25. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad

Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar

kuru attiecīgā norma zaudē spēku.

25.1. Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības lūdz atzīt

apstrīdēto pārejas noteikumu par spēkā neesošu no tā spēkā

stāšanās brīža.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc

iespējas novērst pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017‑21‑01 20.1. punktu).

Izskatāmajā lietā apstrīdētā pārejas noteikuma piemērošanas

rezultātā Pieteikuma iesniedzējs tika saukts pie

kriminālatbildības un sodīts saskaņā ar apstrīdēto Krimināllikuma

normu. Apstrīdētā pārejas noteikuma atzīšana par spēku zaudējušu

no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzēju ir vienīgā iespēja aizsargāt viņa pamattiesības.

Līdz ar to apstrīdētais pārejas noteikums attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzēju atzīstams par spēkā neesošu no viņa

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

25.2. Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma

zaudē spēku, Satversmes tiesa izvērtē arī to, vai pastāv kādi

apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par

spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu ne tikai attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzēju (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 6.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑21‑01 20.2. punktu).

Kriminālatbildība ir smagākais iespējamais juridiskās

atbildības veids, un tās sekas var būtiski ietekmēt personas

dzīvi arī pēc kriminālsoda izciešanas (sk. Satversmes

tiesas 2020. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01

14. punktu). Apstrīdētais pārejas noteikums ticis piemērots

arī citos kriminālprocesos, kuros personas atzītas par vainīgām

tādu Krimināllikuma 236. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā, kuri izdarīti pirms 2015. gada 3. decembra

un turpmāk atzīti par krimināli nesodāmiem, un līdz ar to ir

aizskartas arī citu personu pamattiesības. Lai aizsargātu arī šo

citu personu pamattiesības, nepieciešams noteikt, ka apstrīdētais

pārejas noteikums attiecībā uz personām, kurām tas ticis

piemērots kriminālprocesā vai būtu jāpiemēro jau uzsāktā

kriminālprocesā, zaudē spēku no šo personu pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: