18. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumi pēc savas

juridiskās dabas ir abstrakti uzvedības priekšraksti (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr.

2018-10-0103 18.1. punktu). Norma ir atzīstama par neskaidru

tad, ja ar interpretācijas palīdzību nav iespējams noskaidrot tās

patieso jēgu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra

sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 13.1. punktu).

Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, vērtējot apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 92. panta otrajam teikumam, galvenā

nozīme esot piešķirama tiesību normas tekstam un tā gramatiskajai

interpretācijai. Pieaicinātā persona Dr. iur. Valentija

Liholaja norāda, ka krimināltiesībās tiek atzīta tiesību normas

gramatiskās interpretācijas prioritāte pār citām interpretācijas

metodēm.

Valoda ir elastīga, vārdiem dažkārt ir daudzas nozīmes. Šīs

daudzveidības ietvaros atrast konkrētajā gadījumā īsto apzīmējumu

iespējams tikai ņemot vērā aplūkojamās problēmas, kontekstuālās

vai blakusfaktoru sakarības (sk.: Meļķisis E. Tiesību normu

iztulkošana. Rīga, Latvijas Universitāte, 1999, 21. lpp.).

Lai cik precīzi un skaidri būtu formulētas tiesību normas, to

saturs vienmēr būs noskaidrojams interpretācijas ceļā (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr.

2018-10-0103 18.1. punktu). Satversmes tiesa jau vairākkārt

norādījusi, ka gramatiskā interpretācijas metode ir tikai pirmā

no interpretācijas metodēm un nav pareizi vadīties vienīgi pēc

tiesību normas vārdiskās jēgas (sk. Satversmes tiesas 2013.

gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2012-24-03 16.2.1.

punktu). Arī krimināltiesību normu saturiskā tvēruma

noskaidrošanā ir jāizmanto visas interpretācijas metodes.