Par Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata,

ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei.

9.1. Tiesībsargs norāda, ka Kredītiestāžu likuma

179. panta pirmajā daļā ietverts kreditoru īpašuma tiesību

ierobežojums, jo pēc būtības lēmumu par turpmāko kredītiestādes

maksātnespējas procesu kontrolē Komisija. Šādam ierobežojumam

esot leģitīms mērķis, jo Komisijas darbība esot vērsta uz

sabiedrības finansiālās drošības un labklājības saglabāšanu.

Ņemot vērā Komisijas izveides mērķus un Komisijas uzdevumus,

nosacījums par obligātu Komisijas kontroli pār kredītiestādes

maksātnespējas procesu esot vērsts uz visu kreditoru interešu

aizsardzību un līdz ar to samērīgs.

Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Komisija kā noguldījumu

garantiju fonda pārvaldnieks, kas pārņēmis daļas kreditoru

prasījuma tiesības, varētu būt ieinteresēta ātrākā izmaksāto

līdzekļu atgūšanā, ko nodrošina bankrota procedūra. Tomēr

pārņemto saistību apjoms nenodrošinot Komisijai balsu vairākumu

kreditoru sapulcē un tai vēlamā lēmuma pieņemšanu. Tāpēc neesot

pamata uzskatīt, ka Komisija būtu tieši ieinteresēta

kredītiestādes bankrota procedūrā.

9.2. Tiesas sēdē Tiesībsarga pārstāve -

Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja p.i.

Ineta Rezevska - norādīja: Kredītiestāžu likums tieši

neparedz iespēju apstrīdēt Komisijas rīcību, kad tā neapstiprina

sanācijas lēmumu, tomēr likumdevējs ir paredzējis tiesai

pienākumu lemt par bankrota procedūras uzsākšanu. Proti,

neapstiprinot sanācijas lēmumu, Komisija faktiski nododot tiesas

izlemšanai jautājumu par kredītiestādes maksātnespējas

risinājumu. Līdz ar to neesot pamata uzskatīt, ka tiesības uz

lietas izskatīšanu tiesā būtu liegtas pēc būtības. Turklāt

likumdevējs esot nodrošinājis pietiekamu kreditoru interešu

aizsardzību pret kļūdainu vai nekompetentu administratora

rīcību.