2. pants

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta otrajam un

trešajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja apstrīd mantas

konfiskācijas institūtu kā soda veidu, tādēļ pieteikumā ietvertā

argumentācija attiecoties uz visām apstrīdētajām normām kā kopumu

un neietverot speciālus argumentus, kas attiektos uz katru

apstrīdēto normu atsevišķi.

Pieteikuma iesniedzēja ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu

Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā. Kā papildsods viņai piemērota mantas

konfiskācija, to attiecinot uz vienā no Pieteikuma iesniedzējas

bankas kontiem noguldītajiem naudas līdzekļiem. Tādējādi

apstrīdētās normas kā kopums esot piemērotas Pieteikuma

iesniedzējai.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Satversmes 105. pants

aizsargā personas tiesības uz īpašumu. Savukārt kriminālprocesā

piemērotais papildsods - mantas konfiskācija - aizskarot

Satversmes 105. pantā Pieteikuma iesniedzējai garantētās

pamattiesības, jo ar to tiekot atņemtas īpašuma tiesības uz

konfiscētajiem naudas līdzekļiem.

Apstrīdēto normu pieņemšanas procedūras tiesiskums un tajās

noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis pieteikumā

netiek apstrīdēts. Tomēr, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata,

legāli iegūtas mantas konfiskācija neatbilstot samērīguma

principam, ja konfiscētā manta nav saistīta ar noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu.

Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā

mērķa sasniegšanai, esot jāvērtē, vai mantas konfiskācija kā soda

veids sasniedz Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā

paredzētos soda mērķus. Likumīgi iegūtas mantas konfiskācija kā

kriminālsoda veids neesot piemērota Krimināllikumā paredzēto soda

mērķu sasniegšanai.

Apstrīdēto normu leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar

personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Ja likumdevēja

mērķis ir noteikt sodu, kura sekas ir indivīda mantas

samazinājums, tad varot noteikt naudas sodu, paredzot arī tā

minimālo un maksimālo robežu. Mantas konfiskācijai kā sodam

neesot noteikta maksimālā robeža, tādēļ tā neatbilstot arī

skaidrības un paredzamības prasībām. Tātad kriminālsoda mērķi

esot iespējams sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem.

Labums, ko no likumīgi iegūtas mantas konfiskācijas gūst

sabiedrība, neesot lielāks par indivīda interesēm nodarīto

kaitējumu. Konfiscētā manta nemainīgā sastāvā pārejot no personas

īpašuma valsts īpašumā, t.i., valsts jeb sabiedrība īpašumā

iegūstot tādu pašu naudas summu, kādu konfiskācijas gadījumā

zaudē indivīds.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja

iesniedza savu rakstveida viedokli. Tajā norādīts, ka likumdevējs

pats aprobežojis savu rīcības brīvību, definējot kriminālsoda

mērķus Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā. Mantas

konfiskācijai kā soda veidam esot vienlaikus jāsasniedz visi

minētie mērķi, citādi šāds soda veids esot uzskatāms par

neatbilstošu Satversmei. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja norāda,

kādēļ nepiekrīt atsevišķiem pieaicināto personu norādītajiem

apsvērumiem.