22. pants

Slepenība

1. Visa informācija, ko saskaņā ar šo Konvenciju saņem Puse,

tiek uzskatīta par tikpat slepenu un aizsargājamu, kā

informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Puses nacionālajiem

normatīvajiem aktiem un, tiktāl cik tas nepieciešams, lai

nodrošinātu nepieciešamo personas datu aizsardzības līmeni,

saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kādus var norādīt Puse, kas

sniedz informāciju, kuri ir noteikti tās nacionālajos

normatīvajos aktos.

2. Jebkurā gadījumā šāda informācija var tikt izpausta tikai

tām personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un

administratīvajām vai uzraugošajām iestādēm), kas ir iesaistītas

šīs Puses nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā vai piedziņā, likuma

izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā. Tikai

iepriekš minētās personas vai institūcijas drīkst izmantot šo

informāciju vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās, neatkarīgi no

pirmajā daļā noteiktā, drīkst to izpaust atklātās tiesas sēdēs

vai tiesas nolēmumos, kas attiecas uz šādiem nodokļiem.

3. Ja Puse ir veikusi atrunu atbilstoši 30.panta 1.punkta a.

apakšpunktā noteiktajam, tad cita Puse, kas saņem informāciju no

šīs Puses to neizmanto attiecībā uz atrunas kategorijā

iekļautajiem nodokļiem. Līdzīgi, Puse, kas izdarījusi šādu atrunu

nedrīkst izmantot saskaņā ar Konvenciju saņemto informāciju

attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem.

4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3.punkta nosacījumiem, informācija,

ko Puse ir saņēmusi, var tikt izmantota citiem mērķiem, ja

informācijas izmantošana citiem mērķiem atbilst Puses, kas sniedz

informāciju, normatīvajiem aktiem un šīs Puses kompetentā iestāde

ir devusi atļauju to tādā veidā izmantot. Informācija, ko viena

Puse sniedz otrai Pusei, var tik pārsūtīta kādai citai Pusei, ja

pirmās minētās Puse kompetentā iestāde iepriekš ir devusi šādu

atļauju.