17. punkts

1Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, Ministru

2kabinets, pieņemot apstrīdēto noteikumu normu, ir pārkāpis tam

3Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmajā

4daļā noteiktā pilnvarojuma robežas. Minētajā Krimināllikuma normā

5esot tieši norādītas tikai sevišķā veidā veicamiem operatīvās

6darbības pasākumiem paredzētas ierīces. Saskaņā ar Operatīvās

7darbības likuma normām visas sevišķā veidā veicamās operatīvās

8darbības esot vērstas uz informācijas iegūšanu, un tādēļ šajā

9ierīču kategorijā nevarot ietilpt ierīces operatīvās darbības

10pasākumu traucēšanai, kuru pielietojums ir pretējs. Pēc

11Pieteikuma iesniedzēja ieskata, šo viņa viedokli apstiprina arī

12vēlāk izdarītie grozījumi apstrīdētajā Krimināllikuma normā un

13Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

145.1 panta pirmajā daļā, ar kuriem šajās normās

15tika iekļauta tieša norāde uz operatīvās darbības pasākumu

16traucēšanai paredzētām iekārtām un ierīcēm. Arī

17A. Lieljuksis norāda, ka operatīvās darbības pasākumu

18traucēšanai paredzēto ierīču iekļaušana sevišķā veidā veicamiem

19operatīvās darbības pasākumiem paredzēto ierīču kategorijā nav

20pamatota. Turpretim Ministru kabinets uzskata, ka ir noteicis

21Sarakstu atbilstoši tam likumā dotajam pilnvarojumam. Tādēļ

22Satversmes tiesa izvērtēs, vai Ministru kabinets, izdodot

23Sarakstu, ir ievērojis likumdevēja noteikto pilnvarojumu.

2417.1. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

251. panta 1. punkts noteic, ka stratēģiskas nozīmes

26preces ir sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās

27vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi,

28kas ietverti vairākos Eiropas Savienības normatīvajos aktos un

29Sarakstā. Kopš Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma spēkā

30stāšanās 2007. gada 19. jūlijā šajā punktā ietvertā

31stratēģiskas nozīmes preču definīcija pēc būtības nav grozīta,

32proti, likumdevējs ir tikai aktualizējis atbilstošo Eiropas

33Savienības normatīvo aktu uzskaitījumu. Savukārt Stratēģiskas

34nozīmes preču aprites likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka

35šā likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu stratēģiskas nozīmes

36preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un

37starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles

38režīmu prasībām un novērst kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un

39citu masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī novērst

40starptautiskā terorisma draudus.

41Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmā

42daļa paredz: "Latvijas Republikas Nacionālo stratēģiskas

43nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu nosaka Ministru

44kabinets." Interpretējot šo tiesību normu kopsakarā ar

45Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1. panta

461. punktu un 2. panta pirmo daļu, secināms, ka tajā

47iekļauts likumdevēja pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt tās

48iekārtas, vielas, materiālus un pakalpojumus, kuriem citstarp

49saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajām interesēm jāpiemēro

50Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktie kontroles

51pasākumi.

52Tātad likumdevējs ir definējis Ministru kabinetam dotā

53pilnvarojuma robežas, proti, noteicis kritērijus, pēc kuriem

54Ministru kabinetam jāizvērtē nepieciešamība iekļaut konkrētas

55preces vai pakalpojumus Sarakstā, tādējādi pakļaujot to apriti

56likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Atbilstoši šai normai

57Ministru kabinets ir noteicis Sarakstu, kurā uzskaitītas

58attiecīgās preces un pakalpojumi.

5917.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru

60kabinets nebija tiesīgs iekļaut Sarakstā operatīvās darbības

61pasākumu traucēšanai paredzētās iekārtas un ierīces pirms tam,

62kad Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

635.1 pantā tika iekļauta tieša norāde uz šādu

64ierīču aprites aizliegumu.

65Noteikumi Nr. 645 tika izstrādāti vienlaikus ar

66grozījumiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, ar kuriem

67citstarp bija paredzēts pilnvarot Ministru kabinetu noteikt

68Sarakstu. Šo normatīvo aktu izstrāde notikusi speciālas

69starpministriju darba grupas ietvaros. Šīs darba grupas ietvaros

70tika izstrādāts 2007. gada 21. jūnija Stratēģiskas

71nozīmes preču aprites likuma projekts, kura 3. panta pirmajā

72daļā Ministru kabinetam tika paredzēts pilnvarojums noteikt

73Sarakstu (sk. lietas materiālu 2. sēj.

74112.-128. lp.).

75No lietas materiāliem izriet, ka periodā pirms Noteikumu

76Nr. 645 pieņemšanas Sarakstu saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes

77preču aprites likumu noteica Komiteja. Savukārt Noteikumi

78Nr. 645 tika izstrādāti un pieņemti nolūkā apstiprināt

79Komitejas noteikto Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču sarakstu

80ar Ministru kabineta noteikumiem. Tātad Noteikumos Nr. 645

81iekļautā Saraksta saturs netika izstrādāts no jauna, bet tika

82pārņemts no iepriekš Komitejas izstrādātā Saraksta. Jau Noteikumu

83Nr. 645 projekta sākotnējā redakcijā Sarakstā bija iekļauta

8410A905 sadaļa "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās

85darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas,

86ierīces vai instrumenti un to komponentes", kuras

87"e" apakšpunktā bija norādītas "iekārtas un

88ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai" (sk.

89lietas materiālu 2. sēj. 112.-128. lp.). Tādējādi

90secināms, ka konkrētajā gadījumā likumdevējs, pieņemot

91Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmo

92daļu, ir apzinājies, ka attiecīgā pilnvarojuma ietvaros tiks

93pieņemts Saraksts ar konkrētu, tam zināmu saturu.

94Lai pilnvērtīgi sasniegtu Stratēģiskas nozīmes preču aprites

95likuma mērķi - nodrošinātu kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču

96apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām interesēm -

97nepieciešams ierobežot ne tikai to iekārtu un ierīču apriti,

98kuras pielietojamas sevišķā veidā veicamu operatīvās darbības

99pasākumu īstenošanā, bet arī to ierīču apriti, ar kuru palīdzību

100operatīvās darbības pasākumi var tikt traucēti. Ministru kabinets

101ir tiesīgs saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

1023. panta pirmo daļu iekļaut preces Sarakstā arī tādā veidā,

103ka preču kategorijā ietilpstoša preču veida apzīmējums

104expressis verbis nesaskan ar kategorijas nosaukumu, ja

105vien tas sistēmiski un pēc jēgas nepieciešams pilnvērtīgai

106konkrētās kategorijas stratēģiskas nozīmes preču aprites

107kontrolei un likuma mērķu sasniegšanai. Turklāt Valsts drošības

108dienesta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka operatīvās darbības

109pasākumu traucēšanai paredzētas iekārtas un ierīces var tikt

110pielietotas arī sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības

111pasākumos (sk. lietas materiālu 6. sēj.

112179. lp). Līdz ar to Ministru kabinets, nosakot Sarakstu

113un iekļaujot tajā citstarp iekārtas un ierīces operatīvās

114darbības pasākumu traucēšanai, kā arī pieņemot apstrīdēto

115noteikumu normu, ir rīkojies likumdevēja noteiktā pilnvarojuma

116ietvaros.

11717.3. Ministru kabineta 2009. gada

11824. novembra noteikumi Nr. 1334 "Grozījumi

119Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumos

120Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes

121preču un pakalpojumu sarakstu"", ar kuriem Saraksts

122tika izteikts redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada

12328. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, ir

124pieņemti un izsludināti Satversmē, Ministru kabineta kārtības

125rullī un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā

126paredzētajā kārtībā.

127Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā noteikumu norma

128viņa veiktajā izdrukā no vietnes www.likumi.lv

129parādījusies izsvītrotā veidā. No lietas materiāliem (sk.

130lietas materiālu 2. sēj. 5. lp.) acīmredzami izriet

131tas, ka šis svītrojums radies tehnisku iemeslu dēļ. Taču, lai arī

132kāds būtu šā svītrojuma raksturs un rašanās cēlonis, Satversmes

133tiesa uzsver, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās

134informācijas likuma 2. pantu Latvijas Republikas oficiālais

135izdevums, kurā ietvertā informācija ir publiski ticama un

136saistoša, ir elektroniskais izdevums "Latvijas

137Vēstnesis".

138Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas

139par to, ka apstrīdētā noteikumu norma ir pieņemta un izsludināta

140normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pieejama atbilstoši

141normatīvo aktu prasībām.