17. pants

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, Ministru

kabinets, pieņemot apstrīdēto noteikumu normu, ir pārkāpis tam

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmajā

daļā noteiktā pilnvarojuma robežas. Minētajā Krimināllikuma normā

esot tieši norādītas tikai sevišķā veidā veicamiem operatīvās

darbības pasākumiem paredzētas ierīces. Saskaņā ar Operatīvās

darbības likuma normām visas sevišķā veidā veicamās operatīvās

darbības esot vērstas uz informācijas iegūšanu, un tādēļ šajā

ierīču kategorijā nevarot ietilpt ierīces operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai, kuru pielietojums ir pretējs. Pēc

Pieteikuma iesniedzēja ieskata, šo viņa viedokli apstiprina arī

vēlāk izdarītie grozījumi apstrīdētajā Krimināllikuma normā un

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta pirmajā daļā, ar kuriem šajās normās

tika iekļauta tieša norāde uz operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai paredzētām iekārtām un ierīcēm. Arī

A. Lieljuksis norāda, ka operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai paredzēto ierīču iekļaušana sevišķā veidā veicamiem

operatīvās darbības pasākumiem paredzēto ierīču kategorijā nav

pamatota. Turpretim Ministru kabinets uzskata, ka ir noteicis

Sarakstu atbilstoši tam likumā dotajam pilnvarojumam. Tādēļ

Satversmes tiesa izvērtēs, vai Ministru kabinets, izdodot

Sarakstu, ir ievērojis likumdevēja noteikto pilnvarojumu.

17.1. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

1. panta 1. punkts noteic, ka stratēģiskas nozīmes

preces ir sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās

vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi,

kas ietverti vairākos Eiropas Savienības normatīvajos aktos un

Sarakstā. Kopš Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma spēkā

stāšanās 2007. gada 19. jūlijā šajā punktā ietvertā

stratēģiskas nozīmes preču definīcija pēc būtības nav grozīta,

proti, likumdevējs ir tikai aktualizējis atbilstošo Eiropas

Savienības normatīvo aktu uzskaitījumu. Savukārt Stratēģiskas

nozīmes preču aprites likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka

šā likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu stratēģiskas nozīmes

preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un

starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles

režīmu prasībām un novērst kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un

citu masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī novērst

starptautiskā terorisma draudus.

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmā

daļa paredz: "Latvijas Republikas Nacionālo stratēģiskas

nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu nosaka Ministru

kabinets." Interpretējot šo tiesību normu kopsakarā ar

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1. panta

1. punktu un 2. panta pirmo daļu, secināms, ka tajā

iekļauts likumdevēja pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt tās

iekārtas, vielas, materiālus un pakalpojumus, kuriem citstarp

saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajām interesēm jāpiemēro

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktie kontroles

pasākumi.

Tātad likumdevējs ir definējis Ministru kabinetam dotā

pilnvarojuma robežas, proti, noteicis kritērijus, pēc kuriem

Ministru kabinetam jāizvērtē nepieciešamība iekļaut konkrētas

preces vai pakalpojumus Sarakstā, tādējādi pakļaujot to apriti

likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Atbilstoši šai normai

Ministru kabinets ir noteicis Sarakstu, kurā uzskaitītas

attiecīgās preces un pakalpojumi.

17.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru

kabinets nebija tiesīgs iekļaut Sarakstā operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai paredzētās iekārtas un ierīces pirms tam,

kad Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 pantā tika iekļauta tieša norāde uz šādu

ierīču aprites aizliegumu.

Noteikumi Nr. 645 tika izstrādāti vienlaikus ar

grozījumiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, ar kuriem

citstarp bija paredzēts pilnvarot Ministru kabinetu noteikt

Sarakstu. Šo normatīvo aktu izstrāde notikusi speciālas

starpministriju darba grupas ietvaros. Šīs darba grupas ietvaros

tika izstrādāts 2007. gada 21. jūnija Stratēģiskas

nozīmes preču aprites likuma projekts, kura 3. panta pirmajā

daļā Ministru kabinetam tika paredzēts pilnvarojums noteikt

Sarakstu (sk. lietas materiālu 2. sēj.

112.-128. lp.).

No lietas materiāliem izriet, ka periodā pirms Noteikumu

Nr. 645 pieņemšanas Sarakstu saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes

preču aprites likumu noteica Komiteja. Savukārt Noteikumi

Nr. 645 tika izstrādāti un pieņemti nolūkā apstiprināt

Komitejas noteikto Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču sarakstu

ar Ministru kabineta noteikumiem. Tātad Noteikumos Nr. 645

iekļautā Saraksta saturs netika izstrādāts no jauna, bet tika

pārņemts no iepriekš Komitejas izstrādātā Saraksta. Jau Noteikumu

Nr. 645 projekta sākotnējā redakcijā Sarakstā bija iekļauta

10A905 sadaļa "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās

darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas,

ierīces vai instrumenti un to komponentes", kuras

"e" apakšpunktā bija norādītas "iekārtas un

ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai" (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 112.-128. lp.). Tādējādi

secināms, ka konkrētajā gadījumā likumdevējs, pieņemot

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmo

daļu, ir apzinājies, ka attiecīgā pilnvarojuma ietvaros tiks

pieņemts Saraksts ar konkrētu, tam zināmu saturu.

Lai pilnvērtīgi sasniegtu Stratēģiskas nozīmes preču aprites

likuma mērķi - nodrošinātu kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču

apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām interesēm -

nepieciešams ierobežot ne tikai to iekārtu un ierīču apriti,

kuras pielietojamas sevišķā veidā veicamu operatīvās darbības

pasākumu īstenošanā, bet arī to ierīču apriti, ar kuru palīdzību

operatīvās darbības pasākumi var tikt traucēti. Ministru kabinets

ir tiesīgs saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

3. panta pirmo daļu iekļaut preces Sarakstā arī tādā veidā,

ka preču kategorijā ietilpstoša preču veida apzīmējums

expressis verbis nesaskan ar kategorijas nosaukumu, ja

vien tas sistēmiski un pēc jēgas nepieciešams pilnvērtīgai

konkrētās kategorijas stratēģiskas nozīmes preču aprites

kontrolei un likuma mērķu sasniegšanai. Turklāt Valsts drošības

dienesta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai paredzētas iekārtas un ierīces var tikt

pielietotas arī sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības

pasākumos (sk. lietas materiālu 6. sēj.

179. lp). Līdz ar to Ministru kabinets, nosakot Sarakstu

un iekļaujot tajā citstarp iekārtas un ierīces operatīvās

darbības pasākumu traucēšanai, kā arī pieņemot apstrīdēto

noteikumu normu, ir rīkojies likumdevēja noteiktā pilnvarojuma

ietvaros.

17.3. Ministru kabineta 2009. gada

24. novembra noteikumi Nr. 1334 "Grozījumi

Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumos

Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes

preču un pakalpojumu sarakstu"", ar kuriem Saraksts

tika izteikts redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada

28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, ir

pieņemti un izsludināti Satversmē, Ministru kabineta kārtības

rullī un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā

paredzētajā kārtībā.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā noteikumu norma

viņa veiktajā izdrukā no vietnes www.likumi.lv

parādījusies izsvītrotā veidā. No lietas materiāliem (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 5. lp.) acīmredzami izriet

tas, ka šis svītrojums radies tehnisku iemeslu dēļ. Taču, lai arī

kāds būtu šā svītrojuma raksturs un rašanās cēlonis, Satversmes

tiesa uzsver, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās

informācijas likuma 2. pantu Latvijas Republikas oficiālais

izdevums, kurā ietvertā informācija ir publiski ticama un

saistoša, ir elektroniskais izdevums "Latvijas

Vēstnesis".

Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas

par to, ka apstrīdētā noteikumu norma ir pieņemta un izsludināta

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pieejama atbilstoši

normatīvo aktu prasībām.