4. pants

Pamattiesības, līdztiesība un diskriminācijas

aizliegums.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai veicinātu un aizsargātu ikviena, īpaši

sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan

sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.

Atbilst.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

2. Konvencijas dalībvalstis

nosoda jebkādu sieviešu diskrimināciju un nekavējoties pieņem

normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai

to novērstu, jo īpaši:

- iekļaujot savas valsts

konstitūcijā vai citā atbilstošā tiesību aktā sieviešu un

vīriešu līdztiesības principu un nodrošinot šā principa

faktisku īstenošanu;

Atbilst.

Satversmes VIII nodaļā kā viena no valsts garantētajām

pamattiesībām ir tiesiskā vienlīdzība un diskriminācijas

aizliegums. Satversmes 91.pants nosaka: "Visi cilvēki

Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka

tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas".

Tāpat arī vairākos starptautiskos tiesību aktos (piem.,

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām

tiesībām) noteikts pienākums valstij nodrošināt vienlīdzīgu

tiesību īstenošanu bez jebkādas diskriminācijas.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.panta otrā daļa noteic,

ka, izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi

pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas

likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un

necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai

personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas

ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no

sabiedrības; 2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija

atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un

mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās

pārliecības un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi

notiesātie ir vienlīdzīgi. Turklāt KL un KPL tiesiskais

regulējums ir veidots kā dzimumneitrāls.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

- aizliedzot sieviešu

diskrimināciju, tostarp, ja tas vajadzīgs, izmantojot

sodus;

Atbilst.

Satversme un nozaru 'jumta likumi' (piem., likums

"Par sociālo drošību", Izglītības likums, Sporta

likums, Jaunatnes likums, Zinātniskās darbības likums,

Darba likums, Likums "Par tiesu varu" un virkne

citu) aizliedz atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas

dzimuma.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

204.17pants "Diskriminācijas aizlieguma

pārkāpšana" noteic atbildību par normatīvajos aktos

noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu (proti,

sankcija - uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz

septiņsimt euro).

Savukārt KL 149.1 pantā ir paredzēta

kriminālatbildība par diskrimināciju rasu, nacionālās,

etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita

diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja ar to radīts

būtisks kaitējums.

Sociālie pakalpojumi tiek sniegti, balstoties uz

personas vajadzību un resursu izvērtējumu, nepieļaujot

atšķirīgu attieksmi, tai skaitā atkarībā no personas

dzimuma.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

- atceļot tiesību aktus un

vispārpieņemto praksi, kas diskriminē sievietes.

Atbilst.

Skat. iepriekšējos komentārus.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

3. Konvencijas dalībvalstis

garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it

īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības

pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā,

vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais

dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība,

politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā

izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās,

dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības

stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai

bēgļa statuss vai cits statuss.

Atbilst.

Latvijas Republikas Satversmes 91.pants nosaka:

"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas." Šāds vispārējs, konstitūcijā

nostiprināts diskriminācijas aizliegums garantē to, ka,

īstenojot konvencijas noteikumus, nenotiks nekāda

diskriminācija pēc minētajiem un expressis verbis

nenosauktajiem diskriminācijas pamatiem.

Diskriminācijas aizliegums ir ietverts arī vairākos

Latvijai saistošajos starptautiskajos dokumentos. Piemēram,

ES Pamattiesību hartas 21.pantā ir aizliegta jebkāda veida

diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas

krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko

īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai

jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar

piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija

īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai

dzimumorientācijas dēļ.

Direktīvas 2011/95/ES (2011.gada 13.decembris) par

standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai

bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības

saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt

alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās

aizsardzības saturu preambulas 30.punktā pateikts šādi:

"Vienlīdz nepieciešams ieviest vienotu jēdzienu

attiecībā uz vajāšanas pamatojumu "piederība noteiktai

sociālai grupai". Lai definētu noteiktu sociālu grupu,

būtu pienācīgi jāņem vērā jautājumi, kas izriet no

pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimuma identitāte un seksuālā

orientācija, kas var būt saistītas ar noteiktām

tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ tiek kropļoti

dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai aborts,

ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja

pamatotām bailēm no vajāšanas."

Cietušo direktīvā (2012/29/ES) ir aizliegta jebkāda

diskriminācija, kas balstīta uz tādiem apsvērumiem kā rase,

ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskās

īpašības, valoda, ticība vai pārliecība, politiskie vai

jebkādi citi uzskati, piederība kādai nacionālajai

minoritātei, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums,

dzimums, dzimuma izpausme, dzimumidentitāte,

dzimumorientācija, uzturēšanas statuss un veselība.

Diskriminācijas aizliegums ir ietverts vairākos Latvijas

normatīvajos aktos.

Atbilstoši likumam "Par sociālo drošību"

personas sociālās tiesības, tātad arī tiesības uz

sociālajiem pakalpojumiem, tiek īstenotas bez

diskriminācijas un nepieļaujot atšķirīgu attieksmi atkarībā

no personas rases, etniskās piederības, ādas krāsas,

dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa,

reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās

vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai

citiem apstākļiem. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs, līdz ar

to tas ietver arī aizliegumu ievērot atšķirīgu attieksmi

atkarībā no personas valodas, piederības mazākumtautībai,

dzimuma identitātes, migranta vai bēgļa statusa.

Sociālie pakalpojumi tiek sniegti, balstoties uz

personas vajadzību un resursu izvērtējumu, nepieļaujot

atšķirīgu attieksmi, tai skaitā atkarībā no personas

dzimuma.

Atbilstoši Pacientu tiesību likuma

3.panta otrajai daļai, nodrošinot pacienta tiesības,

aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases,

etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma,

invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās

vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes,

mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Arī

šis uzskaitījums nav izsmeļošs, līdz ar to ietver arī

pārējos pantā minētos pamatus.

KPL 8.pantā ir noteikts, ka KPL nosaka vienotu

procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām

personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un

mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un

nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma,

izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.panta otrā daļa noteic,

ka, izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi

pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas

likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un

necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai

personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas

ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no

sabiedrības; 2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija

atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un

mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās

pārliecības un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi

notiesātie ir vienlīdzīgi.

Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju -

diskriminācijas aizlieguma likums nosaka, ka aizliegta

atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju

dzimuma vai seksuālas orientācijas dēļ saistībā ar viņa

pieeju saimnieciskajai darbībai un piedāvājot un pārdodot

viņam preces vai pakalpojumus. Parādu ārpustiesas atgūšanas

likumā noteikts, ka saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts

izmantot agresīvas saskarsmes formas, tai skaitā izteikt

draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma piederību un

drošību, kā arī seksuālo orientāciju. Elektronisko

plašsaziņas līdzekļu likums, kura 35.panta otrās daļas

7.punkts noteic, ka audio un audiovizuālos komerciālos

paziņojumos nedrīkst kurināt naidu un aicināt diskriminēt

kādu personu vai personu grupu dzimuma vai seksuālas

orientācijas dēļ. Darba likuma 7.panta otrajā daļā

noteikts, ka ... tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas

vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas

rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes,

reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās

vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa,

seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

4. Saskaņā ar šīs Konvencijas

noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie

pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ar dzimumu saistītu

vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības.

Atbilst.

Latvijai saistošās ANO 1979.gada 18.decembra Konvencijas

par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 4.1.pants

nosaka: "Dalībvalstu pagaidu speciālo pasākumu

veikšana, kuru mērķis ir paātrināt vīriešu un sieviešu

faktiskas vienlīdzības sasniegšanu, nav uzskatāma, kā tas

noteikts šajā Konvencija par diskriminējošu, taču tā nekādā

ziņā nedrīkst izraisīt nelīdztiesīgu vai diferencētu

standartu saglabāšanos; šie pasākumi jāatceļ, kad būs

sasniegti mērķi, kas paredz vienādas iespējas un

līdztiesīgu attieksmi." Tādējādi īpaši pagaidu

pasākumi vienlīdzības sasniegšanai ir pieļaujami.

Atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips ietver

nosacījumu, ka vienādos apstākļos tiek ievērota vienāda

attieksme un atšķirīgos apstākļos atšķirīga. Likumā

"Par sociālo drošību" ir skaidrots arī pozitīvās

diskriminācijas princips, kad atšķirīga attieksme ir

pieļaujama, ja tai ir leģitīms mērķis, tā ir samērīga,

t.sk. nav iespējami mazāk ierobežojoši pasākumi, un tā ir

nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā.

Atbilstoši Pacientu tiesību likuma

3.panta trešajai daļai atšķirīga attieksme

pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā ir objektīvi pamatota

ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi

ir samērīgi.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.panta otrā daļa noteic,

ka, izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi

pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas

likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un

necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai

personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas

ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no

sabiedrības;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no

rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā

stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības

un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi notiesātie ir

vienlīdzīgi. No tā paša likuma 18.panta pirmā daļas izriet,

ka brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un

sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Arī no

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 11.panta otrās

daļas izriet, ka arī apcietinātos vīriešus un sievietes, kā

arī nepilngadīgos un pilngadīgos apcietinātos izvieto

atsevišķi.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama