57. pants
Juridiskā

palīdzība.

Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar savu valsts tiesību

aktu noteikumiem nodrošina tiesības uz juridisko atbalstu

un bezmaksas juridisko palīdzību vardarbības upuriem.

Atbilst.

KPL 108.panta pirmā daļa nosaka, ka cietušais vai viņa

pārstāvis savu tiesību īstenošanas nodrošināšanai var

uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties

visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā

līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji

izmantot viņa tiesības. Personu par cietušo atzīst

izmeklētājs, prokurors vai izmeklēšanas grupas dalībnieks

ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

Juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgajam

cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim ir obligāta

kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar

vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais

cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par

noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai

dzimumneaizskaramību.

Ja nepilngadīgais cietušais vai viņa pārstāvis nav

noslēdzis vienošanos ar advokātu par juridiskās palīdzības

sniegšanu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā

juridiskās palīdzības sniedzēja uzaicināšanu. Tāpat ne vien

minētajos gadījumos, bet arī citos noziedzīgos nodarījumos,

ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā

tiesību un interešu aizsardzība vai cietušā pārstāvis

iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu

par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja

uzaicināšanu. Savukārt attiecībā uz pilngadīgām personām,

norādām, ka saskaņā ar KPL 104.pantu izņēmuma gadījumā, ja

citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un

interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs

pieņem lēmumu par cietušā - pilngadīgas trūcīgas vai

maznodrošinātas personas pārstāvja - advokāta

uzaicināšanu.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

likuma 17.pantu persona, kurai saskaņā ar likumu ir

tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību krimināllietā, var

pieprasīt juridisko palīdzību līdz galīgā tiesas nolēmuma

spēkā stāšanās brīdim. No minētā likuma 18. panta izriet,

ka krimināllietās valsts nodrošina:

1. procesuālo dokumentu sastādīšanu

kriminālprocesā;

2. aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta

otrās daļas 2.punkts paredz, ka juridisko palīdzību var

saņemt personas, ja tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un

materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību

aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu

no personas neatkarīgu apstākļu dēļ - nav tikai stihijas

utt.) vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā -

īpašā situācija. Vēršam uzmanību, ka pie šī nosacījuma

Juridiskās palīdzības administrācija vērtē apstākļus, kas

radīja šo situāciju, nevis pieprasa trūcīgas vai

maznodrošinātas personas izziņas. Arī tiesas nolēmumos ir

norādīts, ka šis formulējums ļauj praksē piepildīt īpašās

situācijas definīciju, vērtējot konkrēto tiesisko

situāciju, līdz ar to no likuma viedokļa nebūtu pareizi

izdalīt tikai atsevišķu vienu personu grupu. Praksē

vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad Juridiskās palīdzības

administrācija ir piešķīrusi juridisko palīdzību, kad

sieviete ir krīzes centrā sakarā ar šādu izveidojušos

situāciju ģimenē vai persona nav krīzes centrā, bet ir

izveidojusies situācija - vardarbība ģimenē, kādēļ ir

nepieciešams piemērot CPL paredzētos aizsardzības

pasākumus. Juridiskās palīdzības administrācijai nav

likumiska pamata atteikt piešķirt juridisko palīdzību.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama