16. pants

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka neesot iespējams

viennozīmīgi noskaidrot apstrīdētās Krimināllikuma normas jēgu.

Turklāt neesot noteikti arī skaidri un saprotami kritēriji

apstrīdētajā Krimināllikuma normā un Kodeksa 181. panta pirmajā

daļā paredzēto pārkāpumu nošķiršanai.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka var rasties tādas situācijas,

kad tiesību normas saturs ir diezgan abstrakts un šīs normas

piemērotājam, lai noskaidrotu no tās izrietošās tiesības vai

pienākumus, nākas izmantot tiesību doktrīnas avotus vai

judikatūru, kā arī interpretēt attiecīgo tiesību normu (sk.

Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra sprieduma lietā Nr.

2012-06-01 11. punktu).

16.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā

Krimināllikuma norma ir neskaidra, jo, lai gan tajā paredzēto

seku iestāšanās ir attiecīgā noziedzīgā nodarījuma obligāta

pazīme, šī norma paredz tikai abstraktu seku iestāšanās

iespējamību.

Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta pirmajai daļai pie

kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir

vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, proti, kura ar nodomu

(tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu

nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Tātad, ja personas nodarījumā trūkst kaut vienas no

Krimināllikumā paredzētajām pazīmēm, tās nodarījumā nav

noziedzīga nodarījuma sastāva (sk. arī: Krastiņš U., Liholaja