13. pants

Konstatējot, ka

salīdzināmās situācijās attieksme ir atšķirīga, nepieciešams

pārbaudīt, vai atšķirīgā attieksme ir attaisnojama, t.i.,

jāizvērtē iemesli, uz kuriem pamatota atšķirīgā attieksme (sk.

Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr.

2001-02-0106 secinājumu daļas 4. punktu).

Šāda atšķirīga attieksme ir

attaisnojama, ja tā noteikta pēc objektīva kritērija - izglītības

iegūšanas. Izziņa par studiju uzsākšanu vai turpināšanu

apliecina, ka persona valsts akreditētā vai atzītā izglītības

procesā apgūst noteikta līmeņa zināšanas un prasmes, lai gala

rezultātā saņemtu valsts atzītu diplomu par augstākās izglītības

iegūšanu. Šāda atšķirīga attieksme nav uzskatāma par patvarīgu,

tā ir saprātīgi pamatota ar augstākās izglītības svarīgumu Biroja

amatpersonas darbā (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija

sprieduma lietā Nr. 2006-29-0103 14.1. punktu). Arī Saeima

pamatoti norāda, ka persona jau studiju procesā progresē.

Savukārt apstrīdētā norma nodrošina amatpersonu nemitīgu

pilnveidošanos.