21. pants

Vienlaikus Pieteikuma iesniedzēji apstrīd

Kredītiestāžu likuma 179. panta otro daļu, ciktāl tā

neparedz kreditoru tiesības pārsūdzēt lēmumu par sanācijas

nepiemērošanu.

Satversmes tiesa jau secinājusi, ka Saeimai ir plaša rīcības

brīvība gan izvēloties, kurā no vairākiem likumiem tā iekļauj

attiecīgu regulējumu (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2007-21-01 17. punktu), gan arī

jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas tehniku viena likuma

ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2010. gada

19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01

9.4.2. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai

jāpārliecinās, vai šāds regulējums nav ietverts kādā no

Kredītiestāžu likuma normām vai citā normatīvajā aktā.

Kredītiestāžu likuma 184. panta pirmajā daļā un

Civilprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punktā

noteikts, ka lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņem

tiesa. Ja administrators nepieņem lēmumu par sanācijas

piemērošanu, tam jāpieņem lēmums par kredītiestādes bankrotu un

pēc tā apstiprināšanas Komisijā jāiesniedz tiesā attiecīgs

pieteikums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 379. panta otro daļu tiesa

izskata arī sūdzības par administratora rīcību un izlemj citus ar

maksātnespējas procesu saistītos jautājumus. Ievērojot

Civilprocesa likuma 386. panta pirmo daļu un izskatot

sūdzību par administratora vai likvidatora rīcību, tiesa var

pieprasīt administratora vai likvidatora darbības pārskatu un

Komisijas atzinumu par administratora vai likvidatora darbību un

lemt par viņa atcelšanu. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz:

ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīcība neatbilst likumam, tā

apmierina sūdzību un uzdod administratoram vai likvidatoram

novērst pieļauto pārkāpumu. Termins "administratora

rīcība" ietver jebkuru administratora gribas izteikumu,

darbību, kā arī bezdarbību. Līdz ar to Civilprocesa likuma

izpratnē arī administratora lēmums par sanācijas nepiemērošanu ir

"rīcība", kuru iespējams pārsūdzēt saskaņā ar

Civilprocesa likuma 379. un 386. pantu

(sk. A. Lošmaņa viedokli, lietas materiālu

1. sēj. 184. - 185. lpp.). Tā, piemēram, ja

administrators nav izvērtējis sanācijas piemērošanas iespēju,

tiesa, apmierinot sūdzību, liek "novērst pieļauto

pārkāpumu" (Civilprocesa likuma 386. panta otrā daļa),

t.i., liek izvērtēt šādu iespēju.

Likumā norādītās pārsūdzības iespējas tiek īstenotas praksē.

Vairāki MAS "Latvijas Krājbanka" kreditori

maksātnespējas procesa ietvaros ir izmantojuši tiesības vērsties

tiesā savu interešu aizsardzībai sanācijas nepiemērošanas

gadījumā. Reizē ar administratora iesniegto pieteikumu par

bankrota procedūras uzsākšanu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegtas

deviņas kreditoru sūdzības par administratora rīcību, kā arī

pieteikumi par administratora atcelšanu. Minēto sūdzību pamatā

citastarp bija tieši kreditoru neapmierinātība ar administratora

lēmumu nepiemērot kredītiestādei sanāciju, jo kreditori

uzskatīja, ka kredītiestādes sanācija konkrētajā finansiālajā

situācijā tomēr ir iespējama. Rīgas apgabaltiesa MAS

"Latvijas Krājbanka" maksātnespējas lietas

Nr. C04523311 ietvaros 2012. gada 8. maijā

visupirms izskatīja minētās sūdzības, izvērtēja pārsūdzētās

administratora rīcības likumību un nolēma, ka administratora

rīcība ir likumīga. Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma

387. panta trešajā daļā norādītos apstākļus, kas varētu būt

par pamatu administratora atcelšanai (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 7. - 46. lpp.). Tikai pēc šo

sūdzību noraidīšanas Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt

administratora pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu,

izvērtējot minētā pieteikuma pamatotību un atbilstību

maksātnespējīgās kredītiestādes finansiālajai situācijai

(sk. lietas materiālu 2. sēj.

47.-52. lpp.). Rīgas apgabaltiesa vispirms izvērtēja

kredītiestādes maksātnespējas lietas procesuālos apstākļus,

tostarp sanācijas nepiemērošanas pamatojumu, un tikai pēc tam -

pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tātad, ja kāda no

kreditoru sūdzībām par administratora rīcību, respektīvi, lēmuma

par kredītiestādes sanāciju nepieņemšanu, tiktu atzīta par

pamatotu un apmierināta, tiesai būtu jānoraida administratora

pieteikums par bankrota procedūras uzsākšanu un jāuzliek viņam

pienākums atkārtoti izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli.

Turklāt neviens no konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem šādu

likumā paredzēto mehānismu savu tiesību aizsardzībai neizmantoja

un neiesniedza Rīgas apgabaltiesā sūdzību par administratora

rīcību vai pieteikumu par administratora atcelšanu sakarā ar viņa

lēmumu par sanācijas nepiemērošanu.

Papildus tam norādāms, ka patstāvīgs tiesību uz taisnīgu tiesu

elements ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri

radušies nodarītā kaitējuma dēļ. Kredītiestāžu likuma

163. panta pirmā daļa paredz, ka administrators ir pilnā

mērā atbildīgs par zaudējumiem, kuri viņa vainas dēļ nodarīti

kreditoriem. Atbilstoši minētajam kreditori var prasīt zaudējumu

atlīdzību no administratora, ja viņi uzskata, ka administrators

ir nodarījis tiem zaudējumus, nepieņemot lēmumu par sanācijas

uzsākšanu. Kredītiestāžu likuma 155. panta otrās daļas

noteikumi pastiprina šādu prasījumu reālas izpildes iespēju,

paredzot obligātu administratora civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanu.

Līdz ar to nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju pieņēmums, ka

"kreditoriem nav tiesību pārsūdzēt lēmumu par sanācijas

nepiemērošanu". Tā kā Pieteikuma iesniedzēju argumenti par

apstrīdēto normu neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību

normām ir balstīti uz minēto pieņēmumu, turpināt tiesvedību lietā

nav iespējams.

Tādējādi, pamatojoties uz Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu,

tiesvedība lietā par Kredītiestāžu likuma 179. panta otro

daļu ir izbeidzama.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 3. un 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes

tiesa

nosprieda:

1) atzīt Kredītiestāžu likuma

179. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 105. pantam;

2) izbeigt tiesvedību lietā

daļā par Kredītiestāžu likuma 179. panta otrās daļas

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris