45. pants
Sods un

pasākumi.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par šajā Konvencijā

noteiktajiem nodarījumiem, ņemot vērā to smagumu, tiek

piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs sods. Šāds sods

attiecīgos gadījumos var būt brīvības atņemšana, kas var būt

pamats izdošanai.

Atbilst.

Atbilstoši KL 7.pantam noziedzīgus nodarījumus iedala

kriminālpārkāpumos, mazāk smagos noziegumos, smagos

noziegumos un sevišķi smagos noziegumos. Atbilstoši KL

7.pantam šajā konvencijā minētie nodarījumi ir

kvalificējami šādi: sevišķi smagi noziegumi (tīšs smags

miesas bojājums - 125.panta otrā un trešā daļa, aborta

neatļauta izdarīšana - 135.panta ceturtā daļa, cilvēku

tirdzniecība - 154.1panta otrā un trešā daļa,

izvarošana - 159.pants, seksuāla vardarbība - 160.panta

otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa, personas

iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana -

164.panta ceturtā daļa, pornogrāfiska priekšnesuma

demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un

pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu

pārkāpšana - 166.panta ceturtā daļa), par kuriem KL ir

paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par

astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums; smagi noziegumi

(tīšs smags miesas bojājums - 125.panta pirmā daļa, tīšs

vidēja smaguma miesas bojājums - 126.panta otrā daļa,

cilvēku tirdzniecība - 154.1panta pirmā daļa,

seksuāla vardarbība - 160.panta pirmā daļa, pavešana

netiklībā - 162.panta otrā daļa, personas iesaistīšana

prostitūcijā - 164.panta otrā un trešā daļa, pornogrāfiska

priekšnesuma demonstrēšana, intīma rakstura izklaides

ierobežošanas un pornogrāfiska materiāla aprites noteikumu

pārkāpšana - 166.panta trešā daļa), par kuriem KL ir

paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim

gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem; mazāk smagi

noziegumi (tīšs vidēja smaguma miesas bojājums - 126.panta

pirmā daļa, tīšs viegls miesas bojājums - 130.pants,

diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana -

149.1pants, pavešana netiklībā - 162.panta pirmā

daļa, pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās -

162.1pants), par kuriem KL ir paredzēta brīvības

atņemšana uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, bet ne

ilgāks par trim gadiem; kriminālpārkāpumi (draudi izdarīt

slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu - 132.pants),

par kuriem KL ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no

piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

Patlaban Saeimā tiek skatīts likumprojekts

"Grozījumi Krimināllikumā", kas paredz palielināt

sodus vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un

dzimumneaizskaramību.

Savukārt, KPL 682.panta pirmās daļas 1.punktā ir

noteikts, ka personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats

uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas tiek turēta

aizdomās vai ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kurš sodāms pēc KL un par kuru paredzēta

brīvības atņemšana, kuras maksimālā robeža nav mazāka par

vienu gadu, ja starptautisks līgums neparedz citu

termiņu.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

2. Konvencijas dalībvalstis

attiecībā uz vardarbības izdarītāju var veikt arī citus

pasākumus, piemēram:

- uzraudzīt vai kontrolēt

notiesātās personas;

Atbilst.

KL 61.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka nosacīti

pirms termiņa atbrīvotais neizciestās soda daļas laikā

pilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos

un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus. Ja

nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla

nepilda minētos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz Valsts

probācijas dienesta iesniegumu, var pieņemt lēmumu par

neizciestās soda daļas izpildīšanu. Savukārt, atbilstoši KL

61.panta sestajai daļai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu

no soda nepiemēro, ja tas piespriests pilngadīgai personai

par sevišķi smagu noziegumu kas izdarīts pret personu, kura

nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, un ir saistīts ar

seksuālu vardarbību.

Ar 2011.gada 8.jūlija likumu "Grozījumi

Krimināllikumā" (stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī)

tika ieviests jauns papildsoda veids - probācijas

uzraudzība. Atbilstoši KL 45.1panta pirmajai

daļai probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež

tiesa vai priekšrakstā par sodu nosaka prokurors kā

piespiedu līdzekli, lai nodrošinātu notiesātās personas vai

personas, kurai papildsods noteikts ar prokurora

priekšrakstu par sodu, uzvedības uzraudzību, sekmētu šīs

personas resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas novēršanu. Probācijas uzraudzības laikā

notiesātais vai persona, kurai papildsods noteikts ar

prokurora priekšrakstu par sodu, pilda Valsts probācijas

dienesta noteiktos pienākumus. KL ir paredzēts, ka minēto

papildsodu piemēro par tādu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu, kas paredzēti 126.pantā (tīšs vidēja smaguma

miesas bojājums), 154.1pantā (cilvēku

tirdzniecība), 159.pantā (izvarošana), 160.pantā (seksuāla

vardarbība), 161.pantā (seksuāla rakstura darbības ar

personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu),

162.pantā (pavešana netiklībā), 162.1pantā

(pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās), 164.pantā

(personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas

izmantošana), 166.pantā (pornogrāfiska priekšnesuma

demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un

pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu

pārkāpšana).

No 2015.gada 1.jūlija Latvijā tika ieviesta nosacīta

pirmstermiņa atbrīvošana no soda izciešanas ar

elektroniskās uzraudzības noteikšanu, ko paredz 2014.gada

2.oktobrī Saeimā pieņemtie likumi "Grozījumi Valsts

probācijas dienesta likumā" un "Grozījumi

Latvijas Sodu izpildes kodeksā", 2014.gada 16.oktobrī

pieņemtie likumi "Grozījumi Krimināllikumā" un

"Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kā arī

2015.gada 15.janvārī pieņemtie likumi "Grozījumi

Latvijas Sodu izpildes kodeksā", "Grozījumi

Valsts probācijas dienesta likumā", "Grozījumi

Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa

likumā". Minētie grozījumi paredz ieviest elektronisko

uzraudzību kā intensīvas kontroles pasākumu nosacītas

pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas piemērošanas

gadījumā, ar nosacījumu, ka šādu nosacītu pirmstermiņa

atbrīvošanu no soda izciešanas var piemērot ātrāk nekā

šobrīd. Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles

pasākumi, ko noteiks tiesa ar mērķi ierobežot notiesātā

brīvu pārvietošanos. Elektroniskās uzraudzības īstenošanai

notiesātā ķermenim piestiprinās elektronisku ierīci, kas

ļaus kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā.

Elektronisko uzraudzību noteiks uz laiku no viena līdz

divpadsmit mēnešiem.

Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa

138.3panta pirmajai daļai probācijas uzraudzības

izpilde notiek saskaņā ar Valsts probācijas dienesta

amatpersonas sagatavoto probācijas uzraudzības plānu, kura

sagatavošanā iesaista notiesāto personu. Ar probācijas

uzraudzību notiesātajam ir vispārīgie pienākumi, kas

jāievēro katram ar probācijas uzraudzību notiesātajam

(piemēram, informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu

par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī

nekavējoties paziņot par tā maiņu), un pienākumi, kas

katram ar probācijas uzraudzību notiesātajam tiek noteikti

individuāli (piemēram, aizliegums atstāt dzīvesvietu

noteiktā diennakts laikā vai aizliegums sazināties ar

noteiktiem cilvēkiem).

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

- pārtraukt vai atņemt vecākam

aizgādības tiesības, ja citādi nav iespējams garantēt bērna

labākās intereses, tostarp, iespējams, vardarbības upura

drošību.

Atbilst.

Civillikums paredz aizgādnības tiesību atņemšanu vai

pārtraukšanu (ar iespēju atjaunot). Civillikuma 200.pants

paredz, ka vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja: viņa

vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir

apdraudēta bērna veselība vai dzīvība; vecāks ļaunprātīgi

izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un

uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai

tikumisko attīstību. Savukārt, Civillikuma 203.pants

nosaka, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja

bāriņtiesa atzīst, ka: ir faktiski šķēršļi, kas liedz

vecākam iespēju aprūpēt bērnu; bērns atrodas veselībai vai

dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku

apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); vecāks ļaunprātīgi

izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un

uzraudzību; vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai,

izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu

tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; vai ir konstatēta

vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par

vecāka vardarbību pret bērnu. No Civillikuma 199.panta

izriet, ka aizgādnības tiesības var tikt atņemtas ar tiesas

spriedumu (un atjaunotas arī ar tiesas spriedumu). Atņemot

aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra

vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot

otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma

vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa

uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.

Savukārt, Civillikuma 203.pants paredz, kad, iestājoties

zināmiem nosacījumiem bāriņtiesa var atzīt par nepieciešamu

pārtraukt aizgādības tiesības vecākam. Pārtrauktās

aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst,

ka nepastāv vairs Civillikuma 203.pantā minētie apstākļi.

Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav

iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības

celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot

gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka

neatkarīgu apstākļu dēļ.

Atbilstoši CPL 244.9 panta piektajai daļai,

izskatot lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes

tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā visus

gadījumus, kad tā persona, kas vēlas izlietot aizgādības

vai saskarsmes tiesības, lietojusi vardarbību pret bērnu

vai bērna vecāku. Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības

tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā tās

noteiktās saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības

pārkāpumus (grozījumi CPL stājušies spēkā 2015.gada

3.decembrī).

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama