1. pants

Izskatot Valsts kancelejā 2014. gada

17. janvārī saņemto Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada

14. janvāra rīkojumu Nr. 23-2/130 "Par Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces

(apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā

amata, uzsakot viņai darbu", saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 62. pantu un 67. panta pirmo daļu

pēcpārbaudes ietvaros tika konstatēts, ka:

1.1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk -

birojs) priekšnieks J. Streļčenoks ar 2014. gada

14. janvāra rīkojumu Nr. 23-2/130 "Par Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces

(apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā

amata, uzsakot viņai darbu" (turpmāk − 2014. gada

14. janvāra lēmums) ar 2014. gada 14. janvāri ir

atbrīvojis no ieņemamā amata biroja priekšnieka vietnieci

(apkarošanas jautājumos) J. Strīķi, pamatojoties uz

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta

sestās daļas 12. punktu, Darba likuma 101. panta pirmās

daļas 2. punktu un 103. panta pirmās daļas 1.punktu par

neatbilstību ieņemamajam amatam un pienākumu veikšanu, rīkojoties

prettiesiski un tādējādi zaudējot darba devēja (biroja

priekšnieka) uzticību. 2014. gada 14. janvāra lēmumā ir

norādīts, ka darba devēja uzteikumu var apstrīdēt vispārējās

jurisdikcijas tiesā saskaņā ar Darba likuma 122. pantu viena

mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas vai viena mēneša

laikā no atlaišanas dienas.

1.2. 2014. gada 14. janvāra lēmumā

norādīts, ka lēmuma pieņemšanas pamatā ir atkārtotajā novērtēšanā

konstatētie fakti, balstoties uz J. Strīķes 2013. gada

28. novembra ziņojumā Nr. 2227 sniegto informāciju,

2013. gada 2. decembrī un 20. decembrī

J. Strīķes mutiski sniegto un elektroniski sniegto

informāciju (2014. gada 14. janvāra lēmuma

3. punkts).

Papildus 2014. gada 14. janvāra lēmuma

2. punktā norādīts uz apsvērumiem, kas, pēc biroja

priekšnieka ieskata, pamato tā tiesības atkārtoto novērtēšanu

veikt saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada

13. februāra instrukciju Nr. 2 "Ierēdņa darbības

un tās rezultātu novērtēšanas kārtība", šādu rīcību

pamatojot ar Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija

noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās

pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu"

57. punktu.

1.3. Biroja priekšnieks, balstoties uz 2014. gada

14. janvāra lēmuma 3. punktā norādīto, 4. punktā

secina, ka J. Strīķe sistemātiski nav ievērojusi normatīvos

aktus, nav pildījusi biroja priekšnieka uzdevumus un rīkojumus,

kā arī nav uzlabojusi darbam nepieciešamās prasmes. Līdz ar to

secināms, ka darba izpilde neatbilst viņas amata prasībām, jo

atbilstoši viņas amata aprakstam (apstiprināts 2004. gada

10. februārī) J. Strīķei ir pienākums kontrolēt savā

pakļautībā esošo darbinieku darba kvalitāti, to darbības

atbilstību likumam, pildīt biroja priekšnieka uzdevumus un

sadarboties ar biroja amatpersonām un darbiniekiem.

1.4. Ministru prezidenta 2014. gada 7. janvāra

rīkojuma Nr. 2 "Par Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka

2013. gada 20. decembra rīkojuma Nr. 23-2/821

"Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka

vietnieces (apkarošanas jautājumos) Jutas Strīķes atbrīvošanu no

ieņemamā amata" atcelšanu" 2. punktā tika norādīti

fakti, kas nav mainījušies, pieņemot 2014. gada

14. janvāra lēmumu:

1.4.1. Lēmums par atbrīvošanu no amata ir pamatots uz

J. Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas

rezultātiem par 2012. gadu un atkārtotās novērtēšanas

rezultātiem, kas tika veikta saskaņā ar biroja priekšnieka

2013. gada 24. maija rīkojumu Nr. 20-2/258

"Par J.Strīķes atkārtotas darba izpildes novērtēšanas

noteikšanu".

1.4.2. J. Strīķes darbība 2012. gadā tika

vērtēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada

13. februāra instrukciju Nr. 2 (turpmāk - instrukcija

Nr. 2), un tai tika piešķirts novērtējums "D".

Saskaņā ar instrukciju šādos gadījumos sešu mēnešu laikā veicama

atkārtota vērtēšana (iestādes vadītāja, iestādes vadītāja

vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka

atkārtota novērtēšana pēc sešiem mēnešiem tiek veikta, ja

kārtējā novērtēšanā novērtējums ir bijis "D" vai

"E". Ja atkārtotā novērtēšanā novērtējums ir

"E", bet iestādes vadītāja, iestādes vadītāja

vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka

novērtējums ir "D" vai "E", tiek

pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam.

Ja iestāde ierēdnim nevar piedāvāt citu amatu, ierēdnis tiek

atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ieņemamajam

amatam).

1.4.3. Vērtēšanai ir pakļauta J. Strīķes darbība

laikposmā no 2013. gada 24. maija līdz

24. novembrim (atkārtotā vērtēšana noteikta pēc sešiem

mēnešiem).

1.4.4. Atkārtotā novērtēšana tika veikta saskaņā ar

instrukciju Nr. 2, un 2013. gada 20. decembrī

J. Strīķes darbībai tika piešķirts novērtējums

"D".

1.4.5. Ņemot vērā to, ka rīkojums par atkārtotās

vērtēšanas noteikšanu tika parakstīts 2013. gada

24. maijā, instrukcija Nr. 2 nebija piemērojama, veicot

atkārtotu novērtēšanu par laikposmu no 2013. gada maija līdz

novembrim, jo Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija

noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās

pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu"

(turpmāk - noteikumi Nr. 494) 58. punkts nosaka, ka

nodarbinātajiem, kuri uzsāk pildīt darba vai dienesta

tiesiskās attiecības, turpina dienesta tiesiskās

attiecības vai atgriežas pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes

un kuru darba izpildes novērtēšana jāveic pēc 2013. gada

1. aprīļa, mērķu un uzdevumu definēšana un darba

izpildes novērtēšana notiek saskaņā ar šiem noteikumiem sistēmā

NEVIS vai aizpildot protokolu.

1.4.6. Ņemot vērā minēto, biroja priekšnieks, veicot atkārtotu

J. Strīķes darbības novērtēšanu, ir pārkāpis noteikumu

Nr. 494 58. punktā minētās prasības

attiecībā uz novērtēšanai piemērojamo tiesisko regulējumu un

2014. gada 14. janvāra lēmumā atkārtoti ir ignorējis

tiesisko ietvaru attiecībā uz atkārtotas novērtēšanas tiesisko

ietvaru, uz ko bija vērsta biroja priekšnieka uzmanība Ministru

prezidenta 2014. gada 7. janvāra lēmumā.

1.4.7. Biroja priekšnieks 2014. gada

14. janvāra lēmuma 2. punktā nepamatoti secinājis, ka

noteikumu Nr. 494 piemērošana, novērtēšanu veicot sistēmā

NEVIS vai aizpildot protokolu, ietekmē novērtēšanas formu, nevis

novērtēšanas saturu, jo:

a) Izvērtējot biroja priekšnieka argumentu par to, ka

neatkarīgi no vērtēšanas kārtības rezultāts būtu vienāds,

minētajam viedoklim nevar piekrist, jo noteikumi Nr. 494

paredz, ka darba izpildes plānošana sastāv no sasniedzamo mērķu

un izpildāmo uzdevumu noteikšanas, vienošanās par amata pienākumu

izpildes prasībām, vēlamās rīcības atbilstoši kompetencei,

profesionālās kvalifikācijas prasību definēšanas, kas tālāk tiek

izvērtēta, veicot novērtēšanu.

b) Savukārt vērtējot darba izpildi par iepriekšējo periodu,

novērtē, analizējot un vērtējot rezultāta kritērijus:

1) mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi;

2) amata pienākumu izpildi atbilstoši prasībām;

3) ieguldījuma kritērijus;

4) kompetenču attīstības līmeni;

5) profesionālās kvalifikācijas atbilstību.

c) Instrukcija Nr. 2 šādus vērtēšanas kritērijus

nenoteica, līdz ar to pieļaujot vadītāja subjektīvāku vērtēšanas

procesu.

d) Instrukcija Nr. 2 paredz − ja darbinieks atkārtotā

novērtēšanā saņem novērtējumu "D", tiek pieņemts lēmums

par neatbilstību ieņemamajam amatam. Taču saskaņā ar noteikumu

Nr. 494 51. punktu šādas tiesības vadītājam ir

tikai pie zemākā novērtējuma, tas ir, "neapmierinoši".

Taču zemākais novērtējums nav ticis saņemts.

1.5. 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.3.

un 3.4. apakšpunktā norādīts, ka J. Strīķe nav

nodrošinājusi Iesniegumu likumā noteikto termiņu ievērošanu,

sniedzot atbildes uz personu iesniegumiem, un uz 2013. gada

14. novembri vismaz 633 fizisku personu iesniegumi (tai

skaitā no 2004. gada) un 118 juridisku personu iesniegumi

joprojām atrodas J. Strīķes un viņas padotībā esošo

amatpersonu lietvedībā.

Iesniegumu likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka

iestādes rīcība tiek kontrolēta saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos

normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Iesniegumu likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka minētais

likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi

saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz

iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas

kārtība (piemēram, likuma "Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā" V nodaļā, kas nosaka pārkāpumu

izskatīšanas un faktu pārbaudes kārtību).

Ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.3. un

3.4. apakšpunkta saturu, nav iespējams novērtēt lietvedībā

esošo iesniegumu saturu un iespējamo pārkāpumu būtību (ievērojot

likuma atrunas principu, nav iespējams konstatēt konkrēto

Iesnieguma likuma normu, kas ir tikusi pārkāpta), turklāt veiktie

secinājumi ir balstīti uz darbības novērtēšanas rezultātiem un no

sagatavotā lēmuma satura nav iespējams konstatēt, vai ir veikta

iespējamo pārkāpumu izvērtēšana.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam

iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas

izveidi iestādē. Par iekšējās kontroles sistēmas neievērošanu

iestādē nodarbinātajiem ir piemērojama atbildība atbilstoši

normatīvajiem aktiem, taču attiecīgajā gadījumā nav norādīti

fakti, kas liecinātu par J. Strīķes atbildību konkrētajā

gadījumā un kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

likumā un Darba likumā noteiktajā kārtībā būtu izmeklēti un

pierādīti. Līdz ar to 2014. gada 14. janvāra lēmuma

3.3. un 3.4. apakšpunktam nav tiesiska pamata.

1.6. 2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.6.

un 3.7. apakšpunktā kā pamats atbrīvošanai no amata ir

minēts fakts, ka darba grupas, kuru sastāvā ir bijusi

J. Strīķe un kuras vadījušas KNAB amatpersonas, kuras

bijušas padotas J. Strīķei, nav nodrošinājušas attiecīgo

iekšējo normatīvo aktu grozījumu izstrādi.

Ņemot vērā 4.6. apakšpunktā secināto un to, ka

2014. gada 14. janvāra lēmums paredz atbrīvot

J. Strīķi no ieņemamā amata, pamatojoties uz Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk − KNAB likums)

5. panta sestās daļas 12. punktu sakarā ar neatbilstību

ieņemamajam amatam, kā arī to, ka darba tiesisko attiecību

izbeigšanas pamats ir biroja amatpersonas un darbinieka darbības

un tās rezultātu novērtējums, kas ir izmantots par pamatu lēmumam

par biroja amatpersonas un darbinieka neatbilstību ieņemamam

amatam saskaņā ar KNAB likuma 6.1 panta trešo daļu,

secināms, ka, ņemot vērā to, ka sasniedzamo mērķu un izpildāmo

uzdevumu noteikšanā nav ievēroti noteikumi Nr. 494,

2014. gada 14. janvāra lēmuma 3.6. un

3.7. apakšpunktā norādītais nevar būt par pamatu, lai

pamatotu neatbilstību ieņemamajam amatam saistībā ar biroja

amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējuma

rezultātiem.

1.7. 2014. gada 14. janvāra lēmuma

3.9. apakšpunktā ir norādīts, ka J. Strīķe, izdodot

2013. gada 25. jūlija rīkojumu Nr. 23-3/501, ar

kuru iecelta amatā izmeklētāja, neievēroja biroja 2012. gada

5. janvāra iekšējā normatīvā akta Nr. 1-4/1

"Kārtība, kādā Birojā tiek organizēta pretendentu uz

vakantajām amata vietām atlase" 48. punktā noteiktās

prasības arī darbinieku vervēšanas gadījumā izdot rīkojumu par

komisijas izveidošanu pretendenta vervēšanai.

Vēršu uzmanību uz to, ka 2013. gada 18. decembra

atzinumā par disciplināra pārkāpuma sastāva esību

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības

departamenta prokurors, vecākais tieslietu padomnieks, ir

norādījis, ka šajā epizodē nav bijis pamata disciplinārsoda

piemērošanai, jo tas pārkāptu disciplinārlietas izmeklēšanas

ietvaru.

2014. gada 14. janvāra lēmumā nav norādīts, kā

atzinumā minētā informācija ir tikusi izvērtēta un izmeklēta,

līdz ar to lēmumā nevar atsaukties uz apstākļiem, kas KNAB likumā

un Darba likumā noteiktajā kārtībā nav izmeklēti un

pierādīti.