15. pants

Krimināllikuma pantu formulēšanā Saeima ir tiesīga

izmantot dažādus juridiskās tehnikas paņēmienus, ja vien to

izmantošanas rezultātā tiek nodrošināta Satversmes 92. panta

otrajā teikumā ietvertā nepieciešamā garantija pret patvaļīgu

apsūdzību izvirzīšanu, notiesāšanu un sodīšanu (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.

2019-22-01 23. punktu).

Apstrīdētā Krimināllikuma norma paredz kriminālatbildību par

tajā minēto priekšmetu vai vielu nevērīgu glabāšanu, pārvadāšanu

vai pārsūtīšanu, pārkāpjot normatīvos aktus, kuri regulē ieroču

apriti, ja ar šādu nodarījumu citai personai radīta iespēja iegūt

šos priekšmetus vai vielas. Apstrīdētās Krimināllikuma normas

tiesiskais sastāvs citstarp ietver norādi uz citiem normatīvajiem

aktiem, kuri regulē ieroču apriti (sal. sk. arī

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada

19. marta lēmumu lietā Nr. SKK-100/2013; Krastiņš U., Liholaja

V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 3.

Sevišķā daļa. Rīga: AFS, 2007, 238. lpp.).

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tādu tiesību normu, kuras

nosaka kriminālatbildību par personas rīcību, kas paredzēta citā

normatīvajā aktā, iekļaušana Krimināllikumā tiek uzskatīta par

vienu no līdzekļiem krimināltiesisko priekšrakstu formulēšanai un

šādas kriminālatbildību noteicošas normas nevar atzīt par

neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties

uz citiem normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes tiesas 2008.

gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 7.2. punktu un

2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 15.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs tika saukts pie kriminālatbildības un

sodīts par šaujamieroča munīcijas nevērīgu glabāšanu, pārkāpjot

normatīvos aktus, kuri regulē ieroču apriti, ja ar šādu

nodarījumu citai personai radīta iespēja iegūt šo munīciju.

Laikā, kad Pieteikuma iesniedzējs veica darbības, par kurām tika

saukts pie kriminālatbildības un sodīts, ieroču apriti citstarp

regulēja Noteikumi Nr. 1001.

Tas, ka apstrīdētā Krimināllikuma

norma citstarp paredz kriminālatbildību par cita normatīvā akta

pārkāpumu, pats par sevi nav pamats tās atzīšanai par neskaidru

vai neparedzamu.