2. pants

Konstitucionālās sūdzības

iesniedzēja - Valentīna Andžāne (turpmāk - Pieteikuma

iesniedzēja) apstrīd Pārejas noteikumu 7. punkta otrā,

trešā un ceturtā teikuma atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 106. pantam.

Pārejas noteikumu otrais, trešais

un ceturtais teikums noteic: "Biroja amatpersona, kura līdz šīs

tiesību normas spēkā stāšanās dienai nav uzsākusi studijas

augstākās izglītības iestādē, līdz 2005. gada 1. oktobrim uzsāk

studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Biroja

priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par

studiju uzsākšanu. Biroja amatpersona, kura studē augstākās

izglītības iestādē, katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz Biroja

priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par

studiju turpināšanu. Biroja amatpersonu, kura šajā punktā

noteiktajā termiņā nav uzsākusi studijas augstākās izglītības

iestādē vai studijas neturpina, atbrīvo no amata Birojā sakarā ar

neatbilstību ieņemamajam amatam"(turpmāk - apstrīdētā norma).

2.1. Pieteikuma iesniedzēja

2003. gada 28. jūlijā noslēdza darba līgumu ar Biroju un stājās

darbā par Ziņojumu centra vadītāju.

Tā kā Pieteikuma iesniedzējai nav

augstākās izglītības, viņa līdz 2005. gada 1. oktobrim neuzsāka

studijas augstākās izglītības iestādē un attiecīgi līdz 2005.

gada 15. oktobrim neiesniedza izziņu par studiju uzsākšanu,

Biroja priekšnieks 2006. gada 10. aprīlī izdeva rīkojumu Nr.

2-1/313 par Pieteikuma iesniedzējas atbrīvošanu no ieņemamā

amata, pamatojoties uz Biroja likuma 5. panta sestās daļas 12.

punktu un Pārejas noteikumu 7. punktu.

2.2. Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka ar apstrīdēto normu ir aizskartas viņai Satversmes

106. pantā garantētās tiesības uz nodarbošanos un darba vietu

atbilstoši spējām un kvalifikācijai, kā arī tiesības saglabāt

esošo darba vietu.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

pret viņu ir pieļauti divi tiesību ierobežojumi. Pirmais

ierobežojums esot Biroja likumā noteiktā vispārējā prasība pēc

augstākās izglītības, kas attiecībā uz Biroja amatpersonām stājās

spēkā 2009. gada 1. janvārī. Otrs ierobežojums esot atbrīvošana

no amata, ja amatpersona nav uzsākusi studijas augstskolā līdz

2005. gada 1. oktobrim.

Kaut arī abi ierobežojumi

aizskarot Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, viņa neapstrīd

pirmo ierobežojumu, jo uzskata, ka tam ir leģitīms mērķis -

noteikt Biroja amatpersonu kvalifikācijas standartus, kas

nodrošina šo amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam, citastarp

šo amatpersonu darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi.

Savukārt Biroja likuma Pārejas

noteikumu 7. punktā ietvertais nosacījums par iestāšanos

augstskolā jau līdz 2005. gada 1. oktobrim nekalpojot leģitīmajam

mērķim. Pieteikuma iesniedzēja uzskata: fakts, ka amatpersona ir

iestājusies augstskolā, pats par sevi nenodrošina amatpersonas

atbilstību kvalifikācijas standartiem. To varot nodrošināt tikai

iegūta augstākā izglītība. Savukārt persona ir ieguvusi augstāko

izglītību, ja saskaņā ar Augstskolu likuma 59. pantu atbilstoši

valsts akreditētajai studiju programmai saņēmusi bakalaura

(akadēmisko grādu) vai profesionālo kvalifikāciju, kuru var

iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu valsts akreditētu augstākās

izglītības studiju programmu. Tām amatpersonām, kuras plāno

turpināt darbu Birojā, likumdevējs esot devis iespēju iegūt

augstāko izglītību līdz 2009. gada 1. janvārim. Pieteikuma

iesniedzēja neplānojot pēc šā datuma strādāt Birojā.

2.3. Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka ar apstrīdēto normu ir pārkāpts arī tiesiskās

vienlīdzības princips, ko garantē Satversmes 91. pants.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

viņa atrodas līdzīgos apstākļos ar citām Biroja amatpersonām,

kuras līdz 2005. gada 1. oktobrim ir uzsākušas studijas

augstskolā. Nevienai no šīm personām neesot augstākās izglītības,

bet tieši augstākās izglītības neesamība šajā gadījumā esot

kopīgs elements, kas apvieno divas situācijas - Pieteikuma

iesniedzējas situāciju un to Biroja amatpersonu situāciju, kurām

vēl nav augstākās izglītības, bet kuras ir uzsākušas studijas

augstskolā līdz 2005. gada 1. oktobrim. Līdz ar to esot pieļauta

atšķirīga attieksme pret Pieteikuma iesniedzēju.

Atšķirīgai attieksmei neesot

saprātīga pamata. Likums dodot iespēju tām amatpersonām, kuras

plāno turpināt darbu Birojā pēc 2009. gada 1. janvāra, iegūt

augstāko izglītību. Taču Pieteikuma iesniedzēja neesot plānojusi

turpināt darbu pēc šā datuma, tādēļ viņai neesot bijis racionāla

pamata tērēt materiālos līdzekļus un laiku studijām.

Pieteikuma iesniedzēja vērš

uzmanību uz faktu, ka tiek gatavots likumprojekts par Biroja

amatpersonu izdienas pensijām. Ja likums stātos spēkā, tad viņai

līdz pensijai atlikušais laiks būtu mazāks par vienu gadu. Līdz

ar to viņai nebūtu nepieciešamības turpināt darbu Birojā pēc

2009. gada 1. janvāra.

Atšķirīgajai attieksmei neesot

leģitīma mērķa, jo leģitīms mērķis tiekot sasniegts ar augstākās

izglītības iegūšanu, nevis ar prasību iestāties augstskolā līdz

noteiktam laikam. Turklāt tā neesot samērīga, jo "labumam, ko

sabiedrība iegūst ar atšķirīgo attieksmi pret salīdzināmām

situācijām, ir jābūt lielākam nekā zaudējumam, ko cieš tās

personas, kuras atrodas nelabvēlīgākajā no abām situācijām".

Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

viņas kvalifikācija nav zemāka par to Biroja amatpersonu

kvalifikāciju, kuras uzsākušas studijas augstskolā, bet vēl nav

ieguvušas augstāko izglītību. Labums, ko sabiedrība varēja gūt

sakarā ar viņas atbrīvošanu no amata (ja tāds vispār ir), neesot

salīdzināms ar zaudējumiem, kurus viņa cietusi, būdama atbrīvota

no amata, vai būtu spiesta ciest, tērējot materiālos līdzekļus un

laiku studijām augstskolā.