21. pants

Personu

aizsardzība un pienākuma sniegt palīdzību ierobežojumi

1. Nekas šajā Konvencijā neietekmē tiesības un aizsardzību, ko

personai nodrošina Saņēmēja Valsts saskaņā ar tās normatīvajiem

aktiem vai administratīvo praksi.

2. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, izņemot

14.pantā noteikto, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliek

Saņēmējai Valstij pienākumu:

a) veikt pasākumus, kas neatbilst tās normatīvajiem aktiem vai

administratīvajai praksei vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem

aktiem vai administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību

(ordre public);

c) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar tās

normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi vai Pieprasītājas

Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre

public);

e) sniegt administratīvo palīdzību, ja un ciktāl tiek

uzskatīts, ka šādu nodokļu uzlikšana Pieprasītājā Valstī ir

pretrunā ar vispārpieņemtiem nodokļu uzlikšanas pamatprincipiem

vai konvencijas par nodokļu dubulto uzlikšanu noteikumiem vai

jebkuras citas konvencijas noteikumiem, ko Saņēmēja Valsts ir

noslēgusi ar Pieprasītāju Valsti;

f) sniegt administratīvo palīdzību, lai administrētu vai

piemērotu Pieprasītājas Valsts nodokļu normatīvo aktu normu, vai

citu ar to saistītu prasību, kas diskriminē Saņēmējas Valsts

valsts piederīgo salīdzinot ar Pieprasītājas Valsts valsts

piederīgo, kas atrodas tādos pašos apstākļos;

g) sniegt administratīvo palīdzību, ja Pieprasītāja Valsts nav

izmantojusi visus iespējami pieejamos pasākumus, atbilstoši tās

normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei, izņemot ja

šādu pasākumu veikšana radītu nesamērīgas grūtības;

h) sniegt palīdzību piedziņas gadījumos, kad šīs valsts

administratīvais slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko

gūst Pieprasītāja Valsts.

3. Ja saskaņā ar šo Konvenciju Pieprasītāja Valsts pieprasa

informāciju, tad Saņēmēja Valsts izmanto savus informācijas

iegūšanas līdzekļus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat ja

Saņēmējai Valstij šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu

uzlikšanas vajadzībām. Konvencijā noteiktie ierobežojumi attiecas

uz iepriekšējā teikumā minēto, bet nekādā gadījumā šos

ierobežojumus, jo īpaši 1. un 2.punktā noteiktos, nedrīkst

izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmējai Valstij ļauj atteikties

sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai minētā informācija nav

nepieciešama tās pašas nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

4. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, jo īpaši 1.un

2.punkta noteikumus, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie

Saņēmēja Valstij ļautu attiekties sniegt informāciju vienīgi

tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu

institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas kā

pilnvarnieks vai starpnieks, vai tādēļ, ka tā attiecas uz īpašuma

tiesībām personā.