61. pants

Neizraidīšana.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai ievērotu neizraidīšanas principu saskaņā ar

spēkā esošajām saistībām, kuras noteiktas starptautisko

tiesību aktos.

Atbilst.

Imigrācijas likuma 47.pants un Patvēruma likuma 3.pants

nosaka aizliegumu izraidīt ārzemnieku, ja tas ir pretrunā

ar starptautiskajām saistībām, izņemot, ja ir pamats

uzskatīt, ka patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai

piešķirts alternatīvais statuss, rada draudus valsts

drošībai vai patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai

piešķirts alternatīvais statuss, ar likumīgā spēkā stājušos

tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda nozieguma

izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem

atzīstams par sevišķi smagu noziegumu un rada draudus

Latvijas sabiedrībai.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama

2. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka upuri, kuri cietuši no

vardarbības pret sievietēm un kuriem vajadzīga aizsardzība,

neatkarīgi no viņu statusa vai uzturēšanās nekādos apstākļos

netiek izraidīti uz valsti, kur būtu apdraudēta viņu dzīvība

vai kur viņi varētu tikt spīdzināti vai pret viņiem izturētos

necilvēcīgi vai pazemojoši, vai viņi varētu tikt sodīti.

Atbilst.

Imigrācijas likuma 47.pants un Patvēruma likuma 3.pants

nosaka aizliegumu izraidīt ārzemnieku, ja tas ir pretrunā

ar starptautiskajām saistībām, izņemot, ja ir pamats

uzskatīt, ka patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai

piešķirts alternatīvais statuss, rada draudus valsts

drošībai vai patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai

piešķirts alternatīvais statuss, ar likumīgā spēkā stājušos

tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda nozieguma

izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem

atzīstams par sevišķi smagu noziegumu un rada draudus

Latvijas sabiedrībai.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama