3. pants

Ņemot vērā minēto, secināms, ka lēmums par atbrīvošanu

no amata kā pārvaldes lēmums nav tiesisks un ir izvērtējamas tā

atcelšanas iespējas:

3.1. KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa

nosaka, ka Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās

piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu

normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

3.2. Satversmes tiesa 2006.gada 11.aprīļa spriedumā lietā

Nr. 2005-24-01 ir konstatējusi, ka:

1) biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās

attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta

Satversmes 101.panta izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no biroja

vietas valsts pārvaldes sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no

biroja amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no

ieņemamajam amatam noteiktajiem ierobežojumiem.

2) atbilstoši KNAB likuma 2.panta pirmajai daļai birojs

ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde,

kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un

apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju

(partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.

Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas savas amata

pienākumu pilnvaras īsteno publisko tiesību jomā un ir piederīgas

(pielīdzināmas) valsts dienestam.

3.3. KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja

priekšniekam tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja

centrālā aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa

paredz gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no

darba biroja darbiniekus.

3.4. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

departamentu priekšsēdētāju sēdes 2010.gada 12.maija lēmumā lietā

Nr.A42678408 ir secināts, ka prasījums par biroja rīkojuma

atcelšanu, kas attiecas uz biroja darbinieku, proti, personu, ar

kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem nodibinātas darba tiesiskās

attiecības, nav pakļauts administratīvajai tiesai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departaments 2013.gada 21.marta lēmumā lietā Nr.A420330512

(SKA-424/2013) ir secinājis, ka lēmumi par biroja darbinieku

atbrīvošanu no darba ir pieņemti privāto tiesību sfērā un to

tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai.

Līdz ar to saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks var

celt vispārējās jurisdikcijas tiesā prasību par darba devēja

uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no

uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas

darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var

celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no

atlaišanas dienas.

Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam,

valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un

tiesisko interešu ievērošanas principam lēmumā par atbrīvošanu no

amata ir norādīts, ka tas ir administratīvs akts un ir pārsūdzams

Administratīvajā rajona tiesā.

3.5. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā teikts, ka

valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu.

Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu

aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un

citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde

ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar

to prettiesiska lēmuma atcelšana ir attaisnojama no labas

pārvaldības principa viedokļa.

3.6. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta pirmā daļa

nosaka, ka Valsts pārvaldes principus piemēro:

1) interpretējot šo likumu un citus normatīvos aktus;

2) pārbaudot (arī tiesā) iestāžu un amatpersonu

rīcības tiesiskumu un lietderību;

3) pārbaudot un novērtējot iestāžu un pārvaldes

amatpersonu darba kvalitāti.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta otrā daļa

nosaka, ka gadījumos, kad šā likuma 10.panta piektajā, septītajā

un astotajā daļā minētie tiesību principi netiek ievēroti,

privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas,

ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa

kārtībā.

Ņemot vērā minēto, lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana

ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē,

jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma

atrunas principa īstenošanu.

3.7. KNAB likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka birojs ir

Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas

pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un

apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to

apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.201

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums"

nosaka, ka birojs ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās

pārvaldes iestāde.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa nosaka,

ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas

tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma

tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas

bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Līdz ar to lēmumu par atbrīvošanu no amata ir iespējams atcelt

saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto

daļu.