Par Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Komercbanku asociācija" (turpmāk - Komercbanku

asociācija) - uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktais

administratora un Komisijas pilnvaru apjoms ir pamatots un

nepieciešams. Neesot pamata prasīt, lai kreditoru tiesības lemt

par kredītiestādes maksātnespējas risinājumu būtu neierobežotas

un absolūtas.

Tiesas sēdē Komercbanku asociācijas pārstāve - zvērināta

advokāte Ketija Tola - uzsvēra, ka Kredītiestāžu likuma

179. panta pirmā daļa neparedz īpašuma tiesību aprobežojumus

un šīs apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā kreditoru

prasījumu apmērs nekādā veidā netiek samazināts. Tā arī tiešā

veidā nenosakot "īpašuma atņemšanu bez atlīdzības

(ekspropriāciju)" vai jebkādu garantētu ienākumu atraušanu

kādam kreditoram.

Komercbanku asociācija pauž viedokli, ka iespēja pārsūdzēt

lēmumu par sanāciju tikai tādos gadījumos, kad tā pieņemšana

panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības

ietekmē, esot samērīga. Ja likumā nebūtu ietverts minētais

ierobežojums, pieņemtajam lēmumam par sanācijas piemērošanu un

sanācijas plāna apstiprināšanu būtu tiesiski nenoteikts statuss.

Tādā gadījumā iespēja lēmumu apstrīdēt būtu arī personām, kas

iepriekš izteikušas piekrišanu sanācijas plānam. Savukārt tiesai

tiktu uzlikts pienākums pēc būtības vērtēt piemērotā

maksātnespējas risinājuma pamatotību. Tas radītu lielu

nenoteiktību un nebūtu pieļaujams situācijā, kad maksātnespējas

procesa subjekts ir kredītiestāde, kas glabā klientu

noguldījumus.