7. pants

Satversmes 101. panta

pirmā daļa noteic: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā

paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā

arī pildīt valsts dienestu."

"Valsts dienests ir publiski -

tiesisks stāvoklis, kurā atrodas personas, kam uzticēta valsts

uzdevumu pildīšana" (Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību

zinātnē. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 153. lpp.).

Darbs valsts dienestā no privātajā sektorā veicamā darba atšķiras

gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem,

gan veicamā darba mērķa, kas ir cieši saistīts ar valsts uzdevumu

pildīšanu. Valsts dienestā personas atrodas īpašās attiecībās ar

valsti, proti - šo personu tiesības ir ierobežotas un tām tiek

uzlikti īpaši pienākumi. Lai noteiktu, vai personas ir piederīgas

pie valsts dienesta Satversmes 101. panta izpratnē,

jāizvērtē gan funkcijas, ko pilda personas, veicot amata

pienākumus, gan arī ierobežojumi, kas tām noteikti sakarā ar

amata pienākumu pildīšanu.

Biroja amatpersonas formāli

atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par

piederīgām pie valsts dienesta Satversmes 101. panta

izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no Biroja vietas valsts pārvaldes

sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no Biroja amatpersonām

noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņemamajam amatam

noteiktajiem ierobežojumiem.

Atbilstoši Biroja likuma

2. panta pirmajai daļai Birojs ir Ministru kabineta

pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai

kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai

kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību

finansēšanas noteikumu izpildi. Biroja likuma 11. pantā ir

noteikts, ka Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums ir

darboties sabiedrības interesēs, bet 12. pantā norādīts, ka

Biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis un atbilstoši šā

likuma 13. pantam uz Biroja amatpersonām attiecas likums "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Lai īstenotu likumā nospraustos

mērķus, Birojs izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas

stratēģiju un valsts programmu, koordinē normatīvajos aktos

valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu, veic Valsts

prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora

ierosinātās pārbaudes, apkopo un analizē informāciju par valsts

amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem

to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu,

izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un

pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā, izglīto sabiedrību par

korupcijas novēršanas tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, kā

arī veic citas nozīmīgas funkcijas.