18. pants

Saraksts ir strukturēts vairākās sadaļās.

Katrā sadaļā ir nosaukta konkrēta preču vai pakalpojumu

kategorija, bet atsevišķām kategorijām papildus norādītas

piezīmes, kurās sniegts attiecīgās kategorijas raksturojums vai

noteikti izņēmumi attiecībā uz konkrētām šajā kategorijā

ietilpstošām precēm vai pakalpojumiem. Saraksta

10A905 sadaļas nosaukums ir "Sevišķā veidā veicamiem

operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas

iekārtas, ierīces vai instrumenti un to komponentes", kas

atbilst Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta pirmajā daļā un apstrīdētajā

Krimināllikuma normā norādītajai preču kategorijai. Attiecīgi

Saraksta 10A905 sadaļas "e" apakšpunktā ir

iekļautas iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai: 1) speciālie indikatori; 2) speciālie

lokatori; 3) skeneri; 4) skrembleri; 5) speciālie

frekvenču mērītāji; 6) plaša frekvenču diapazona trokšņu

ģeneratori. Tātad iekārtas un ierīces operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai ir viens no sevišķā veidā veicamiem

operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu

iekārtu un ierīču paveidiem.

18.1. No Satversmes 92. panta otrajā teikumā

ietvertajām tiesību normu kvalitātes prasībām neizriet tas, ka

ikvienai tiesību normai vajadzētu būt formulētai kā absolūti

precīzai instrukcijai. Arī ECT ir norādījusi: lai cik precīzi un

skaidri būtu formulētas tiesību normas, to saturs vienmēr būs

noskaidrojams interpretācijas ceļā (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā

"Kafkaris v. Cyprus", pieteikums Nr. 21906/04,

141. punktu). Tā kā likumi pēc savas juridiskās dabas ir

abstrakti uzvedības priekšraksti, to formulējums nevar būt

absolūti precīzs. Viena no tiesiskā regulējuma izstrādes tehnikām

ir vispārīgu apzīmējumu izmantošana izsmeļoša uzskaitījuma vietā

(sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2018. gada 28. augusta sprieduma lietā "Seychell

v. Malta", pieteikums Nr. 43328/14,

43. punktu). Ja tiesību normas tiesiskais sastāvs ir

formulēts, izmantojot vispārīgus apzīmējumus, ir iespējamas arī

tādas faktiskās situācijas, kad nav acīmredzami skaidrs, vai tās

ietilpst vai neietilpst šīs tiesību normas tvērumā. Tomēr šaubas

par tiesību normas tvērumu attiecībā uz šādām faktiskajām

situācijām pašas par sevi nav iemesls tiesību normas atzīšanai

par neskaidru vai neparedzamu, ja tā ir pietiekami skaidra

vairumā gadījumu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

1996. gada 11. novembra sprieduma lietā "Cantoni

v. France", pieteikums Nr. 17862/91,

32. punktu).

Lai nodrošinātu tehnoloģiju jomu regulējuma ilgtspēju,

likumdevējs, izstrādājot tiesību normas tehnoloģiju jomās, var

izmantot arī tehnoloģiskās neitralitātes principu. Tiesību

normas, kas izstrādātas un pieņemtas atbilstoši tehnoloģiskās

neitralitātes principam, satur vispārīgus jēdzienus, kas raksturo

attiecīgās regulējamās tehnoloģijas atkarībā no to pielietojuma

mērķa, ietekmes, funkcijām un citiem vispārīgiem

raksturlielumiem.

Likumdevējs var nevis uzskaitīt konkrētus operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai paredzētu ierīču grupā ietilpstošo ierīču

nosaukumus un modeļus, bet gan izmantot vispārīgu noteikta ierīču

veida apzīmējumu. Šāds apzīmējums atspoguļo attiecīgās ierīču

grupas būtiskās īpašības, piemēram, konstrukciju, funkcijas vai

pielietojumu, kas raksturīgs visām šāda veida ierīcēm, kuru

aprite pakļaujama kontrolei. Ierīču uzskaitījums ne tikai prasītu

nesamērīgu resursu ieguldījumu tā izstrādes procesā, bet arī

padarītu attiecīgās tiesību normas par neelastīgām un būtiski

mazinātu to efektivitāti mainīgajos dzīves apstākļos. Tādēļ tas

vien, ka apstrīdētajā noteikumu normā nav uzskaitītas kontrolei

pakļaujamās ierīces, bet izmantoti vispārīgi ierīču funkcijas

raksturojoši apzīmējumi, kuri parasti tiek norādīti šo ierīču

tehniskajos aprakstos un pieejami patērētājiem, nenozīmē, ka

apstrīdēto normu regulējums būtu neskaidrs.

Apstrīdētajā noteikumu normā norādītās iekārtas un ierīces nav

ikdienas lietojuma preces, proti, nav tādas ierīces, ko ikviena

persona izmantotu savā ikdienas dzīvē vai kas varētu būt tai

nepieciešamas. Tās pēc savas būtības ir specializētas ierīces,

kas savu funkciju un iespējamā pielietojuma dēļ nav

vispārpieejamas brīvā civiltiesiskā apritē Latvijā, kā arī

daudzās citās pasaules un Eiropas Savienības valstīs. Arī tajās

valstīs, kur šādu ierīču iegāde ir atļauta, var būt noteikti to

lietošanas ierobežojumi. Piemēram, Komiteja savā rakstveida

viedoklī norādīja, ka Lielbritānijā privātpersonām ir atļauta

plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratoru iegāde, taču ir

aizliegta to lietošana (sk. lietas materiālu 5. sēj.

95. lp.). To, ka šādas ierīces pēc savas būtības nevar

tikt uzskatītas par ikdienas lietojuma precēm, kā arī to, ka šādu

preču iegādei personai būtu jāveic apzinātas un mērķtiecīgas

darbības, meklējot iespēju tās iegūt, tiesas sēdē norādīja

Komitejas pārstāvis N. Rumpe (sk. lietas materiālu

6. sēj. 118. lp.).

Tiesību norma ir atzīstama par pietiekami skaidru un paredzamu

arī tad, ja persona, saņemot atbilstošu juridisko palīdzību,

varēja paredzēt, kādas rīcības rezultātā tā var tikt saukta pie

kriminālatbildības par attiecīgajā tiesību normā norādītā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (sk., piemēram, Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma

lietā "Jorgic v. Germany",

pieteikums Nr. 74613/01, 113. punktu un

2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā "Del

Río Prada v. Spain", pieteikums Nr. 42750/09,

79. punktu). Lai pareizi interpretētu apstrīdēto

Krimināllikuma normu un noskaidrotu tās saturu, personai var būt

nepieciešamas specifiskas juridiskas zināšanas. Taču tiesību

norma var būt pietiekami skaidra un paredzama arī tad, ja

personai šīs normas tvēruma noskaidrošanai nepieciešama

atbilstoša juridiskā palīdzība (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 1996. gada 11. novembra sprieduma lietā

"Cantoni v. France", pieteikums Nr. 17862/91,

35. punktu).

Interpretējot apstrīdētās normas, secināms, ka apstrīdētajā

noteikumu normā norādītās iekārtas un ierīces operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai ietilpst sevišķā veidā veicamiem operatīvās

darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu un

ierīču kategorijā. Tātad uz šīm iekārtām un ierīcēm attiecas

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta pirmajā daļā noteiktais aprites

aizliegums. Attiecīgi apstrīdētā Krimināllikuma norma nosaka

kriminālatbildību citstarp par operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizlieguma

pārkāpumu, proti, par šo preču iegādāšanos, glabāšanu vai

lietošanu. Pat ja persona pati nespēja noskaidrot apstrīdētajā

Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiesisko

sastāvu, tā varēja to noskaidrot, saņemot atbilstošu juridisko

palīdzību. Tātad apstrīdētā Krimināllikuma norma pietiekami

skaidri nosaka kriminālatbildību citstarp par operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai paredzētu ierīču aprites - iegādāšanās,

glabāšanas vai lietošanas - aizlieguma pārkāpšanu un ikviena

persona, saņemot atbilstošu juridisko palīdzību, varēja

noskaidrot, par kādu rīcību tā var tikt saukta pie

kriminālatbildības saskaņā ar apstrīdēto Krimināllikuma

normu.

18.2. Pieteikuma iesniedzējs norāda uz Noteikumu

Nr. 648 anotāciju, kurā pats Ministru kabinets esot atzinis,

ka Saraksta 10A905 sadaļā ietvertie definējumi nav

skaidri.

Ar Noteikumu Nr. 648 2. punktu Saraksta

10A905 sadaļa tika izteikta jaunā redakcijā. Noteikumu

Nr. 648 redakcijā Saraksta 10A905 sadaļas

"e" apakšpunktā vairs nav ietverts konkrētu

iekārtu un ierīču kategoriju uzskaitījums, bet norādīti kontrolei

pakļauto ierīču pielietojuma veidi, kā arī pievienotas piezīmes,

kurās sniegts attiecīgo iekārtu un ierīču papildu raksturojums.

Noteikumu Nr. 648 anotācijā norādīts, ka šie grozījumi

nepieciešami tādēļ, ka, pēc to ierosinātāju ieskata, Saraksta

10A905 sadaļā ietvertie definējumi nepietiekami precīzi

raksturo no aprites izņemtās preces.

Tiesiskais regulējums nepārtraukti attīstās, citstarp

likumdevējam pilnveidojot normatīvo aktu formulējumus, lai tie

precīzāk atspoguļotu tā gribu (sal. sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2012. gada 25. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2011-08-01 10. punktu). Tādēļ tas vien, ka

Ministru kabinets vēlāk nolēma grozīt Saraksta 10A905 sadaļā

ietvertos definējumus, lai tos padarītu vēl skaidrākus, pats par

sevi nenozīmē, ka iepriekš tie nebūtu bijuši pietiekami

skaidri.