20. pants

Krimināllikumā noteikto soda veidu izvēle ir

politiska izšķiršanās, un tā ir likumdevēja kompetencē. Savukārt

Satversmes tiesa var pārbaudīt vienīgi to, vai likumdevējs nav

acīmredzami pārkāpis savas rīcības brīvības robežas.

Tomēr Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka daļa

Eiropas valstu ir atteikušās no mantas konfiskācijas kā soda

veida krimināltiesībās un priekšroku devušas plašākai nelegāli

iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas

konfiskācijai. Tas norāda uz soda mērķu attīstību un vērtību

maiņu Eiropas tiesiskajā telpā.

Tādēļ arī Saeimai būtu periodiski jāpārvērtē nepieciešamība

saglabāt mantas konfiskāciju kā soda veidu, ņemot vērā Latvijas

sabiedrības tiesiskajā apziņā notiekošo vērtību maiņu, kā arī

valsts starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

Atzīt Krimināllikuma 36. panta

otrās daļas 1. punktu, 42. pantu un 177. panta

trešās daļas vārdus "konfiscējot mantu vai bez mantas

konfiskācijas" par atbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes 105. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš