7. pants

Spontānā

informācijas apmaiņa

1. Puse bez iepriekšēja pieprasījuma sniedz otrai Pusei

informāciju, kas tai ir kļuvusi zināma, sekojošos gadījumos:

a) pirmajai minētajai Pusei ir pamats uzskatīt, ka otrai Pusei

var rasties nodokļu zaudējumi;

b) ar nodokli apliekamā persona piemēro nodokļu atvieglojumus

vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas pirmajā minētajā Pusē, kas

var radīt nodokļu vai nodokļu saistības palielinājumu otrā

Pusē;

c) komercdarījumi starp vienas un otras Puses ar nodokli

apliekamām personām tiek veikti izmantojot vienu vai vairākas

valstis, tādējādi samazinot maksājamo nodokli vienā vai otrā, vai

abās Pusēs.

d) pusei ir pamats uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu

rasties no mākslīgas peļņas pārnešanas uzņēmumu grupās;

e) informācija, ko kāda no pusēm nosūtījusi pirmajai minētajai

Pusei, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt

būtiska, nosakot nodokļu saistības otrajā Pusē.

2. Katra puse veic atbilstošus pasākumus un procedūras, kas

nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. punktā noteikto informāciju

ir iespējams sniegt citai Pusei.