6. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. un

92. pantam.

6.1. Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētā

norma ietver kreditoru īpašuma tiesību ierobežojumu, jo primāri

administratoram piešķir tiesības lemt par sanācijas pieņemšanu

vai noraidīšanu, t.i., pieņemt lēmumu jautājumā, kas saistīts ar

kreditoru īpašumu.

Kredītiestāžu likums par galveno maksātnespējas procesa

nodrošinātāju nosakot administratoru, proti, profesionālu un

neatkarīgu personu, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt

sabalansētu visu kredītiestādes maksātnespējas procesā iesaistīto

personu likumisko interešu un tiesību ievērošanu. Turklāt viens

no svarīgākajiem administratora pienākumiem, kas vērsts uz visu

kreditoru interešu aizsardzību, esot kredītiestādes finansiālā

stāvokļa izvērtēšana nolūkā pieņemt atbilstošāko lēmumu par

maksātnespējas risinājumu (sanāciju vai bankrotu). Savukārt par

kredītiestādes maksātnespējas procesu uzraugošo personu

Kredītiestāžu likums nosakot Komisiju. Komisija esot atbildīga

par finanšu tirgus stabilitāti un attīstību. Kredītiestāžu likums

Komisijai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā paredzot

konkrētas tiesības un pienākumus, tostarp arī Kredītiestāžu

likuma 179. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izvērtēt

sanācijas procedūras piemērošanu.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve - Tieslietu

ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas

jautājumos Laila Medina - uzsvēra, ka apstrīdētajā normā

ietvertajam kreditoru tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis:

nodrošināt kredītiestādes maksātnespējas procesa likumību un

efektivitāti, kā arī finanšu tirgus stabilitāti, uzliekot

konkrētus pienākumus administratoram un Komisijai.

Apstrīdētā norma paredzot lēmuma pieņemšanu trīspakāpju

procedūrā: ja administrators ierosina piemērot sanācijas

procedūru un Komisija to atbalstījusi, ir nepieciešama arī

kreditoru sapulces piekrišana sanācijas veikšanai. Līdz ar to

kreditoriem tiekot dota iespēja lemt par jautājumu, kas saistīts

ar viņu īpašuma tiesībām. Savukārt tad, ja administrators vai

Komisija neatbalsta lēmumu par kredītiestādes sanāciju, kreditoru

sapulces sasaukšana neesot lietderīga. Turklāt maksātspējas

atjaunošana nevarot tikt uzskatīta par prioritāru mērķi. Šis

mērķis esot īstenojams tikai tādā gadījumā, kad esot visi tam

nepieciešamie priekšnosacījumi.

Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētā norma nodrošina

visu kredītiestādes maksātnespējas procesā iesaistīto personu

interešu, kā arī finanšu sistēmas aizsardzību. Pēc Tieslietu

ministrijas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums

ir samērīgs.

6.2. Tieslietu ministrija norāda, ka Pieteikuma

iesniedzēji apstrīd neesošu regulējumu, proti, vēlas pārsūdzēt

lēmumu par sanācijas nepiemērošanu, t.i., bankrota procedūras

uzsākšanu. Lēmuma par sanācijas piemērošanu vai nepiemērošanu

tiesiskuma pārbaude esot nodrošināma, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 379. panta otro daļu, kas paredz, ka

tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību un izlemj

citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus. Tādējādi

minētā norma nodrošinot kreditoru pieeju tiesai, ja kreditori

uzskata, ka administratora vai Komisijas rīcība, pieņemot lēmumu

par sanācijas noraidīšanu un bankrota procedūras uzsākšanu, nav

bijusi pamatota.

Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka Kredītiestāžu

likuma 179. panta otrā daļa nosaka kārtību, kādā atceļama

sanācija, t.i., minētās normas piemērojamas tikai tajā gadījumā,

kad ir pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu. Konkrētajā

gadījumā šāds lēmums neesot pieņemts.