60. pants
Patvēruma

pieteikumi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ar dzimumu saistīta

vardarbība pret sievietēm var tikt atzīta par vajāšanu

1951.gada

Konvencijas par bēgļa statusu 1.panta A punkta 2)

apakšpunkta izpratnē un par būtisku kaitējumu, kas ir

pamats papildu aizsardzībai.

Atbilst.

Patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūru un termiņus,

atbildīgo valsts iestāžu kompetenci, kā arī bēgļa un

alternatīvā statusa (papildus aizsardzības) piešķiršanas

kritēriji ir noteikti Patvēruma likumā. Patvēruma likumā

noteiktie patvēruma piešķiršanas kritēriji atbilst

1951.gada Konvencijā par bēgļa statusu noteiktajam.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

2. Konvencijas dalībvalstis

nodrošina to, ka, interpretējot ikvienu Konvencijā minēto

pamatu, tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un ka

tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv bažas par vajāšanu viena

vai vairāku pamatu dēļ, pieteikuma iesniedzējam piešķir bēgļa

statusu saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību

aktiem.

Atbilst.

Patvēruma likuma 20.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka

uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts

valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas

sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie

noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem,

atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un

nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas

valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks,

kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas

valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā

atgriezties un uz kuru neattiecas likuma 27.pantā noteiktie

ierobežojumi, kas liedz noteikt bēgļu statusu, un, ja ir

konstatējama saikne starp veiktajām darbībām un vajāšanas

jēdzienu likuma 21.panta izpratnē. 23.panta pirmā daļa

nosaka, ka uz alternatīvo statusu (papildus aizsardzība)

var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai

bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā

ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā

likuma 28.panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš

pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts

smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas

pieņemt minētās valsts aizsardzību. Atbilstoši Patvēruma

likuma 24.pantam smags kaitējums ir: nāves soda

piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde; patvēruma

meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša

attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša

sodīšana; smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja

dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ

starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

3. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai izveidotu dzimumu līdztiesības principam

atbilstošas reģistrācijas procedūras un atbalsta pakalpojumus

patvēruma meklētājiem, kā arī dzimumu līdztiesības vadlīnijas

un dzimumu līdztiesības principam atbilstošas patvēruma

piešķiršanas procedūras, tostarp attiecībā uz bēgļa statusa

konstatēšanu un pieteikumiem starptautiskas aizsardzības

nodrošināšanai.

Atbilst.

Patvēruma likuma 10. un 16.pants nosaka vispārēju

kārtību, kādā iesniedzami un izskatāmi patvēruma meklētāju

iesniegumi. Likuma 16.panta otrā daļa nosaka, ka katra

patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli, cita

starpā vērtējot iesniedzēja individuālo stāvokli un

personīgos apstākļus.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama