10. pants

Saeima norādījusi, ka

apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

valsts dienesta pienācīga darbība, kā arī nepieciešamība novērst

demo krātiskas valsts iekārtas un nacionālās drošības

apdraudējumu.

Arī no likumprojekta anotācijas

izriet, ka šo grozījumu mērķis bija noteikt precīzākus un

stingrākus kritērijus Biroja amatpersonām un darbiniekiem, lai

tiktu "radīts nodrošinājums tam, ka Birojā ne pie kādiem

apstākļiem nevarēs strādāt personas, kuras būs vai bija

piederīgas pie attiecīgās organizācijas" (Likumprojekta

"Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā"

anotācija,

www.saeima.lv, aplūkots 20.03.2006.).

Tādējādi grozījumu uzdevums ir

aizsargāt valsts demokrātisko iekārtu pret tādu personu

līdzdalību valsts dienestā, kuras bija piederīgas pie

institūcijām, kas bija saistītas ar demokrātisko vērtību

graušanu.

Satversmes tiesa jau agrāk lēmusi,

ka tiesības pildīt valsts dienestu var tikt ierobežotas, lai

aizsargātu valsts demokrātisko iekārtu un sabiedrības labklājību

(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 18. decembra

sprieduma lietā Nr. 2003-12-01

9. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē

ir atzinusi, ka ierobežojumi bijušajiem VDK darbiniekiem ieņemt

noteiktus amatus atzīstami par tādiem, kas nepieciešami, lai

nodrošinātu valsts drošību, labklājību, kā arī citu cilvēku

tiesību aizsardzību (sk.: Sidabras and Džiautas v. Lithuania,

no. 55480/00 and 59330/00, [2004] ECHR 395,

para. 53-55).

Lai garantētu stabilitāti un demokrātiskās

sistēmas efektivitāti, valstij var būt nepieciešams izmantot

tādus līdzekļus, kas aizsargātu šīs vērtības

(sk.: Ždanoka v. Latvia, [GC], no. 58278/00,

para. 100). It īpaši tas attiecas uz jaunajām

demokrātiskajām valstīm, arī Latviju. Viens no svarīgākajiem šo

valstu uzdevumiem ir nodrošināt tautas uzticēšanos valsts

institūcijām, jo tas ir būtisks demokrātijas stabilitātes

priekšnoteikums.

PSRS valsts drošības iestāžu

darbība bija vērsta gan pret demokrātijas vērtībām, gan arī pret

Latvijas neatkarības atjaunošanu, tas ir, šīs iestādes būtībā

bija antikonstitucionālas. Ne velti Augstākās padomes

1991. gada 24. augusta lēmumā "Par PSRS valsts drošības

iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā" norādīts, ka

"PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas

PSR Valsts drošības komitejas, darbība Latvijas Republikas

teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret

Latvijas tautas interesēm".

Tātad

apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis,

proti - aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrisko

drošību.