs nodarījums pret

tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts pret personu, ar

kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā

radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto,

vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs

ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret

personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir

kopīga (nedalīta) saimniecība.

Turpmāka rīcība:

- Nav nepieciešama.

Pagaidām nav identificēta nepieciešamība normatīvajos

aktos paredzēt normas, kas būtu specifiski attiecināmas

tikai uz sievietēm, kā arī veidot specializētus

pakalpojumus kādām noteiktām mērķgrupām, t.sk., tikai

sievietēm. Tomēr nepieciešams turpināt analizēt situāciju,

vērtējot, vai būtu nepieciešamība veidot īpašus

pakalpojumus, ņemot vērā ar dzimumu saistītas vardarbības

specifiku.

b) ar terminu "vardarbība

ģimenē" apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas

vai ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai

mājsaimniecībā, vai starp bijušajiem vai esošajiem

laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības

izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar

vardarbības upuri;

c) ar terminu "sociālais

dzimums" (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas,

uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība

uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem;

d) "ar dzimumu saistīta

vardarbība pret sievietēm" ir vardarbība, kas vērsta

pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība,

kura nesamērīgi skar sievietes;

e) ar terminu "vardarbības

upuris" apzīmē fizisku personu, kas pakļauta

a) un

b) punktā

minētajām darbībām;

Atbilst.

Latvijas normatīvajos aktos netiek lietots vārds

"upuris", bet gan "cietušais", kas

parasti ir saistīts ar procesa virzītāja pieņemto lēmumu

par personas atzīšanu par cietušo. Saskaņā ar KPL 95. un

96.pantu fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu

nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums,

fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums, cietušā statusu

iegūst ar procesa virzītāja lēmumu par personas atzīšanu

par cietušo. Personu, kas nav atzīta par cietušo (nevēlas

to, nav ziņojusi par noziedzīgu nodarījumu u.tml.)

sarunvalodā apzīmē kā upuri. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka

angļu valodā šīs personas apzīmē vienā vārdā

"victim". Tā, Cietušo direktīvas tulkojumā visur

lietots termins "cietušais".

f) termins "sieviete"

attiecas arī uz meitenēm, kas nav sasniegušas 18 gadu

vecumu.

Atbilst.

Uz nepilngadīgajiem, kas cietuši no vardarbības,

attiecas labvēlīgāki procesuālie nosacījumi.

Rehabilitācijas ilgums nepilngadīgām un pilngadīgām

personām ir vienāds. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir

pieejama arī nepilngadīgām personām, ar bāriņtiesas

starpniecību.