2. pants

Ņemot vērā šā rīkojuma 1.punktā minēto un to, ka

objektīvu apstākļu noskaidrošanu ir iespējams īstenot, veicot

pieņemtā pārvaldes lēmuma pēcpārbaudi saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 62.pantu un 67.panta pirmo daļu, pēcpārbaudes

ietvaros tika konstatēts:

2.1. Pārvaldes lēmuma tiesiskums publisko tiesību

jomā

Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots uz J.Strīķes

darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātiem par 2012.gadu

un atkārtotās novērtēšanas rezultātiem, kas tika veikta saskaņā

ar biroja priekšnieka 2013.gada 24.maija rīkojumu Nr.20-2/258

"Par J.Strīķes atkārtotas darba izpildes novērtēšanas

noteikšanu".

J.Strīķes darbība 2012.gadā tika vērtēta saskaņā ar

instrukciju Nr.2, un tai tika piešķirts novērtējums

"D". Saskaņā ar instrukciju šādos gadījumos sešu mēnešu

laikā veicama atkārtota vērtēšana (iestādes vadītāja, iestādes

vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa

vietnieka atkārtota novērtēšana pēc sešiem mēnešiem tiek

veikta, ja kārtējā novērtēšanā novērtējums ir bijis "D"

vai "E". Ja atkārtotā novērtēšanā

novērtējums ir "E", bet iestādes vadītāja, iestādes

vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa

vietnieka novērtējums ir "D" vai "E",

tiek pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam

amatam. Ja iestāde ierēdnim nevar piedāvāt citu amatu,

ierēdnis tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību

ieņemamajam amatam).

No sūdzībai pievienotajiem dokumentiem secināms, ka atkārtotā

novērtēšanā tika vērtēta 2013.gada 16.maijā apstiprinātās

novērtēšanas veidlapas I daļā "Darba uzdevumu izpildes

analīze" biroja priekšnieka norādīto (neizpildīto) uzdevumu

izpilde, J.Strīķes amata aprakstā noteikto (precizēto) pienākumu

izpilde, kas saistīti ar pakļautībā esošo nodaļu darba

organizēšanu un vadību, un amata prasmes, kas ir ietvertas

novērtēšanas veidlapas IV daļā.

No lēmuma ir redzams, ka vērtēšanai ir pakļauta J.Strīķes

darbība laikposmā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada

24.novembrim (atkārtotā vērtēšana noteikta pēc sešiem

mēnešiem).

Atkārtotā novērtēšana tika veikta saskaņā ar instrukciju Nr.2,

un 2013.gada 20.decembrī J.Strīķes darbībai tika piešķirts

novērtējums "D".

Ņemot vērā to, ka rīkojums par atkārtotās vērtēšanas

noteikšanu tika parakstīts 2013.gada 24.maijā, instrukcija Nr.2

nebija piemērojama, veicot atkārtotu novērtēšanu par laikposmu no

2013.gada maija līdz 2013.gada novembrim, jo Ministru kabineta

2012.gada 10.jūlija noteikumu Nr.494 "Noteikumi par valsts

tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes

novērtēšanu" (turpmāk - noteikumi Nr.494) 58.punkts nosaka,

ka nodarbinātajiem, kuri uzsāk pildīt darba vai dienesta

tiesiskās attiecības, turpina dienesta tiesiskās

attiecības vai atgriežas pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes

un kuru darba izpildes novērtēšana jāveic pēc 2013.gada

1.aprīļa, mērķu un uzdevumu definēšana un darba izpildes

novērtēšana notiek saskaņā ar šiem noteikumiem sistēmā NEVIS

vai aizpildot protokolu.

Ņemot vērā minēto, biroja priekšnieks, veicot atkārtotu

J.Strīķes darbības novērtēšanu, ir pārkāpis noteikumu Nr.494

58.punktā minētās prasības attiecībā uz novērtēšanai piemērojamo

tiesisko regulējumu.

Līdz ar to ir pamatots J.Strīķes iesniegumā norādītais, ka

konkrētajā situācijā bija piemērojami noteikumi Nr.494.

2.2. Pārvaldes lēmuma tiesiskums privāto tiesību

jomā

J.Strīķes sūdzībā ir norādīts, ka biroja priekšnieks ir

uzteicis darbu, neievērojot Darba likuma 110.panta pirmo daļu

attiecībā uz biroja arodbiedrības piekrišanas saņemšanu, ja darbs

tiek uzteikts arodbiedrības biedram.

KNAB likuma 5.panta otrā daļa un 6.panta pirmā daļa nosaka, ka

biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas

darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas,

ciktāl šis likums nenosaka citādi.

KNAB likuma 6.panta trešā daļa paredz biroja priekšniekam

tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba biroja centrālā

aparāta darbiniekus, savukārt šā paša panta piektā daļa paredz

gadījumus, kuros biroja priekšnieks ir tiesīgs atbrīvot no darba

biroja darbiniekus.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departaments 2013.gada 5.decembra lēmumā lietā Nr.670018213

(SKA-1105/2013) ir secinājis, ka biroja amatpersonas atrodas

darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba

tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām.

2013.gada 28.decembrī ir saņemts Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības

(turpmāk - arodbiedrība) 2013.gada 27.decembrī pieņemtais

"Norādījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

priekšnieka 2013.gada 20.decembra rīkojuma Nr.23-2/821 grozīšanu

un darbības apturēšanu", kurā norādīts, ka:

1) J.Strīķe kopš 2013.gada 10.aprīļa ir arodbiedrības

biedre;

2) Darba likuma 110.panta pirmā daļa aizliedz darba

devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram

- bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas;

3) arodbiedrība saskaņā ar likuma "Par

arodbiedrībām" 13.panta trešo daļu iesniedz norādījumu

biroja priekšniekam par rīkojuma grozīšanu un darbības

apturēšanu, jo rīkojums, esot pretrunā likumam "Par

arodbiedrībām", ignorē J.Strīķes kā strādājošās darba, citas

sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses, kas

noteiktas KNAB likumā un Darba likumā.

Likuma "Par arodbiedrībām" 13.panta trešā daļa

nosaka, ka arodbiedrību koleģiālajām institūcijām ir tiesības

iesniegt norādījumus par pārvaldes un saimniecisko institūciju

lēmumu grozīšanu, kā arī prasīt šo lēmumu darbības apturēšanu, ja

tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu "Par

arodbiedrībām", ignorē strādājošo darba, dzīvokļu un citas

sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses.

Arodbiedrību norādījumi izskatāmi 10 dienu laikā,

piedaloties attiecīgās arodbiedrības pārstāvjiem.

Darba likuma 110.panta pirmā daļa

nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu

darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās

arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas

noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās

daļas 4., 8. un 10.punktā.

Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots ar Darba likuma

101.panta pirmās daļas 2.punktu un 103.panta pirmās daļas

1.punktu.

Ņemot vērā minēto, biroja priekšniekam bija jānodrošina Darba

likuma 110.panta pirmās daļas nosacījumu izpilde, līdz ar to šajā

daļā tas ir prettiesisks.

2.3. Pārvaldes lēmuma lietderības pārbaude

Ņemot vērā to, ka šā rīkojuma 2.1.punktā ir konstatēta

darbinieku (amatpersonu) darbības rezultātu novērtēšanas

veikšana, kas neatbilst noteikumiem Nr.494, pārvaldes lēmuma

lietderības pārbaude nav nepieciešama, jo saskaņā ar likuma

virsvadības principu, prettiesiska lēmuma pieņemšana nav

attaisnojama ar lietderības apsvērumiem.