30. pants

Kompensācija.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem ir

tiesības prasīt kompensāciju no vardarbības izdarītājiem par

jebkuru no šajā Konvencijā paredzētajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem.

Atbilst.

KPL 351.panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam ir

tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma

kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas

izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā; pieteikumā

jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas

apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un

fiziskajām ciešanām - tikai jānorāda. Saskaņā ar KPL

350.panta trešo, ceturto un piekto daļu, ja cietušais

uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais

kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu CPL

noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā

kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Nolēmums

kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu

izspriešanā.

Tāpat personai, kura cietusi no vardarbības, ir tiesības

celt prasību CPL noteiktajā kārtībā. Civillikuma 1635.pants

nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par

sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums

(arī morāls kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt

apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

2. Valsts piešķir atbilstošu

kompensāciju visiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi

vai radīti veselības traucējumi, tādā apmērā, ko nesedz

kaitējuma atlīdzība, kura saņemta no citiem avotiem,

piemēram, no vardarbības izdarītāja, apdrošinātāja vai valsts

finansētiem medicīniskās un sociālās palīdzības dienestiem.

Minētais neliedz Konvencijas dalībvalstīm regresa kārtībā

prasīt samaksāto kompensāciju no vardarbības izdarītāja ar

nosacījumu, ka tiek pienācīgi ievērota vardarbības upura

drošība.

Atbilst.

Nacionālais regulējums, kas nosaka valsts kompensācijas

un kaitējuma kompensācijas saņemšanu ir atbilstošs

konvencijas 30.panta 2.punkta prasībām. Saskaņā ar likumu

"Par valsts kompensāciju cietušajiem" cietušajiem

tiek piešķirta un izmaksāta valsts kompensācija tikai šajā

likumā noteiktajā apmērā, proti, tā nav uzskatāma par

atbilstošu kompensāciju tādā apmērā, ko nesedz kaitējuma

atlīdzība, kura saņemta no citiem avotiem.

Likums "Par valsts kompensāciju cietušajiem"

reglamentē kārtību, kādā Juridiskās palīdzības

administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajam, un

valsts kompensācijas apmēru.

Tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam:

1. cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī

tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa

līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar KL nav

saucams pie kriminālatbildības;

2. ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies

personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts

kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav

saņēmis, valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai,

kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā;

3. tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša

noziedzīga nodarījuma rezultātā:

a. iestājusies personas nāve;

b. cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas

bojājumi;

c. aizskarta cietušā tikumība vai

dzimumneaizskaramība

d. cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;

e. cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B

vai C hepatītu.

Valsts kompensācijas apmērs:

1. Vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās

valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas

Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas.

Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot

vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts

brīdī, kad persona atzīta par cietušo;

2. Kompensācija tiek izmaksāta:

a. 100 procentu apmērā, ja iestājusies personas

nāve;

b. 70 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi

miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā

izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta

nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai

cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;

c. 50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja

smaguma miesas bojājumi vai aizskarta cietušā tikumība vai

dzimumneaizskaramība, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos

gadījumus, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta

vīrusu, B vai C hepatītu;

d. personai, kura atzīta par cietušo noziedzīgā

nodarījumā, kas kvalificēts pēc KL 120., 121., 122., 127.,

128. vai 129.panta, valsts kompensācija tiek izmaksāta 50

procentu apmērā no likuma "Par valsts kompensāciju

cietušajiem" 7.panta otrajā daļā noteiktā valsts

kompensācijas apmēra.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

3. Pasākumi, kas veikti

atbilstoši otrajai daļai, nodrošina to, ka kompensācija tiek

piešķirta saprātīgā termiņā.

Daļēji atbilst

Saskaņā ar likuma "Par valsts kompensāciju

cietušajiem" 9.pantu valsts kompensācijas pieprasījumu

Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz gada laikā

pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir

uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to

darīt, savukārt atbilstoši šā paša likuma 10.pantam

Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc

valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu

par valsts kompensācijas izmaksāšanu, valsts kompensāciju

izmaksā vienā maksājumā un to izmaksā mēneša laikā pēc

dienas, kad pieņemts lēmums par valsts kompensācijas

izmaksāšanu.

Turpmāka rīcība:

- monitorēt situāciju un veikt pasākumus, lai

novērstu šķēršļus, kuru dēļ cietušais nevar saņemt

kompensāciju (TM).

TM: Šobrīd veidojas situācija, ka, pirmkārt, ja

tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju notiesātais

labprātīgi nemaksā, tiek piemērotas CPL tiesību normas par

izpildu darbībām. Minētā sistēma šobrīd cietušajam nav

labvēlīga un negarantē kompensācijas saņemšanu. Otrkārt,

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/42/ES par

nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un

konfiskāciju Eiropas Savienībā un Eiropas Padomes

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

pasākumu ekspertu komitejas (MONEYVAL) rekomendācijas

uzliek valstīm par pienākumu izvērtēt noziedzīgi iegūto

līdzekļu fonda izveidi, tāpēc, ievērojot minētās direktīvas

prasības un Moneyval Komitejas rekomendācijas, ir plānots,

ka līdzekļus, kas iegūti noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskācijas rezultātā, izmantot arī cietušo aizsardzībai,

piemēram, cietušo ārstēšanās izdevumiem, un citiem

sociāliem mērķiem, piemēram, vardarbībā cietušo personu

rehabilitācijai.