Sākums › Likumi › Par Krimināllikuma 236. panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. un 92. pantam un 2015. gada 29. oktobra likuma "Grozījumi Krimināllikumā" pārejas noteikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 92. pantam › 12. pants

Par Krimināllikuma 236. panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. un 92. pantam un 2015. gada 29. oktobra likuma "Grozījumi Krimināllikumā" pārejas noteikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 92. pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā

Krimināllikuma norma ir nekonkrēta un tāpēc viņš neesot varējis

paredzēt, ka tiks saukts pie kriminālatbildības un sodīts saskaņā

ar šo normu.

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā Krimināllikuma norma atbilst

Satversmes 90. pantam kopsakarā ar 92. panta otro teikumu,

jānoskaidro, pirmkārt, vai apstrīdētā Krimināllikuma norma ir

pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un,

otrkārt, vai tā ir pieejama, kā arī pietiekami skaidra un

paredzama, lai varētu būt par pamatu personas saukšanai pie

kriminālatbildības (sal. sk. Satversmes tiesas

2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2018‑10‑0103 13.2.

punktu un 2020. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01

15. punktu).