Par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pielikuma 10A905 sadaļas "e" apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - tiesībsargs -

pauž viedokli, ka likums, ar kuru Krimināllikuma

237.1 pants izteikts tādā redakcijā, kādā tā

piemērota Pieteikuma iesniedzējam, ir pieņemts normatīvajos

tiesību aktos paredzētajā kārtībā.

Atbilstoši ECT nolēmumos izteiktajām atziņām likums esot

paredzams tad, ja persona, saņemot atbilstošu juridisku

palīdzību, attiecīgos apstākļos var saprātīgi izvērtēt savas

rīcības tiesiskās sekas. Tas it īpaši attiecoties uz personām,

kuras veic profesionālo darbību ar pienācīgu piesardzību. No

šādām personām varot gaidīt, ka tās pievērsīs īpašu uzmanību

iespējamiem ar savu profesionālo darbību saistītajiem

riskiem.

Stratēģiskas nozīmes preču aprite esot specifiska joma, tajā

neesot iespējams darboties bez zināšanām par šo jomu un to

reglamentējošiem normatīvajiem tiesību aktiem. Lai gan no

pieteikuma neesot iespējams izsecināt, vai Pieteikuma iesniedzējs

darbojas stratēģiskas nozīmes preču jomā, tomēr viņa profesionālā

darbība esot saistīta ar elektronisko tehniku un tādēļ viņam

nevajadzētu būt īpaši grūti izprast attiecīgajos normatīvajos

aktos noteiktos ierobežojumus. Turklāt likumdevējs esot skaidri

nošķīris gadījumus, kad stratēģiskas nozīmes preču aprites

noteikumu pārkāpums uzskatāms par administratīvo pārkāpumu un kad

- par noziedzīgu nodarījumu. Apstrīdētā Krimināllikuma norma esot

pietiekami skaidra un atbilstoša Satversmei. Arī apstrīdētajā

noteikumu normā bijušas norādītas iekārtas un ierīces operatīvās

darbības pasākumu traucēšanai.

No Eiropas Savienības tiesību normām izrietot, ka dalībvalstīm

ir tiesības noteikt plašākus ierobežojumus nekā tie, kas

paredzēti Regulā Nr. 428/2009. Ierobežojums iegādāties un

lietot apstrīdētajā noteikumu normā norādītās iekārtas un ierīces

neierobežojot Satversmes 90. pantā un 92. panta otrajā

teikumā garantētās tiesības.

Saeima savā atbildes rakstā esot atsaukusies uz tiesībsarga

2014. gada 31. marta atzinumu pārbaudes lietā

Nr. 2013-56-5D, kuras ietvaros aizliegums privātpersonām

iegādāties un glabāt ierīces operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai vērtēts Satversmes 96. panta kontekstā. Šajā

atzinumā esot norādīts: likumdevējs ir ierobežojis personas

tiesības ar tehniskiem līdzekļiem aizsargāties pret tai

Satversmes 96. pantā noteikto tiesību aizskārumu, taču

minētais aizliegums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi novērst

iespēju kavēt noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, atklāšanu un

novēršanu, proti, labums, ko sabiedrība gūst šā ierobežojuma

rezultātā, ir lielāks par personas interesēm nodarīto

kaitējumu.

No Saeimas un Ministru kabineta atbildes rakstiem esot

secināms, ka apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums ir

noteikts ar mērķi novērst iespēju kavēt noziedzīgu nodarījumu

izmeklēšanu, atklāšanu un novēršanu. Turklāt operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai radītu iekārtu un ierīču esībai

privātpersonas rīcībā nevarot būt leģitīma mērķa.

Tiesas sēdē tiesībsarga pārstāvis Juris Siļčenko vērsa

uzmanību uz to, ka šīs ierīces var ietekmēt arī citu iekārtu

darbību, piemēram, mobilos sakarus, medicīnisku iekārtu darbību.

Tādējādi šādu ierīču atrašanās fizisko personu rīcībā un

lietošanā varot apdraudēt arī citu cilvēku dzīvību, veselību un

intereses. Tāpēc šādu preču aprites ierobežojumi esot atzīstami

par samērīgiem ar sabiedrības un citu indivīdu interesēm.

Tiesībsarga pārstāvis izteica viedokli, ka personai nav

šķēršļu noskaidrot, ka fiziskajām personām ir aizliegts

iegādāties un lietot šādas ierīces. Grozījumi apstrīdētajā

Krimināllikuma normā esot viennozīmīgi uzlabojuši likuma

kvalitāti un skaidrību. Normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana esot

nepārtraukts process, taču attiecīgie grozījumi neko principiāli

jaunu neesot ieviesuši.

Attiecībā uz to, ka, personai cenšoties noskaidrot, kāda veida

ierīce ir tās rīcībā, var tikt sākta pārbaude vai pat uzsākts

kriminālprocess, tiesībsarga pārstāvis norādīja, ka pārbaude pati

par sevi nekādas sekas neizraisa. Savukārt tad, ja šīs pārbaudes

rezultātā personai radies kāds kaitējums vai nodarīti zaudējumi,

persona saskaņā ar likumu "Par kriminālprocesā un

administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīto zaudējumu

atlīdzību" vienmēr varot saņemt zaudējumu atlīdzību, tieši

atsaucoties arī uz Satversmes 92. pantu.