44. pants

Jurisdikcija.

1. Ikviena

Konvencijas dalībvalsts pieņem normatīvos aktus vai veic

citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu savu

jurisdikciju attiecībā uz visiem šajā Konvencijā noteiktajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šie noziedzīgie nodarījumi

izdarīti:

a) tās teritorijā vai;

Atbilst.

KL 2.pantā ir noteikts, ka persona, kas izdarījusi

noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, atbild saskaņā

ar KL.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

b) uz kuģa, kura karoga valsts

tā ir, vai;

Atbilst.

KL 3.pantā ir noteikts, ka persona, kas noziedzīgu

nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas,

atrodoties uz jūras vai upju kuģa vai cita peldoša

līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un

ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos

nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar

KL.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

c) uz gaisa kuģa, kas reģistrēts

saskaņā ar tās tiesību aktiem, vai;

Atbilst.

KL 3.pantā ir noteikts, ka persona, kas noziedzīgu

nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas,

atrodoties uz gaisakuģa, ja šis līdzeklis reģistrēts

Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos

starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie

atbildības saskaņā ar KL.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

d) tad, ja to izdarījis tās

pilsonis, vai;

Atbilst.

KL 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijas

pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās

uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts

teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu

nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā

atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības

Latvijas teritorijā saskaņā ar KL.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

e) tad, ja to izdarījusi

persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

Atbilst.

KL 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijas

pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās

uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts

teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu

nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā

atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības

Latvijas teritorijā saskaņā ar KL.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

2. Konvencijas dalībvalstis

cenšas pieņemt normatīvos aktus vai veikt citus pasākumus,

kas vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz

jebkuru šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja

šis noziedzīgais nodarījums izdarīts pret kādu šīs

Konvencijas dalībvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā

dzīvesvieta ir Konvencijas dalībvalsts teritorijā.

Atbilst.

KL 4.panta ceturtajā daļā ir noteikta universālā

jurisdikcija, kas nosaka, ka ārzemnieki, kuriem nav

pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri

izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā

vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no

nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie

atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai

saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos,

ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības

vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā. Ņemot vērā, ka

minētā konvencija neuzliek par pienākumu noteikt universālo

jurisdikciju uz nodarījumiem, kas minēti konvencijā,

konvencija nekalpos par pamatu universālās jurisdikcijas

noteikšanai.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

3. Lai veiktu kriminālvajāšanu

par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas

36.,

37.,

38. un

39.pantā,

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic

citus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka

Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija nav atkarīga no tā, vai

šie nodarījumi atzīti par krimināli sodāmiem teritorijā, kurā

tie izdarīti.

Atbilst.

KL 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijas

pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās

uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts

teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu

nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā

atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības

Latvijas teritorijā saskaņā ar KL.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

4.Lai veiktu kriminālvajāšanu

par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas

36.,

37.,

38. un

39.pantā,

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic

citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka

Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija attiecībā uz pirmās

daļas d) un e)

punktu nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālvajāšanu

var veikt tikai tad, ja saņemts vardarbības upura ziņojums

vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas valsts sniegusi

informāciju.

Daļēji

atbilst.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM)

Ieviešot Cietušo direktīvu, ir izstrādāts likumprojekts

grozījumiem KPL likumā. Likumprojekts paredz izslēgt no KPL

7.panta otrās daļas atsauces uz KL 130.pantu (tīšs viegls

miesas bojājums), 159.panta pirmo daļu (izvarošana) un

160.panta pirmo daļu (seksuāla vardarbība). Tādējādi tiek

paredzēts, ka, lai uzsāktu kriminālprocesu par šajos KL

pantos paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nav

obligāti nepieciešams pieteikums no personas, kurai

nodarīts kaitējums.

Vienlaikus, lai nodrošinātu risinājumu gadījumiem, kad

objektīvu apstākļu dēļ nepieciešamos pierādījumus iegūt nav

iespējams, piemēram, arī tajā skaitā, kad cietušais nevēlas

sadarboties ar tiesību aizsardzības iestādēm, ir izstrādāti

grozījumi KPL 377. un 392.pantā. Proti, likumprojekta