9. pants

Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka apstrīdētā norma, kas viņai uzliek pienākumu līdz

2005. gada 1. oktobrim uzsākt studijas augstākās izglītības

iestādē, bez objektīva un saprātīga pamata paredz atšķirīgu

attieksmi attiecībā uz Satversmes 106. pantā noteikto

pamattiesību īstenošanu. Tāpēc apstrīdētā norma esot pretrunā ar

tiesiskās vienlīdzības principu.

Šis princips nostiprināts

Satversmes 91. pantā, kas noteic: "Visi cilvēki ir vienlīdzīgi

likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez

jebkādas diskriminācijas."

Lai gan konstitucionālajā sūdzībā

ietverts prasījums izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību visam

Satversmes 91. pantam, tomēr no sūdzības satura izriet, ka ir

izvērtējama apstrīdētās normas atbilstība tikai panta pirmajam

teikumam, kas garantē visu personu vienlīdzību likuma priekšā.

Tādēļ šīs lietas ietvaros apstrīdētā norma tiks analizēta

vienlīdzības principa, nevis diskriminācijas aizlieguma principa

kontekstā.

Satversmes tiesa vairākos

spriedumos ir norādījusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips

liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga

pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103

secinājumu daļas 3. punktu un Satversmes tiesas 2004. gada 26.

marta sprieduma lietā Nr. 2003-22-01 8. punktu).

Vienlaikus Satversmes tiesa ir

uzsvērusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat

prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos

apstākļos. Tikai tad, ja tiek konstatēts, ka tam ir objektīvs un

saprātīgs pamats, vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu

attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, vai

vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos

(sk. Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā

Nr. 2006-07-01 14. punktu).

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 91. pantā garantētajam vienlīdzības

principam saistībā ar Satversmes 106. pantu, nepieciešams

noskaidrot:

1) vai un kuras personas atrodas

vienādos vai pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz

vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

3) vai atšķirīgai attieksmei ir

objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis

un vai ir ievērots samērīguma princips.