14. pants

Satversmes tiesa ir

secinājusi, ka ikvienas personas pamattiesību ierobežojuma pamatā

jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. Tātad

ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma

lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 16. punktu).

Atbilstoši Biroja likuma 2. panta

pirmajai daļai Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša

valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu

korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu

politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas

noteikumu izpildi. Biroja likuma 11. pantā noteikts, ka Biroja

amatpersonu pienākums ir darboties sabiedrības interesēs, bet 12.

pantā norādīts, ka Biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis.

Lai īstenotu likumā nospraustos mērķus, Birojs veic daudzas

nozīmīgas funkcijas.

Saeima atbildes rakstā norādījusi,

ka Biroja likumā ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis

galvenokārt ir citu cilvēku tiesību aizsardzība. Saeima,

atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, uzsver: tā kā Biroja

amatpersona realizē valsts varu un var būt tiesīga ierobežot citu

cilvēku tiesības, Biroja amatpersonas kompetencei, izglītībai un

inteliģencei ir īpaša nozīme. Precīzāku un stingrāku kritēriju

noteikšana nodrošina Biroja amatpersonu darba sekmīgāku veikšanu

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 52. un 57. lpp.).

Biroja amatpersonai sava

teorētiskā un praktiskā sagatavotība attiecīgo pienākumu

pildīšanai ir jāapliecina valsts atzītā izglītības procesā.

Labums, ko sabiedrība gūst no šā formālā kritērija piemērošanas,

visupirms ir drošība par to, ka Biroja amatpersonas pienākumu

pildīšana ir uzticēta personām, kuru teorētiskā un praktiskā

sagatavotība ir pietiekama. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

persona, kas uzkrājusi atbilstošas zināšanas, izkopusi mācīšanās

prasmi un attīstījusi saskarsmei ar citiem sabiedrības locekļiem

nepieciešamās spējas, daudz labāk izprot citu cilvēku

pamattiesības un var nodrošināt šo tiesību aizsardzību augstākā

līmenī (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma

lietā Nr. 2006-29-0103 18. punktu).

Arī Pieteikuma iesniedzēja

neapstrīd augstākās izglītības nepieciešamību Biroja amatpersonas

darbā, bet, gluži pretēji, norāda, ka obligātā prasība par

augstākās izglītības nepieciešamību nodrošina Biroja amatpersonu

darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi.

Turklāt ne tikai prasība par

augstāko izglītību, bet arī apstrīdētās normas leģitīmais mērķis,

kā to norāda Saeima, ir analogs - amatpersonām, kurām nav

augstākās izglītības, dot iespēju uzsākt studijas un iegūt

augstāko izglītību, lai nodrošinātu citu personu tiesību

aizsardzību (sk. lietas materiālu 1. sējuma 52. lpp.).

Tātad

apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību

aizsardzība.