19. pants

Izvērtējot to, vai pamattiesību ierobežojums

atbilst tā leģitīmajam mērķim, Satversmes tiesa izvērtē, vai

labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām

nodarīto kaitējumu.

Pieteikuma iesniedzēja pauž viedokli, ka mantas konfiskācijas

piemērošanas gadījumā konfiscētā manta nemainītā sastāvā pāriet

no personas īpašuma valsts īpašumā. Valsts jeb sabiedrība

iegūstot tādu pašu naudas summu, kādu mantas konfiskācijas

rezultātā zaudējot notiesātā persona. Neesot pamata uzskatīt, ka

sabiedrībai konfiscētā manta ir nepieciešama. Tādējādi sabiedrība

negūstot labumu, kas būtu lielāks par indivīdam nodarīto

kaitējumu.

Satversmes tiesa norāda, ka kriminālsodi netiek piemēroti

tādēļ, lai nodrošinātu ienākumus valsts budžetā. Sabiedrības

labums, kas tiek nodrošināts, realizējot kriminālo justīciju, ir

demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu

personu tiesību aizsardzība. Šādu sabiedrības interešu mantisko

vērtību aprēķināt nav iespējams. Tādējādi personas tiesību

ierobežojums nav tieši salīdzināms ar sabiedrības gūto

labumu.

Var piekrist Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās

fakultātes norādītajam, ka uz materiālām vērtībām orientētā

sabiedrībā vēršanās pret personu mantiskajām interesēm ir īpaši

piemērots līdzeklis, lai tās atturētu no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas, turklāt par smagākiem pārkāpumiem var tikt piemērots

arī bargāks sods (sk. lietas materiālu 2. sēj.

49. lpp.).

Salīdzinājumā ar agrāko tiesisko regulējumu šobrīd mantas

konfiskācijas piemērošanas iespējas Krimināllikumā ir ievērojami

sašaurinātas. Tas liecina, ka likumdevējs, ņemot vērā pašreizējo

situāciju, ir apsvēris, kādos gadījumos un kādā kārtībā mantas

konfiskācija ir piemērojama. Tieši iespēja zaudēt īpašumu ir

piemērots līdzeklis personu atturēšanai no mantiska rakstura

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi labums, ko iegūst

sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto

kaitējumu.

Līdz ar to pamattiesību ierobežojums

atbilst gan leģitīmajam mērķim, gan samērīguma principam

kopumā.

Apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 105. pantam.