Par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pielikuma 10A905 sadaļas "e" apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Valsts drošības

dienests (līdz 2018. gada 31. decembrim - Drošības

policija) - uzskata, ka tam, vai persona bez speciālām zināšanām

spētu secināt, ka konkrēta ierīce ietilpst kādā no apstrīdētajā

noteikumu normā norādītajām ierīču kategorijām, nav izšķirošas

nozīmes jautājumā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei.

Personu varot atzīt par vainīgu apstrīdētajā Krimināllikuma normā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tikai tad, ja tiek

konstatēta atbilstoša tās attieksme pret nodarīto, proti,

noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse. Tādējādi faktiski esot

neiespējams tas, ka persona varētu tikt atzīta par vainīgu

apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzētajā noziedzīgajā

nodarījumā, tai nemaz nezinot un nenojaušot, ka konkrētais

priekšmets ir apstrīdētajā noteikumu normā norādīta ierīce

operatīvās darbības pasākumu traucēšanai.

Attiecībā uz lietas ietvaros izvērtējamiem jautājumiem Valsts

drošības dienests norāda, ka iekārtas un ierīces Sarakstā ir

raksturotas pēc to pielietojuma. Tādējādi personai, lai tā varētu

konkrētu iekārtu vai ierīci identificēt, esot jāsaprot vai

jānojauš tās pielietojums. Tehniskas vai citas specifiskas

zināšanas personai šajā nolūkā neesot nepieciešamas. Vispārējās

izglītības ietvaros persona apgūstot pietiekamas zināšanas par

radioviļņiem un to pielietojumu, lai varētu saprast, ka konkrētā

ierīce paredzēta operatīvās darbības pasākumu traucēšanai.

Turklāt informāciju par atsevišķām ierīcēm varot atrast

internetā. Savukārt tāda persona, kura šīs zināšanas tomēr nav

ieguvusi, nemaz nevarēšot nojaust attiecīgās ierīces

pielietojumu. Iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai neatrodoties brīvā tirdzniecībā normatīvā regulējuma

un citu apstākļu dēļ. Turklāt tās neesot noderīgas ikdienas

lietošanai, proti, esot pielietojamas tikai specifiskās

situācijās. Tādēļ šādas ierīces varot nonākt personas rīcībā

tikai tad, ja tā vēlējusies šīs ierīces iegūt, apzinājusies to

pielietojumu un veikusi mērķtiecīgas darbības to iegūšanai.

Izvērtējot apstrīdētās normas un normatīvos aktus, ar kuriem

tās ir sistēmiski saistītas, persona varot nepārprotami secināt,

par kādu darbību aizlieguma neievērošanu tā saucama pie

kriminālatbildības, kā arī to, uz kādām precēm šie aizliegumi

attiecas.

Tiesas sēdē Valsts drošības dienesta pārstāvis norādīja, ka

mūsdienās nav iespējams pilnīgi kontrolēt speciālo ierīču apriti,

bet Valsts drošības dienests ir tā institūcija, kas izsniedz

sertifikātus, kuri apliecina, ka ierīce atbilst attiecīgiem

standartiem un var tikt izmantota Latvijas teritorijā.

Nesertificētu ierīču izmantošana arī tiesībaizsardzības iestādēs

neesot pieļaujama. Valsts drošības dienestā pēc konsultācijām

vēršoties procesa virzītāji attiecīgu lietu ietvaros, Komiteja,

komersanti, operatīvās darbības subjekti pirms iepirkumu

veikšanas, kā arī privātpersonas. Valsts drošības dienests

sniedzot atbildi atbilstoši iesniegumu izskatīšanas kārtībai.

Valsts drošības dienesta kompetencē neietilpstot internetveikalu

un tajos piedāvāto preču kontrole. Tomēr iespēja internetveikalos

un sludinājumu portālos iegādāties preces, kuras, iespējams, var

tikt izmantotas operatīvajā darbībā, varot radīt sabiedrībai tādu

priekšstatu, ka šīs preces ir brīvā apritē.

Persona parasti varot ierīci atšķirt pēc tās raksturīgajām

pazīmēm, turklāt preču aprakstos parasti diezgan precīzi esot

norādīts tas, kādiem mērķiem konkrētā iekārta domāta. Tomēr

mēdzot būt arī Ķīnā ražotas lētas preces un bieži vien neesot

precīzi noskaidrojams pat to ražotājs. Šādā gadījumā esot jāveic

testēšana un pārbaude, lai noskaidrotu, kas tā par preci. Nereti

procesa virzītāji izpētei atsūtot preces, par kurām viņiem nav

skaidrības. Dažkārt izpētes rezultātā šīs preces netiekot

identificētas kā tādas, kas ietvertas Sarakstā.

Tāpat Valsts drošības dienesta pārstāvis norādīja, ka iekārtas

un ierīces, kas paredzētas operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai, tiek izmantotas arī operatīvās darbības pasākumu

veikšanai. Operatīvās darbības mērķis esot aizsargāt personu

dzīvību, veselību, konstitucionālās tiesības pret ārējiem un

iekšējiem apdraudējumiem. Savukārt kriminālās pasaules pārstāvji

speciālās ierīces izmantojot, ne tikai traucējot

tiesībaizsardzības iestādēm sasniegt operatīvās darbības mērķus,

bet arī apdraudot citus cilvēkus. Turklāt esot jāņem vērā arī

šādu ierīču nelabvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību.

Valsts drošības dienesta pārstāvis uzsvēra, ka tehnoloģiju

attīstība ir ļoti strauja un tāpēc regulāri jāpārskata

attiecīgais regulējums.