5. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu un

kapitāla tirgus komisija - uzskata, ka Kredītiestāžu likuma

179. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 105. pantam,

bet otrā daļa - Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

5.1. Tiesas sēdē Komisijas pārstāve - Juridiskā

un licencēšanas departamenta Juridiskās daļas galvenā

juriskonsulte Inga Pētersone - uzsvēra, ka lēmuma par

sanācijas piemērošanu pieņemšanas un apstiprināšanas kārtība

nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības un kreditoru interesēm,

paredzot iesaistīto institūciju un kreditoru savstarpēju

uzraudzību un ietekmi, kā arī nodrošina to, ka netiks pieņemts

neīstenojams sanācijas plāns, kas varētu apdraudēt finanšu

sistēmas stabilitāti vai nepamatoti ierobežot kreditoru

tiesības.

Maksātnespējas administratora kompetencē esot sākotnējā

sanācijas plāna izvērtēšana un virzīšana, jo tieši administrators

kā amatpersona ar speciālām zināšanām un pieredzi esot atbildīgs

par maksātnespējas procesa un izraudzītā maksātnespējas

risinājuma sekmīgu īstenošanu un pabeigšanu. Komisija regulējot

un pārraugot kredītiestādes darbību valsts vārdā. Tās kompetencē

esot administratora pieņemtā lēmuma par sanācijas piemērošanu

apstiprināšana, t.i., nodrošināšana, ka netiek uzsākta tāda

sanācijas plāna īstenošana, kura ietvaros netiktu ievērotas

kredītiestādēm izvirzītās prasības un kurš var apdraudēt finanšu

sistēmas stabilitāti. Savukārt nosacījums, ka kreditoru sapulce

apstiprina lēmumu par sanācijas piemērošanu, esot nepieciešams

tādēļ, lai aizsargātu pašu kreditoru tiesības, jo sanācija

vairumā gadījumu paredzot kreditoru prasījumu samazināšanu,

parāda atmaksas termiņa atlikšanu vai parāda kapitalizāciju. Lai

novērstu iespēju, ka kreditoru tiesības var tikt aizskartas,

likumdevējs paredzējis kreditoriem tiesības izteikt savu

piekrišanu administratora ierosinātajai sanācijai vai noraidīt

sanāciju, ja tās rezultātā prasījumi tiktu dzēsti nepieņemamā

apmērā vai pieeja līdzekļiem tiktu liegta pārāk ilgu laiku. Tāpēc

šāda kārtība nodrošinot kreditoriem Satversmes 105. pantā

noteiktās tiesības.

Komisija norāda, ka pieteikumu par bankrota procedūras

uzsākšanu tiesā var iesniegt kredītiestādes administrators pēc

savas iniciatīvas vai gadījumos, kad Komisija vai kreditoru

sapulce neapstiprina administratora piedāvāto sanācijas

risinājumu vai kad sanācija tiek atcelta vai pārtraukta.

Attiecībā uz bankrotu likumdevējs esot noteicis papildu

kontroli pār attiecīgā lēmuma nepieciešamību un pamatotību,

proti, lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņemot tiesa

pēc tam, kad administrators tai iesniedzis atbilstošu pieteikumu

un Komisijas apstiprinājumu. Tāpēc sanācijas nepiemērošanas

gadījumā visas maksātnespējas procesā iesaistītās personas varot

paļauties uz tiesas kontroli un tiesiska lēmuma pieņemšanu.

5.2. Komisija uzskata, ka kredītiestādes

maksātnespējas procesa ietvaros tiesas kontrole pār sanācijas

lēmumu tiek nodrošināta gan gadījumā, kad administrators pieņem

lēmumu par sanācijas veikšanu, gan gadījumā, kad administrators

pieņem lēmumu neveikt sanāciju un uzsākt bankrota procedūru.

Ja administrators pieņem lēmumu par sanācijas īstenošanu,

kreditoru sapulce atbilstoši Kredītiestāžu likuma 179. panta

otrajai daļai esot tiesīga lūgt tiesu atcelt sanāciju.

Prasījumam, kas celts, pamatojoties uz minēto normu, jābūt

pamatotam ar pierādījumiem tam, ka sanācijas lēmuma pieņemšana ir

panākta viltus, spaidu vai maldības ietekmē. Tomēr arī gadījumos,

kad lēmums īstenot sanāciju nav pieņemts šādā ietekmē, kreditoru

sapulcei esot tiesības vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai,

pamatojoties uz Civilprocesa likumā noteiktajām tiesībām iesniegt

sūdzību par administratora rīcību (Civilprocesa likuma

379. panta otrā daļa), un iesniegt pieteikumu par

administratora atcelšanu (Civilprocesa likuma 387. panta

trešā daļa).

Minētās Civilprocesa likuma normas dodot kreditoriem tiesības

vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai arī gadījumos, kad

administrators pieņem lēmumu neveikt kredītiestādes sanāciju un

par maksātnespējas risinājumu izvēlas bankrotu. Šādos gadījumos

atbilstoši Civilprocesa likuma 379. panta otrajai daļai

tiesa pēc kreditoru pieteikuma varot vērtēt, vai administratora

rīcība - proti, lēmums neuzsākt kredītiestādes sanāciju - ir

tiesiska. Ja tiesa konstatē, ka administratora lēmums neuzsākt

sanāciju ir prettiesisks, tā varot uzlikt administratoram

pienākumu atkārtoti izvērtēt sanācijas iespējamību. Tāpat šādā

situācijā kreditori esot tiesīgi iesniegt pieteikumu par

administratora atcelšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma

387. panta trešo daļu un lūgt tiesu izvērtēt, vai

administrators savā darbībā, citastarp pieņemot lēmumu par

bankrotu, ievērojis Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu

noteikumus, vai administrators ir kompetents un vai viņš savas

pilnvaras neizmanto ļaunprātīgi. Ja tiesa šādu kreditoru

pieteikumu atzīst par pamatotu, tā varot lemt par administratora

atcelšanu un uzlikt Komisijai pienākumu ieteikt citu

kredītiestādes administratoru.